Sēļu muiža kā kultūrvieta novadā

- 9.Aprīlis, 2024
PROJEKTS
Laikrakstā

Skatoties vēsturē, pirmās ziņas par Sēļu muižu saistāmas ar 1561. gadu – zīmīgo pārmaiņu gadu. Livonijas ordeņa mestrs Rīgas arhibīskaps un Livonijas bruņniecības pārstāvji zvērējuši uzticību Polijas karalim Sigismundam II Augustam.

1563. gadā muiža valdījumā piešķirta Selburgas pilskungam Kasparam Zīborgam fon Vislingenam. Tā radies muižas un pagasta vēsturiskais vāciskais nosaukums Sehlen. 17. gs. sākumā Vidzemei nonākot Zviedrijas karaļa valdījumā, Gustavs II Ādolfs piešķīra Sēļu muižu (1629) armijas kapteinim Melheram Bornmanam, kura dzimtai tā piederēja līdz pat tās redukcijai (1682). 18. gadsimtā muižu mantojumā ieguva Gustavs Vilhelms un Reinholds Johans fon Staudeni (1781). 1809. gadā Sēļu muižu nopirka Augstākās tiesu kolēģijas asesors Karls Johans Hermanis fon Engelhards (1771 – 1841), samaksājot tiem laikiem iespaidīgu summu – 37250 dālderus. Nodibinoties Latvijas valstij, pēc agrārās zemju reformas, 1922. gadā fon Engelhardu lietošanai atstāja tikai muižas centra neatsavināmo daļu.

Mūsdienās ilgu laiku muižā atradās tautas nams, kā arī muiža darbojās kā pagasta administratīvais centrs. Šobrīd Sēļu muiža ir kultūras vieta Mazsalacas novadā, kā arī kalpo kā tūrisma objekts. Muižā atrodas arī Sēļu bibliotēka un Vienotais klientu apkalpošanas centrs – vietējiem nozīmīgi pakalpojumi.

 

«Liesma» uz sarunu par Sēļu muižu un nākotnes plāniem, kas skars muižu, aicināja TOMU UPNERU, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju.

Kāpēc tika pieņemts lēmums par to, ka Sēļu muižā vairs nebūs tautas nams, bet muiža paliks tikai kā kultūras vieta?

Pagājušā gada nogalē Valmieras novada pašvaldība veica strukturālas pārmaiņas novada kultūras institūciju tīklā, kopīgi ar kultūras iestāžu vadītājiem pirms tam izvērtējot, ko ierobežoto resursu apstākļos varam racionalizēt un optimizēt, kuru iestāžu darbību reorganizēt. Rezultātā likvidēti divi tautas nami, divas pagastu bibliotēkas un strukturāli reorganizēti seši tautas nami, vienlaikus saglabājot pakalpojumu pieejamību un kultūras līdzdalības iespējas iedzīvotājiem. Reorganizētajām struktūrvienībām tika noņemts institucionālais statuss, un tās vairs nedēvējam par kultūras centriem vai tautas namiem. Tajā pašā laikā tās saglabājas kā kultūrvietas, kurās organizēt pasākumus, kolektīvu nodarbības un kuras var izmantot vietējā kopiena. Šīs pārmaiņas skāra arī pašvaldībai piederošās divas muižas, kurās līdz šim viena no institūcijām bija tautas nams, proti, Sēļu muižu un Jērcēnmuižu. Tautā tās vienmēr ir sauktas par muižām, nevis tautas namiem, līdz ar to mūsu skatījumā abas nākotnē ir attīstāmas plašākā funkciju tvērumā, kultūrtūrisma un tūrisma virzienā un piedāvājumos. Šobrīd pie tā jāstrādā, lai nākotnē tā būtu. Muižām ir potenciāls, jautājums – cik ilgā laikā mums šo potenciālu izdosies iedzīvināt?

Kas šobrīd notiek Sēļu muižā? Saprotu, ka tur aizvien dzīvo Sēļu pagasta kolektīvi, notiek arī kādi kultūras pasākumi…

Jā, Sēļu muiža turpina būt kultūrvieta – vieta pasākumiem, nodarbībām, dažādām sabiedrības iniciatīvām. Tas attiecas uz visām reorganizētajām struktūrvienībām. Attiecīgi apvienības galvenais kultūras centrs, kultūras speciālisti, ne tikai tie, kas strādā kultūras centros, bet arī bibliotēkās, muzejos, nevalstiskajās organizācijās, kopīgi plāno kultūras piedāvājumu vietējai kopienai un Valmieras novada iedzīvotājiem kopumā. Protams, ja ārpus Valmieras novada dzīvojošajiem interesē konkrētais kultūras piedāvājums – jo labāk mums, ja atbrauc ciemos. Šīs kultūrvietas ir vide, kur kultūras darbiniekiem rīkot pasākumus un kur pašiem sabiedrības locekļiem nākt un līdzdarboties.

Mazsalacas kultūras centram kā Mazsalacas apvienības galvenajam kultūras centram ir uzdevums plānot pasākumus un norises Sēļu muižā atbilstoši šī gada apstiprinātajam budžetam un kopējam pasākumu plānam, tajā pašā laikā nodrošinot to amatiermākslas kolektīvu darbību, kas savu darbu organizē tieši Sēļu muižā. Par ēku saturiski un no piepildījuma viedokļa rūpējas Mazsalacas kultūras centrs, infrastruktūras uzturēšanas ziņā par kompleksu atbild Mazsalacas apvienības pārvalde. Otrs saturiskais piepildījums muižas ēkā ir Sēļu bibliotēka un Vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas aizņem atsevišķu muižas ēkas daļu. Arī tā ir kultūrvide, kuru izmanto vietējie, un arī bibliotēka ienāk ar savu piedāvājumu.

Saprotu, ka no Kultūras pārvaldes puses Sēļu muižu vēlētos nodot lietošanā kādām kultūras organizācijām vai potenciāli kādam uzņēmējam.

Šeit ir jārunā par novada pašvaldībai piederošo muižu nākotnes potenciālu. Daļā no muižām tiek realizēta konkrēta funkcija vai vairākas, tomēr ne visas telpas ir pilnībā noslogotas. Valtenberģu muižā saimnieko Mazsalacas muzejs, kā arī izvietots deinstitucionalizācijas projekts, bet tur vēl pieejams neizmantots resurss. Naukšēnu muižas kompleksam jārod piepildījums, ieinteresējot privāto sektoru. Savukārt Sēļu muižā un Jērcēnmuižā līdzās bibliotēku pakalpojumiem un kultūrvietas darbībai ir iespēja attīstīt kultūrtūrisma piedāvājumus vai ko tādu, par ko šobrīd paši nevaram iedomāties. To, iespējams, vislabāk varētu izdarīt nevalstiskais sektors vai privātas iniciatīvas, ņemot vērā pašvaldības izvirzītos nosacījumus.

Sēļu muižas gadījumā viens no scenārijiem varētu būt daļu muižas nodot bezatlīdzības lietošanā ar apsaimniekošanas tiesībām vai nomas tiesību izsole. Muižai ir otrais stāvs ar daudzām telpām, vairāk tāds kā istabiņu komplekss, ko varētu attīstīt kā nakšņošanas piedāvājumu, kas nav pašvaldības funkcija. Tā varētu būt iespēja radošajai uzņēmējdarbībai, pirmo stāvu kopā ar otro stāvu kompleksi veidojot kā piedāvājumu. Šie vēl ir diskutējami varianti, bet, manuprāt, konkursu veidā būtu jāsaprot, vai un kāda būtu interese no nevalstiskā vai privātā sektora puses.

 

Uz sarunu par Sēļu muižu, tās kolektīviem un pasākumiem aicinājām arī DACI JURKU, Mazsalacas kultūras centra vadītāju. Viņa stāsta: «Šobrīd muižā darbojas divi Dziesmu svētku kolektīvi – folkloras grupa «Sēlene», kā arī kapela «Sēļu muižas muzikanti» ar vadītāju Ivetu Dukaļsku. Viņi rosās, gatavo repertuāru, piedalās aktivitātēs, arī visas apvienības ietvaros, mēs viņus aicinām tieši tradicionālajos svētkos – nupat notika Lieldienas, tagad gatavosimies Jāņiem. Šie ir divi nozīmīgi kolektīvi tradicionālajā kultūrā, un, ja iedzīvotājiem ir vēlme apmeklēt pasākumus ar tradicionāliem dančiem, dziesmām un tautasdziesmām, tad tas nav jādara Mazsalacas kultūras centrā, bet to var izdarīt Sēļos. Muižā darbojas arī Sēļu dāmu deju kopa «Reveranss» ar vadītāju Ingunu Korņējevu – viņas aktīvi koncertē, nāk kopā un dejo. Liela loma ir arī Sēļu pagasta bibliotēkai.

Līdz šim esam domājuši, kādus pasākumus mēs varam nodrošināt Sēļu muižā, tūlīt pirmo mēnesi būs nostrādājusi Herta, kultūras darba speciāliste Sēļos un Ramatā. Tur ir jāiegulda liels izpētes darbs, lai mēs to varētu transformēt nākamajā līmenī. Jā, sen jau bija saprotams, ka muižai nebūtu jābūt kultūras centra statusam, tam būtu jābūt kam citam. Tomēr nav jāskatās, kā bija, ir jādomā par to, kā tur var būt. Šobrīd jaunā darbiniece izpētīs, sadarbojoties ar Mazsalacas kultūras centru, plānos pasākumus, domās, ko un kā darīt labāk. Mēs esam arī uzrakstījuši projektu pasākumam augustā, iepriekš tie bija Mazie Opermūzikas un Mākslas svētki, tagad šis pasākums tiek plānots citādāks – šie svētki bijuši jau desmit gadus, šķiet, ka ir nepieciešams ienest svaigas vēsmas. Šogad ir jāstrādā ar ļoti samazinātu budžetu, un liela daļa pasākumu būs par maksu, ar ieejas biļetēm. Sēļu muižā ilgus gadus daudzi pasākumi ir bijuši bezmaksas, tas būs jāmaina. Biļetes cenā tiek iekļauts gan mākslinieku honorārs, gan tehniskais nodrošinājums un saimnieciskās izmaksas. Protams, cilvēki nav pieraduši, ka ir jāpērk ieejas biļetes, viņiem tas šķiet dārgi.

Muižas māja ir liela, pasākumu kontekstā tiek runāts par Lielo zāli, Zaļo zāli un muižas priekšu, kur arī var rīkot pasākumus, muižas fasādi izmantojot kā lielisku fonu. Par pārējām telpām netiek runāts, tās šobrīd pašvaldībai arī nav iespējams sakārtot, ņemot vērā esošo budžeta situāciju. Nākotnē ir jādomā par finansējuma piesaistes iespējām, jo muižā telpu ir ļoti daudz – tur kādreiz bija kolhoza kantoris, tad bija pagasta pārvalde. Sēļos kādreiz ir bijusi skola, bet tagad viss ir mainījies, un šobrīd tur palicis daudz tukšu telpu, kas jāapsaimnieko. Ir jādomā par muižas piepildījumu. Nevar muižā ielikt tikai tradicionālo kultūru 1:1, bet nevar arī likt moderno kultūru 1:1, ir jādomā, kādā virzienā attīstīties. Patlaban ir uzsākusies veiksmīga sadarbība ar Valmiermuižas kultūras biedrību, kas aicina apvienības uz dialogu, lai domātu par Valmieras novada muižu attīstību. Ceru, ka spēsim sadarbībā ar apvienību un Valmiermuižas kultūras biedrību atrast iespēju Sēļu muižai attīstīties jaunā virzienā.»

SĒĻU MUIŽA PAŠLAIK. Ārijas Romanovskas foto

 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru