Šahs palīdz iepazīt Latviju

- 25.Marts, 2020
Valmierietis
Laikrakstā

ALEKSANDRS KALNIŅŠ ir Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks, šahu spēlē četrus gadus.

Kā sākās tava aizraušanās ar šahu?

Kad es vēl mācījos Strenču vidusskolas Sedas filiālē, klases biedrs piedāvāja man starpbrīžos uzspēlēt, un tā mēs abi kā galīgi iesācēji spēlējām šahu. Tagad, atskatoties atpakaļ, saprotu, ka tās bija bezjēdzīgas partijas. Es viņam visu laiku zaudēju, un man vienkārši beidzot gribējās uzvarēt, tāpēc sāku papildus mācīties par to. Man arī tante iedeva grāmatiņu bērniem ar šaha noteikumiem, no tās es iemācījos pamatu un vismaz guvu sajēgu, kas ir jādara, un tā es iepazinos ar šahu. 10. klasē, kad es mācības uzsāku toreiz vēl Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, sāku cītīgi apmeklēt Elmāra Gulbja vadīto šaha pulciņu.

Pirms cik gadiem tas bija?

Tas bija 9. klasē, pirms četriem gadiem, patiesībā tas vēl nebija nopietni. Man tā ir — ja kāda lieta aizrauj, tad es to iemācos. 10. klasē sameklēju vairākas grāmatas par šaha spēles principiem. Skolotājs arī kaut ko iedeva, tad sēdēju piecas, pat septiņas stundas un lasīju, studēju grāmatas un bīdīju šaha figūras pa galdiņu, lai iemācītos labāk. Tev ir vēl kāda aizraušanās, ko esi izkodis līdz kaulam?

Tāda varbūt arī bija rubika kubika salikšana. Jaunajā gadā, kad nebija ko darīt, es to iemācījos  salikt to pa divām stundām un pēc tam nākamajā Jaunajā gadā, pēc gada, kad atkal nebija ko darīt, gaidot Jauno gadu, es iemācījos jaunu metodi, kā to izdarīt ātrāk. Mēnesi ļoti cītīgi atstrādāju tehniku, un man sanāca kubiku salikt mazāk par pusminūti. Ja pie kādas lietas pastrādā un ir degsme, tad sanāk labāk. Sākumā, lai iepazītu metodi, skatījos video, lai saprastu izmantotos algoritmus, vēlāk mājās mācījos tos no galvas un pēc tam ar rokām atstrādāju katru kustību, lai tās sanāktu automātiski un to varētu izdarīt aizvien ātrāk un ātrāk.

Tev ir kāds vaļasprieks bez šaha, ar ko nodarbojies?

Volejbols. Mani Sedā visu laiku aicināja spēlēt to jau 8. un 9. klasē, sākotnēji spēlēju tur, bet tagad nepietiek cilvēku, un es trenējos Strenčos pie treneres no Smiltenes. Kādi ir tavi lielākie panākumi šahā šajos četros gados?

Nav ļoti lieli. Vidzemē nav tik liela konkurence. Sākotnēji bija Vidzemes atlase, kas notika Siguldā, kur izcīnīju 1.vietu, tiku uz Latvijas skolu šaha olimpiādes finālu Rīgā. Divus gadus pēc kārtas Paula Keresa piemiņas turnīrā šahā Valkā U-18 grupā ieguvu divas 1.vietas, tagad es ieguvu 1.vietu skolēnu konkurencē visos biedrības “Skudras Spēka Cilts” organizētajos šaha čempionāta posmos. 

Latvijā šaha spēlēšana ir salīdzinoši attīstīta. Es personiski esmu bijis daudzās Latvijas vietās, pateicoties šaham. Man ir interesanti aizbraukt uz turnīru. Pagājušajā augustā bija tā, ka atbraucu no turnīra Pleskavā, pēc tam aizbraucu uz Rēzekni kopā ar valmieriešiem, pēc tam nedēļu pavadīju Starptautiskajā šaha festivālā «RTU Open», kas katru gadu norisinās Ķīpsalā, un pēc tam aizbraucām uz mazu ciematiņu netālu no Alūksnes, kur notika draugu šaha turnīrs, tas bija ļoti forši. Pateicoties šaham, braukāšanai pa turnīriem, esmu iepazinis daudzas Latvijas vietas, redzējis gan dabu un ainavas, gan interesantus cilvēkus.

Kā tu izvēlējies nākt mācīties uz Valmieru?

Sedā nav vidusskolas, bija piedāvājums, ka mūsu klase pāriet mācīties uz skolu Strenčos. Lielākā daļa klases biedru bija gatava doties mācīties uz Strenčiem, bet paši Strenču skolnieki devās uz citām vietām mācīties un ar mūsu skolēniem nepietika, lai izveidotu klasi.

Esi apmierināts ar nonākšanu Valmierā un Pārgaujas Valsts ģimnāzijā? Man patīk gan skola, gan arī tas, ka pasākumu te ir daudz vairāk, arī pulciņš izrādījās pareizais (smejas), kas bija man piemērots. Mums 10. klasē kā jaunajiem skolniekiem pastāstīja par ārpusklases aktivitātēm.

Ko tu dari tagad, brīvlaikā, pēc tam skola būs attālināti? (sarunājāmies pagājušajā nedēļā — E.K.)

Jā, tagad ir brīvlaiks, sākot ar nākamo nedēļu, būs visi priekšmeti jāmācās attālināti. Mums ir paliela ģimene — man ir divi brāļi un mamma studē. Sanāk, ka esam trīs skolnieki un viena studente, bet tikai viens dators. Mums būs jārēķinās ar laika menedžmentu, lai visiem būtu pieejams dators un visi varētu izpildīt savus uzdevumus un mājas darbus, lai nekas nekavējas. Visiem ir telefoni, bet ne visu ir ērti darīt uz maza ekrāna, piemēram, tās pašas prezentācijas vai wordā sagatavotu dokumentu, to telefonā nevarēs izdarīt, telefonā varēs izpildīt testus.

ŠAHA PAMATUS Aleksandrs apguva pašmācības ceļā, bet prasmi vēlāk attīstīja šaha pulciņa pie Elmāra Gulbja. Foto no personiskā arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru