Rūpes par Ramatas Lielezeru
Viens no vērtīgākajiem Latvijas mitrājiem ir Ziemeļu purvi. Tie ir daļa no masīva, kas turpinās Igaunijā un veido pārrobežu mitrāju teritoriju (Ramsāres teritorija), kas hronoloģiski ir piektā šāda veida aizsargājamā teritorija pasaulē. Jau šāds fakts vien projekta «Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā» realizētājiem liek pastiprināti domāt, kā šos purvus pasargāt, lai cilvēku darbības rezultātā neturpinātos to degradācija, arī kā iespēju robežās atjaunot augsto purvu dabisko hidroloģisko režīmu.
Pirms 130 gadiem sākts nedarbs
Savukārt par unikālāko no Ziemeļu purvu mitrājiem zinātnieki uzskata Ramatas Lielezeru un purvu ap to. Arī tajā cilvēks ir atstājis nevēlamas pēdas. Būtiskākās no tām rada te pirms apmēram 130 gadiem izraktais Ezergrāvis, pa kuru ūdens no Lielezera aizplūst. Grāvis ir būtiski mainījis ne tikai purva dabisko hidroloģisko režīmu, bet arī augu valsti. Par degradētām mūsdienās jāuzskata apmēram 20 metrus platas zonas gar grāvja malām. Tajās purva kupola atklātā ainava ir nomainījusies ar priedīšu un bērzu audzi. Grāvja ietekme visā tā garumā purvā jūtama arī vismaz pa 200 metriem uz katru pusi. Kādreiz ūdens līmenis šajā grāvī ir ticis regulēts ar aizsprostu, bet tas nu jau sen ir sabrucis.
Tagad pie Ramatas Lielezera notiek nopietna izpēte, lai novērtētu purva pašreizējo situāciju un arī atjaunotu vienu vai vairākus dambjus uz grāvja.
Pētot kartes
Par šiem pētījumiem nesen Pasaules mitrāju dienai veltītā pasākumā Ramatā un pēc tam pie Lielezera stāstīja ģeoloģijas zinātņu doktors OĻĢERTS ALEKSĀNS:
UNIKĀLS! Tā Ramatas Lielezeru un purvu ap to vērtē Oļģerts Aleksāns. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv