Rādīt, ka dzīvot var arī citādi

- 18.Marts, 2020
Mūsu drošībai
Laikrakstā

Lai kliedētu maldīgu stereotipu sabiedrības apziņā, ka Valsts probācijas dienests strādā galvenokārt ar bijušajiem ieslodzītajiem jeb tautas valodā – zekiem, vispirms iepazīstināšu ar oficiālo informāciju, kas īsti ietilpst šī dienesta funkcijās: 

Valsts probācijas dienests

Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kas darbojas, pamatojoties uz 2003. gada 18. decembrī Saeimā pieņemto likumu «Valsts probācijas dienesta likums», kas ir stājies spēkā 2004. gada 1. janvārī, un saskaņā ar 2005. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumiem nr. 1010 «Valsts probācijas dienesta nolikums».

Probācijas dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.

Valsts probācijas dienesta izveide ir apliecinājums tam, ka sodīšanas sistēmai mūsu valstī nav atriebības raksturs, ka likumpārkāpējs nav zudis sabiedrībai un ka valsts uzņemas atbildību par savas sabiedrības locekļiem.

Valsts probācijas dienesta izveide ir solis uz jaunas kriminālsodu izpildes sistēmas ieviešanu, jo mērķis nav tikai veicināt tādu sodu piespriešanu, kad likumpārkāpējs netiek izolēts no sabiedrības, bet izveidot sistēmu, kurā pastāv gan sodi ar izolāciju no sabiedrības, gan bez tās.

Probācijas institūciju parādīšanās Latvijā turpina kriminālsodu izpildes sistēmas reformu, kas pēc neatkarības atgūšanas sākās ar plašu cietumu reformu, nāves soda atcelšanu, mūsdienīgu sodu izpildes tiesību normu jaunradi. Dienesta izveide Latvijā ļaus uzlabot kriminālsodu piespriešanas un izpildes efektivitāti.

Valsts probācijas dienesta funkcijas

Valsts probācijas dienesta kompetence paredz:

* sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

* nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;

* veikt uzraudzību nosacīti notiesātām personām, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotām personām;

* pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

* organizēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

* organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi;

* organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā;

* nodrošināt papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi.

«Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, Valsts probācijas dienests (VPD) no šī gada 16. marta līdz 2020. gada 14. aprīlim ir ierobežojis klātienes saziņu. Protams, darbs ar klientiem neapstāsies un netiks pārtraukts, tikai šajā gadījumā vairāk tiek ievēroti piesardzības pasākumi, līdz ar to probācijas klientu un apmeklētāju pieņemšana notiek tikai iepriekš saskaņotā laikā. Ja kāds ieradies bez pieteikšanās, viņš tiek lūgts piezvanīt uz tālruņa numuru, kas novietots pie nodaļas durvīm, lai darbinieki varētu uzdot dažus jautājumus un vienoties par klātienes tikšanos, bet, ja tādas iespējas tobrīd nav, tad aicinām atstāt savu kontaktinformāciju, lai dienests varētu ar jums sazināties,» pirms sarunas par šobrīd aktuālo Valsts probācijas dienestā uzsver Vidzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības vadītāja MONIKA MIGLĀNE: «Ja runājam par projektiem, patlaban Valsts probācijas dienestam visnozīmīgākā ir līdzdalība Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekta aktivitātēs, no kurām nozīmīga ir projektu joma, kurā tiek pārskatītas mūsu realizējamās programmas īpaši bīstamiem, konkrēti dzimumnoziedzniekiem, un šādas programmas mums ir divas – Temzas ielejas darba grupas programma, kuru īstenojam dzimumnoziedzniekiem brīvībā, un otra ilgtermiņa programma pusotra gada garumā, kuru īstenojam ieslodzījuma vietā. Projekta ietvaros tiek pārskatītas šīs programmas, orientējoties uz to kvalitātes celšanu, caurskatot, cik šīs programmas ir iedarbīgas, un lietas, kuras tajās jāuzlabo. Vēl labā lieta ir darbinieku kapacitātes celšana, un šeit ļoti būtisks ir atbalsts mūsu darbiniekiem ar iespēju saņemt supervizora pakalpojumus, jo dzimumnoziedznieku lietu vadītājiem supervīzijas – četras – ir obligātas. Darbinieks dodas pie kvalificēta speciālista, šajā gadījumā – psihologa vai psihoterapeita, lai izrunātu viņam svarīgos jautājumus par darba lietām vai uzraudzības organizēšanu šīs kategorijas klientam, bet, ja runājam par pārējiem darbiniekiem, tad arī viņiem tiek piedāvāta iespēja iziet vismaz vienu supervīziju. Vēl tiek nodrošinātas arī grupu supervīzijas.

Tāpat šī projekta ietvaros tiek piesaistīti probācijas klienti, viņiem ir iespēja saņemt psihoterapeita vai psihologa pakalpojumus, bet tā ir tikai tā kategorija, kuri ir jelkad atradušies ieslodzījumā. Tā kā viena no probācijas jomām ir nosacīti notiesāto un pirmstermiņa atbrīvoto personu uzraudzība, šajos gadījumos mēs strādājam ar klienta uzvedības korekciju, jo viens no mērķiem ir panākt, lai šis cilvēks atkārtoti nenonāk konfliktā ar likumu. Ne visos gadījumos tas izdodas, bet vairāk vai mazāk tas ir diezgan labs instruments, ar kura palīdzību cilvēkam tiek dota iespēja paraudzīties, kas viņa dzīvē notiek nepareizi un traucē viņam dzīvot pieņemami un kādi būtu veidi, kā nākotnē izvairīties no līdzīga rakstura nodarījumiem. Nosacīti notiesātās personas mūsu uzraudzībā nonāk saskaņā ar tiesas spriedumu, kurā tiesnesis noteicis pārbaudes laika termiņu – mūsu valstī nosacītais sods var būt līdz 5 gadiem. Tāpat ir ar pirmstermiņa atbrīvotajām personām, kam ir pārbaudes laiks probācijas uzraudzībā līdz pamatsoda beigām. Vēl ir klienti, kuriem probācijas uzraudzība ir kā papildsods, tāpat ir kategorija, kuri nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības. Likums paredz, ka pēc soda piemērošanas cilvēkam noteiktā termiņā pašam jāierodas probācijas dienestā, lai pieteiktos tālākai uzraudzības programmai.

Uzraugāmo kategorijas ir ļoti dažādas, sākot no nepilngadīgajiem līdz pat tādiem, kam jau pāri 60, tomēr vairākums ir darbspējīgā vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kas ir aktīvākais dzīves periods, kad vairāk arī ir iespēju kādas nepatikšanas sastrādāt. Šobrīd Vidzemē ir 362 uzraudzības klienti, bet kopumā probācijas dienesta aprūpē ir dažādu jomu 660 klienti, kurus apkalpo 6 nodaļās – Alūksnes un Gulbenes, Madonas, Cēsu, Limbažu, Valmieras, kā arī Valkas nodaļā.

Vēl notiek arī elektroniskā uzraudzība galvenokārt pirms termiņa atbrīvotajām personām, kurām jānēsā elektroniskā apkāje, kā mēs to saucam. Šīs ierīces ir tā izveidotas, ka cilvēkam ir iespējams gan mazgāties, gan peldēties, taču ir zināmi temperatūras ierobežojumi pirts apmeklējumam.

Šobrīd mūsu procesos cenšamies ļoti aktīvi iesaistīt brīvprātīgos, kuri apguvuši izlīguma organizēšanas funkciju. Īpaši nozīmīgs ir darbs ar jauniešiem un nepilngadīgajiem, kas tuvākajos gados būs mūsu prioritāte, jo šobrīd šo jomu ļoti pārkārtojam. Tas katram saprotams, ka ar bērniem un jauniešiem jāstrādā citādi nekā ar pieaugušajiem, ņemot vērā ne tikai jauniešu domāšanas īpatnības, bet paredzot arī tos riskus, ka šajā vecumā ir krietni lielāka iespēja ļoti īsā laikā sastrādāt daudzas neforšas lietas, līdz ar to dienests pārkārto šo darba jomu. Līdz šim specializācija notika tikai tiem darbiniekiem, kuri strādā ar dzimumnoziedzniekiem, bet šobrīd tiek gatavoti speciālisti darbam ar jauniešiem un nepilngadīgajiem, tātad tās jau ir padziļinātas mācības, veidojot izpratni gan par jauniešu domāšanu un psiholoģiskajiem aspektiem, gan arī pakārtojot darbu ar jaunieti tā, lai tas būtu vienlīdzīgs un labāk izprotams tieši jaunietim. Dienestam ir jauniešu programma Uzmanību, gatavību, starts!, kuru izstrādājuši mūsu pētnieki, un tā ilgst 6 mēnešus, liekot jauniešiem izprast savu uzvedību un tās cēloņus. Tāpat mums ir līdzgaitniecība jauniešiem, un arī šeit tiek piesaistīti brīvprātīgie no sabiedrības ar galveno domu – veidot atbalsta sistēmu jaunietim caur līdzgaitnieku, kas pats ir sabiedriski ļoti aktīvs, lai kopā ar šo jaunieti saturīgi pavadītu brīvo laiku, iemācītu viņam kādas sociāli pieņemamas lietas un prasmes, iesaistītu sporta un atpūtas pasākumu rīkošanā, tādējādi veidojot viņam citu paziņu loku un citu vērtību skalu, un apziņu, ka var dzīvot arī citādi. Situācijas mēdz būt dažādas – ir gadījumi, kur sadarbība veidojas ļoti veiksmīgi, un ir arī tādi klienti, ar kuriem šī sadarbība mazāk veiksmīga, jo tas ir brīvprātīgs process – jaunietim šāda iespēja tiek piedāvāta, un viņš izvēlas, piekrist vai nepiekrist šādai sadarbībai. Ir jaunieši, kuriem svarīgi veidot sociālās prasmes, kam ļoti maz zināšanu par pamatlietām, piemēram, ir gadījumi, kad meitenes nezina, kā ir aiziet uz skaistumkopšanas salonu, jo viņas savā dzīvē nav to izbaudījušas, tāpēc ka nav līdzās bijis pieaugušo uzticības personu, kas to izskaidro un pastāsta. Tā ka šī lieta ir tā, uz ko mēs sabiedrību aktīvi aicinām un aicinām arī iesaistīties, jo mums ir ļoti svarīgi, lai dienests nestrādātu ar klientu viens pats, bet lai procesā iesaistītos sadarbības partneri – skolas, interešu kopas un jaunietis būtu arvien vairāk ieinteresēts un tanī pašā laikā arī pieskatīts.»

 

Eiropas Sociālā fonda projekts «Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana»

Ieslodzījuma vietu pārvalde, sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu, 2016. gada 9. decembrī ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un uzsāk projekta «Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana» īstenošanu.

Projekta mērķis ir paaugstināt administratīvo un cilvēkresursu kapacitāti iestādēs, kas īsteno vai ir iesaistītas ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializācijas pasākumu īstenošanā, kā arī izvērtēt esošo resocializācijas sistēmu, apzināt un praksē ieviest jaunus instrumentus, kas nodrošinās esošās sistēmas efektivitātes paaugstināšanu un kam būs tieša ietekme uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Projektā plānotās darbības: Resocializācijas programmu pilnveidošana, Riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pilnveide un jaunu specializētu instrumentu piesaiste, Atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide, Mācību sistēmas pilnveide, Integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu izstrāde ieslodzītajiem, kā arī pasākumu izstrāde ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai, Informatīvi un labas prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai un citi informatīvie un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu, Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana.

Projekta plānotie rezultāti: izstrādāta resocializācijas programmu akreditācijas sistēma, jaunas resocializācijas programmas atsevišķām mērķa grupām, pilnveidoti un izstrādāti jauni risku un vajadzību novērtēšanas instrumenti, veiktas darbības profesionālās kapacitātes stiprināšanai, izstrādātas jaunas un aktualizētas esošās darbinieku apmācību programmas, e-apmācību sistēmas izveidošana, īstenoti labās prakses pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem u.c. Projektā paredzētās darbības un apakšdarbības atbilst Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas plāna aktivitātēm.

Projekta plānotais īstenošanas ilgums: 2022. gada 31. decembris

Projektam plānotais finansējums ir 3969482 EUR, tai skaitā 3374060 EUR Eiropas Sociālā fonda finansējums un 595422 EUR valsts budžeta finansējums.

MONIKA MIGLĀNE: Mūsu jomā darbs neapstājas un neapstāsies. Ārijas Romanovskas foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru