Pieminot deportācijas upurus
Vakar, 14. jūnijā, apritēja 80 gadi kopš pirmās masu deportācijas, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu.
Pulcēties plašā lokā nevarējām, tāpēc tika aicināts individuāli vai ģimenes lokā piemiņas vietā pie Valmieras dzelzceļa stacijas nolikt ziedus vai svecīti, kavēties atmiņās un pieminēt 1941. gada traģiskos notikumus. Piemiņas vietā tika izvietoti 117 bērza bluķīši, vizuāli simbolizējot katru deportēto valmierieti. Pie piemiņas akmens no plkst. 12.00 līdz 14.00 skanēja mūzika un dziesmas Mārtiņa Roziņa izpildījumā.
Ziedus pie pieminekļa nolika un piemiņas uzrunas teica Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners. Savukārt Valmieras Politiski represēto biedrības priekšsēdētāja Ārija Kārkliņa klātesošajiem nolasīja Jāņa Liepiņa rakstītās rindas, kas tapušas vilcienā: «Ass svilpiens kā vaids, un lēnām sāk riteņi velties. Uz lūpām man dzimtenes vārds, kur sāpēs sirds spēku grib smelties. Ik brīdis asiņains un sārts, un krūtīs kāpj naids.»
GODINOT DEPORTĀCIJĀ CIETUŠOS, Valmierā, Stacijas laukumā, netālu no piemiņas akmens tika iestādīti nokarenie bērzi. Ap jauno bērzu sapulcējušies Valmieras 4. skautu vienības pārstāvji un Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv