Pa plūškoku ceļu. II

- 28.Augusts, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Vietējās rīcības grupas «No Salacas līdz Rūjai» projekta dalībnieku pieredzes brauciens Kurzemē

Biedrība «No Salacas līdz Rūjai» turpina rīkot pasākumus sadarbības projekta «Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG «No Salacas līdz Rūjai» un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās» mērķu sasniegšanai. Atgriezušies no Vācijas, jau pēc divām nedēļām devāmies otrajā vizītē – šoreiz uz Kurzemi.

Gramzdas Ēdenes dārzā

Mēs apmeklējām augļkopības eksperta Māra Narvila un viņa dzīvesbiedres iekoptos koku, krūmu un īpašu sugu skujkoku stādījumus saimniecībā «Gramzdas Ēdenes dārzs», kas atrodas «Līgotēs», Gramzdas pagastā, Priekules novadā. Apmeklējumu iesākām ar Māra Narvila stāstījuma uzklausīšanu par saimniecības izveides mērķiem, par to, kā atgūta vectēva zeme un uzsākta 1957. gadā stādītā augļu koku dārza atjaunošana. Gandrīz ikvienam no mūsu grupas dalībniekiem īpašumā ir mantoti veci augļu koki – ābeles, bumbieres un plūmes, tādēļ ar interesi vērojām Māra Narvila jaunizveidotos koku vainagus. Vērtīga un ļoti vienkārša mācība – saulei spīdot, ir jāvēro koka ēna, tai jābūt caurspīdīgai, tas liecina, ka visi zari ir pareizi strukturēti un augļiem pietiek gaismas. Māris mums izrādīja arī savus plūškoku stādījumus un sniedza izsmeļošas atbildes uz mūs interesējošiem jautājumiem. Klausījāmies Māra stāstījumā par plūškoka šķirnēm, pavairošanu un klimata un augsnes ietekmi. No Māra stāstītā uzzinājām, ka plūškoks labāk aug saulainā vietā, mitrā, trūdvielām bagātā, irdenā augsnē ar sārmainu vai neitrālu reakciju, bet pacieš arī vieglu skābumu. Augam kaitē ilgi stāvošs ūdens sakņu zonā. Pie mums plūškoku neapdraud nekādi bīstami kaitēkļi un slimības. Jauniem stādījumiem ir jāvēro lapotne – dzeltēšana un lapu tīšanās liecina par minerālvielu trūkumu. Plūškoka ražojošais vecums Latvijas apstākļos nav vēl pilnībā izpētīts, bet labos apstākļos tas var sasniegt 60 – 80 gadus. Māra Narvila dārzs ir jauns, un pagaidām tas tiek veidots kā šķirņu kolekcijas un mācību dārzs.

Pēc pusdienām mums bija iespēja iepazīties ar Māra saimniekošanas pieredzi, izmantojot permakultūras principu (viedā saimniekošana). Uzzinājām gan par ūdens un barības vielu apriti dabā un tās praktisko lietojumu dārzkopībā, gan par stādu mulčēšanu un tās nozīmīgumu veselīgas augsnes saglabāšanai. Kopā bija jāpaveic diezgan sarežģīts praktiskais darbs – dziļo dobju izveidošana. Tas ir paņēmiens, kā sagatavot vietu daudzgadīgajiem stādījumiem, izmantojot kompostu, zarus, koku skaidas, no zālāja savāktu apžuvušu zāli un citas trūdvielas. Šādas dziļās dobes nodrošina augļu kokus un krūmus ar barības vielām daudziem gadiem.

Pēc izzinošas dienas Māra saimniecībā devāmies uz Priekuli, kur mūs laipni uzņēma Priekules novada sociālā dienesta darbiniece Liene Oknere un ierādīja naktsmājas Priekules jauniešu centrā.

«Meldru» daudzie iespaidi

Svētdienas rītā pēc brokastīm devāmies uz Eglona Brūna bioloģiskās augļkopības saimniecību «Meldri E.B.», kas atrodas «Meldros», Rudē, Otaņķu pagastā, Nīcas novadā. Eglons Brūns ir pieredzes bagāts melno plūškoku audzētājs Latvijā, jo savā saimniecībā veiksmīgi ar to nodarbojas jau 25 gadus. Dārzkopis ir ieguvis izglītību Kuibiševas dārzkopības institūtā tālajos padomju gados un ilgi praktizējies siltā klimata augļu koku audzēšanā, strādājot Kuibiševas lauksaimniecības akadēmijā.

Eglons mums izrādīja savu vairāk nekā 13 ha lielo dārzu, kura ievērojamu platību aizņem plūškoku plantācija. Augļkopis nodarbojas ar plūškoku selekciju, veidojot mūsu klimata zonai piemērotāko augu hibrīdus. Selekcijas darbu viņš veic arī ābolu, bumbieru un plūmju audzēšanā, viņš ir izveidojis desmitiem jaunu šķirņu, un mums laimējās nogaršot saldus un sulīgus vasaras ābolus un vairākas plūmju šķirnes. Dārznieks pastāstīja daudzas svarīgas atziņas par plūškoku audzēšanu, dārzā mēs redzējām, kāda ir koku atšķirība, audzējot tos dažādās zemēs: mitrā – mālainā, sausā – smilšainā. Eglons nodarbojas ar plūškoku ogu pārstrādi, viņš uzsvēra, cik nozīmīga ir plūškoku ogu produktu vērtība.

Dārznieks pastāstīja, ka saimniecībā novāktās ogas un ziedi tiek pārstrādāti ar dažādām metodēm un iegūti daudzveidīgi produkti. Tiek gatavots melno plūškoku ziedu sīrups, melno plūškoku ogu sula un ievārījums – to pagatavo kopā ar avenēm. Nogaršojām arī ļoti savdabīgu produktu – stipri iztvaicētu ogu sīrupu. Vairāku stundu novārīšanas rezultātā rodas biezas konsistences masa, tā atgādina melasi un garšo līdzīgi kā balzamiko mērce. Ogas tiek arī žāvētas. Tās ziemas mēnešos lietojamas kā uztura bagātinātājs, veselību uzlabojoša tēja. Tēju mūsu grupai bija iespēja arī degustēt. Atzinām, ka šis ir ļoti veselīgs, aromātisks un garšīgs produkts. Saimnieks sniedza arī noderīgu informāciju par piemērotākajiem produktu uzglabāšanas veidiem. Plūškoku ogu un ziedu produktus var iegādāties saimniecībā uz vietas vai zaļajos tirdziņos, kur produkciju tirgo bioloģiski sertificēto saimniecību pārstāvji. Pasākuma dalībnieki labprāt izmantoja iespēju iegādāties sev un ģimenei vērtīgos produktus. Eglons Brūns, atvadoties no mums, nolasīja savu sarakstīto dzeju un dāvāja biogrāfisku grāmatu, kurā viņš aprakstījis savu dzīves gājumu. Šoruden dārznieks svinēs astoņdesmito jubileju.

Pieredzes vizītes programmas papildinājums bija interesants un saistošs mums visiem – rīta pusē, dodoties uz Otaņķu pagastu, mēs piestājām Grobiņā, lai papriecātos par sakopto Kurzemes mazpilsētu, apmeklējām LEADER projektos izveidotos objektus pilsētas centrā un Vikingu piestātnē, bet pirms došanās garajā mājupceļā iegriezāmies vēl vienā LEADER projekta veikumā – Bernātos kafejnīcā «Dzintariņš». Mūs priecēja uzņēmuma attīstība. Bija, ar ko salīdzināt, jo pirms diviem gadiem VRG «No Salacas līdz Rūjai» dalībnieku grupa bija pirmie «Dzintariņa» apmeklētāji. Tā bija sirsnīga atkalredzēšanās un garšīgu vakariņu baudīšana pirms došanās uz mājām.

VISS PAR PLŪŠKOKIEM. Par tiem un vēl citiem augļu kokiem stāsta un rāda «Ēdenes» dārza saimnieks un augļkopības eksperts Māris Narvils (no labās). Daigas Siliņas foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru