Ar fokusu uz iedzīvotājiem

Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmē meklēt veidus, kā sadzīvot ar mainīgajiem apstākļiem un mazināt to negatīvo ietekmi. Tas var būt gan gudrāks pilsētu plānojums, gan dabas resursu saudzīgāka izmantošana, gan sabiedrības gatavošanās dažādiem riskiem.

Par klimata pielāgošanās stratēģiju Valmieras novadā, par to, kāpēc tā ir nepieciešama, un Valmieras pilsētas zaļo infrastruktūru tikāmies intervijā ar LĪGU BIEZIŅU, Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes attīstības plānotāju, un RAMONU VIŠŅEVSKU, Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes struktūrvienības «Teritorijas un pilsētplānošanas nodaļa» galveno projektu vadītāju.

Kādas ir Valmieras novada pašvaldības klimata pielāgošanās stratēģijas?

Līga: Klimata politika ir nepieciešama, jo tā ir globāla problēma, Eiropas Savienība to jau laikus ir atpazinusi, un par to tiek runāts visās dalībvalstīs. Līdz šim Latvija nav bijusi tā valsts, kurā būtu bīstami, lieli plūdi vai kādi citi lieli riski, tāpēc nereti ar klimatu saistītas tēmas šķiet samērā tālas. Lai gan pagājusī vasara ar negaisiem, vētrām un plūdiem jau ļoti tieši mūs ir ietekmējusi. Kad esmu runājusi ar pārstāvjiem no citām Eiropas valstīm un jautājusi, kas ir tas, kas motivē rīkoties, esmu saņēmusi atbildes, ka visbiežāk tā ir sāpīga iepriekšējā pieredze, kas motivējusi visvairāk. Tāpēc arī pašvaldībā tiek pētīts, kāda ir mūsu esošā situācija, kādas ir vajadzības, kā problēmjoma attiecas uz mums, un, to ņemot vērā, tiek izstrādāti attiecīgo jomu plānošanas dokumenti. Stratēģijas ir dokumenti, kas ietver ilgtermiņa redzējumu konkrētajā jomā.

Pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir tās attīstības ilgtermiņa plānošanas dokuments, kas aptver visas pašvaldības pārvaldes atbildībā esošās attīstības jomas. Šajā dokumentā mēs esam aptvēruši visu novadu ļoti dažādās jomās, un tas tiek īstenots laika periodā līdz 2038. gadam. Tālāk tas tiek sadalīts vidēja termiņa plānošanas dokumentos, kur pašvaldības Attīstības programma ir plānošanas dokuments periodam līdz 2028. gadam. Tur klimata pārmaiņas un ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšana ir iekļautas kā horizontālā prioritāte, kas kalpo kā vadlīnijas visu vidēja termiņa pasākumu un investīciju projektu plānošanā un ieviešanā. Horizontālo prioritāšu gaismā pašvaldībai ir jāvērtē visas tās plānotās investīcijas, atbildot uz jautājumu, kādu pienesumu investīciju projekts nodrošinās klimata pārmaiņu politikas jomā.

Efektīvākai klimata pārmaiņu politikas ieviešanai Valmieras novada pašvaldība ir izstrādājusi arī Valmieras novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam. Tajā ir aptvertas visas pašvaldības pārvaldības jomas, vērtējot to ievainojamību un tajās sagaidāmās klimata pārmaiņu radītās ietekmes.

Ņemot vērā sagaidāmās klimata pārmaiņu ietekmes tieši uz pilsētvidi un saprotot, ka dabā balstītu risinājumu, zaļās un zilās infrastruktūras attīstīšana pilsētvidē ir būtisks risinājums pilsētvides pielāgošanai, šobrīd top arī speciāls tematiskais plānojums «Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plāns».

Kāpēc šīs stratēģijas ir nepieciešamas?

Līga: Klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un mēs nevaram izlikties, ka to nav, tāpēc mums ir jāprot pielāgoties, jo dažādas ietekmes ir un būs. Taču tikpat būtiski ir mazināt ietekmes, jo ir izstrādāti vairāki scenāriji par to, kas notiks brīdī, ja nedarīsim neko, un kas notiks tad, ja mainīsim savus ieradumus. Mērķis ir darīt pēc iespējas vairāk, lai samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tāpēc arī ir izveidoti pašvaldību plānošanas dokumenti un stratēģijas, lai nodrošinātu, ka pašvaldības īstenotās rīcības un veiktie pasākumi ir tādi, kas risina aktuālās vajadzības un izaicinājumus ilgākā laika periodā, ievērojot pēctecību.

Kādi ir galvenie klimata riski Valmieras novadā?

Līga: Klimata pārmaiņu kontekstā Valmieras novads nav ļoti būtiski atšķirīgs no pārējās Latvijas teritorijas. Saskaņā ar klimata pārmaiņu scenārijiem tiek prognozēts būtisks vidējās temperatūras pieaugums, kā arī minimālās un maksimālās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Prognozējams arī būtisks sala dienu skaita samazinājums, kā arī karstuma viļņu skaita un ilguma pieaugums. Sagaidāmi dažādi ekstrēmi laikapstākļi, var būt ļoti spēcīgas lietusgāzes, var būt ilgstoši sausuma periodi ar lielu karstumu, un tas norāda, ka nākotnē arvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem.

Kuras jomas ir visjutīgākās uz klimata pārmaiņām?

Līga: Jebkura pašvaldība savu attīstību plāno, ievērojot ilgtermiņa konceptuālo dokumentu «Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā». Tas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes pieeju. Klimata pārmaiņas ietekmē ikvienu Latvijas tautsaimniecības sektoru, taču pašvaldības rīcības tiek plānotas, izrietot no vajadzības aizsargāt un rūpēties par tās iedzīvotājiem. Arī runājot par bioloģisko daudzveidību, tas ir fokuss uz cilvēku, jo, ja mazinās bioloģiskā daudzveidība, cilvēkam kļūst daudz grūtāk dzīvot, jo viss ir saistīts. Tādēļ tieši zaļās infrastruktūras attīstība pilsētvidē ir joma, pie kā Valmieras novada pašvaldība, izstrādājot zaļās infrastruktūras attīstības plānu, šobrīd strādā padziļināti.

Protams, arī sabiedrības veselības joma pati par sevi ir tieši klimata pārmaiņu ietekmēta joma, arī lauksaimniecība un mežsaimniecība, kur, sagaidot dažādas klimata pārmaiņu ietekmes, nepieciešami pielāgošanās pasākumi.

Pastāstiet par Valmieras pilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plānu!

Ramona: Projekta «LIFE LATESTadapt», kas vērsts uz klimata noturības veicināšanu pilsētā, ietvaros izveidojam zaļināšanas plānu. Tur sākotnēji bija izpētes daļa, kurā zinātnieki no Baltijas Vides Foruma, Rīgas Tehniskās universitātes un Vides risinājumu institūta izpētīja situāciju Valmieras pilsētā, lai saprastu, kādi ir klimata riski. Tika izpētītas arī zaļās teritorijas pilsētā. Tur iezīmējās gan pārkaršanas riski, gan plūdu riski. Ir arī vietas, kur nav tik patīkami uzturēties, jo tās ir vējainas vai saulainā dienā stipri uzkarst, taču, kopumā skatoties, Valmierā situācija nav slikta.

Valmiera ir nacionālas nozīmes plūdu riska teritorija, kur no Gaujas pavasara palu laikā iespējama pilsētas teritoriju applūšana. Izstrādājot Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plānu, viens no būtiskākajiem uzdevumiem tādēļ ir izstrādāt vadlīnijas tieši lietus ūdens apsaimniekošanai, izvērtējot gan esošās lietus kanalizācijas sistēmas, to kapacitāti un pilnveides nepieciešamību, gan arī sateces baseinus esošajām dabiskajām ūdenstilpēm, lai pēc tam identificētu iespējas lietus ūdens savākšanai un izmantošanai, ievērojot ilgtspējīgas lietus ūdens apsaimniekošanas pamatprincipu – apsaimniekot un izmantot lietus ūdeni pēc iespējas tuvāk tai vietai, kur tas ir nolijis. Būtiski ir nodrošināt pilsētvides nepārplūšanu spēcīgu lietavu laikā, vienlaikus pēc iespējas nepārslogojot lietus kanalizācijas sistēmas un samazinot zemes virsmas erozijas riskus.

Ņemot vērā arī iespējamos karstuma viļņus un sausuma gadus, Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plāns iezīmē lietusūdens uztveres maiņu. Lietusūdens vairs nav tikai notekūdens, no kura visās situācijās nepieciešams atbrīvoties. Tas ir arī resurss, ko izmantot pilsētvides saimnieciskajām un estētiskās vērtības uzlabošanas vajadzībām. Lietusūdens ir resurss, kas par problēmu kļūst tajā brīdī, kad savācas par daudz, piemēram, uz asfaltētām ielām, jo tur tas uzkrājas un veidojas lielas peļķes. Šāda situācija veidojas, ja nolīst ļoti daudz lietusūdens un notekcaurule šo ūdeni var aizvadīt tikai tik, cik spēj. No ceļiem to novirzīt un izmantot ir nedaudz grūtāk, tomēr daudzdzīvokļu māju pagalmos to var savākt kādā konteinerā un sausuma periodos izmantot apstādījumu laistīšanai, tāpat var darīt arī privātmājās. Eiropā arvien populārāka kļūst lietusūdens izmantošana arī sadzīves vajadzībām, piemēram, apģērbu mazgāšanai.

Vienlaikus pašvaldībai ir būtiski domāt par noēnojumu un vēsumu cilvēku aizsardzībai karstuma viļņu laikā. Tādēļ zaļās infrastruktūras attīstības plāns risina arī zaļās infrastruktūras tīklojuma attīstības vajadzību, lai cilvēkiem ikdienas gaitās perspektīvā būtu pieejama ar zaļumu un dabas elementiem piepildīta infrastruktūra, tādējādi rodot alternatīvus pārvietošanās maršrutus, kā arī ar dabiskiem augu apstādījumiem piepildot tās teritorijas, kuras identificētas kā karstuma viļņu laikā īpaši uzkarstošas.

Vēl būtiska zaļās infrastruktūras attīstības plāna komponente būs vienota zaļās infrastruktūras tīklojuma izveidošana iedzīvotāju labbūtības veicināšanai, lai iedzīvotāji varētu pārvietoties patīkamā un veselīgā pilsētvidē. Pašvaldības pieeju var novērot jaunu ielu, gājēju un velobraucēju celiņu zonās ar koku, krūmu un ilggadīgo augu stādījumiem, piemēram, Dienvidu maģistrālē, Strauta ielā, Valmieras Valsts ģimnāzijas stāvlaukumā, Valmieras Industriālajā parkā un citviet. Drīzumā iedzīvotājiem būs iespēja sekot līdzi bruģētā laukuma un stāvlaukuma Cēsu ielā 4 zaļajām pārvērtībām, kur paredzēts izbūvēt dabā balstītus risinājumus karstuma salu mazināšanai, lietusūdens izmantošanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Šobrīd lielākais progress ir alternatīvo maršrutu attīstībā, pašvaldība īsteno vērienīgu Gaujas krastu promenādes attīstības projektu Gaujas labajā krastā, veidojot daudzfunkcionāli izmantojamu zaļo teritoriju, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem. Būtiska daļa šajā projektā ir arī Gaujas krastu aizsargsienas veidošana. Būvdarbu gaitā būtiski darbi veikti Plostnieku ielas nogāzes stiprināšanā pie deviņstāvu daudzdzīvokļu ēkām Gaujas ielas 9 – 13 posmā. Atbalsta sienai daļēji izbetonēta pamatne, kā arī gandrīz visā garumā veikta armatūras montāža, sagatavojot konstrukciju turpmākajiem betonēšanas darbiem.

GAUJAS PROMENĀDES ATTĪSTĪBAS PROJEKTS. Šo promenādi nepieciešams izveidot tāpēc, lai iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties alternatīvu maršrutu, kā nokļūt darbā vai mājās. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007