Faktiski mums nekā netrūkst
Maija pirmo četru dienu kalendārā uzreiz divi ļoti būtiski Latvijai svinami datumi. 1. maijs kā varbūt nedaudz globāli atzīmējami, taču tai pašā reizē mūsu tautai tik piedienīgie Darba svētki, vienlaikus arī ar nacionālo identitāti nesaraujami saistītā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
No tālā 1920. gada 1. maija Rīgā, pēc kura nepilnu divu gadu laikā (no šodienas skatu punkta varam tikai apskaust tā laika jaunās valsts politiķu izlēmību un operativitāti savos darbos) tapa mūsu valsts pamatlikums – Satversme, ko pieņēma 1922. gada 15. februārī. Un visbeidzot 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, tā saulainā 1990. gada maija diena Rīgā, kad pēc visai saspringtā gaisotnē uzvarēta balsojuma (no 201 LPSR Augstākās padomes deputāta balsīm PAR vajadzēja 134 balsis, beigās Neatkarības deklarācijas atbalstam sanāca 138) pa Jēkaba ielas nama durvīm ar smaidiem sejā un uzvaras žestā paceltiem diviem pirkstiem nāca ārā tie Augstākās padomes deputāti, kuri bija paveikuši tobrīd Latvijai vissvarīgāko darbu – ar savu balsu pārsvaru pasludinājuši mūsu valsti par atkal brīvu un neatkarīgu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv