Atbalsts jauniešiem sportisku mērķu sasniegšanai

Nav slēpuši piederību Valmierai, kur bijis sākums sportiskajai izaugsmei. Vai pie mums ir radīta vide, lai var augt viņu cienīga maiņa? Par to saruna ar Valmieras novada Sporta pārvaldes vadītāju RIHARDU ZALTI.

Vispirms, lūdzu, padalieties informācijā par sporta infrastruktūru – sporta bāzēm un regulāru treniņu vietām. Cik un kādos sporta veidos tās novadā ir pieejamas?

Valmieras novada pašvaldība gādā ne tikai par savā pārraudzībā esošo izglītības iestāžu sporta infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu, bet arī par nacionālās nozīmes sporta bāzēm, kā arī par labiekārtotām dabas teritorijām skriešanai, riteņbraukšanai, nūjošanai un to izmantošanai ziemas sporta veidiem. Ieguldījumi sporta infrastruktūrā nodrošina gan augsta līmeņa Latvijas un starptautisku sporta sacensību un pasākumu norisi, gan arī regulāru treniņu pieejamību tiem, kam ir patiesa vēlme to darīt. Lai veicinātu bērnu un jauniešu sportu, novadā ir vairākas labas sporta skolas: Valmieras sporta skolā šajā mācību gadā airēšanas slalomā, badmintonā, BMX riteņbraukšanā, daiļslidošanā, florbolā, futbolā, hokejā, orientēšanās sportā, peldēšanā, triatlonā, vieglatlētikā, volejbolā un arī sportā ar īpašām vajadzībām nodarbojas 1514 jaunieši, Bertānu Valmieras basketbola skolā basketbolu apgūst 396 audzēkņi, Rūjienas sporta skolā – Rūjienā un Mazsalacā – basketbolu un vieglatlētiku apgūst 303 audzēkņi, Kocēnu sporta skolā – Kocēnos, Rubenē un Vaidavā – florbolu, golfu un tenisu apgūst 223 audzēkņi. Ar sportiski aktīviem bērniem un jauniešiem strādā arī Vidzemes džudo skola Valmiera, Valmieras boksa klubs, Vidzemes karatē klubs, futbolā FC «Gauja», biedrība «Latvijas Kaujas Cīņu Federācija», Novusa klubs Valmiera, Valmiermuižas jātnieku skola, Jātnieku sporta klubs «Burtnieku ROTORS», biedrība «Kokmuiža», slēpošanā un riteņbraukšanā biedrība «Mazsalacas aplis» un vēl citas sporta organizācijas. Interešu izglītībā tieši sportā novada izglītības iestādēs šajā mācību gadā ir nodarbināti 1467 audzēkņi. Mūsdienu apstākļiem atbilstošas treniņu iespējas gan sporta zālē, gan arī āra stadionā ir nodrošinātas Rūjienas vidusskolā, Rencēnu un Kocēnu pamatskolās, kā arī citviet pagastos. Āra sporta laukumu infrastruktūras uzlabojumi vēl pieklibo Valmieras skolās. Tas tādēļ, ka modernizācijai sporta zālēs un laukumos diemžēl nevar piesaistīt ES projektu naudu. Tas atstāts pašvaldību ziņā, bet tas prasa lielas investīcijas. Tad nu ieguldījumi šajā jomā notiek soli pa solim atbilstoši iespējām. Jauniešu vidū lielākā popularitāte joprojām pieder komandu sportam: basketbolam, futbolam un florbolam. Ir tendence – tiklīdz kaut kur notiek sporta infrastruktūras modernizācija, tā tur uzreiz ir jūtami lielāka jauniešu interese par sportošanu mūsdienīgi sakārtotā vidē. Tā, piemēram, notika ar jaunās BMX trases atklāšanu, ar Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukciju, ar peldbaseinu un vēl citām sporta infrastruktūras izmaiņām.

Novadā pavisam 50 dažādās sporta organizācijās 35 sporta veidos aktīvi darbojas 3200 dalībnieki, pie tam šajās organizācijās vienlīdz kupli ir pārstāvēts bērnu un jauniešu sports, tautas un amatieru sports un veterānu sports.

Bet kā ar mūsdienu treniņu kvalitāti? Kāda ir treneru kapacitāte? Vai visos populārākajos sporta veidos jaunajiem sportistiem ir pieejami profesionāli zinoši treneri?

Ar pilnu atbildību varu teikt, ka mums ir paveicies ar labiem treneriem un gandrīz vai visos sporta veidos. Problemātiskāk ir piesaistīt jaunus trenerus specifiskākos sporta veidos, piemēram, peldēšanā. Prieks par Valmieras sporta skolu, kur piesaistīta tik tiešām profesionāla un spēcīga treneru blice, kas mērķtiecīgi strādā ar jauniešiem, kuri savā pašu izvēlētajā sporta veidā neatlaidīgos treniņos cenšas vairot sportiskos panākumus un grib tiekties uz tiem arī Eiropā un pasaulē.

PIRMAIS STARTS ŠOSEZON LATVIJĀ! 11. aprīlī Valmieras Māra Štromberga BMX trasē paši mazākie braucēji pošas pirmajam priekšbraucienam sezonas pirmajās oficiālajās BMX sacensībās valstī Bērzu sulu kauss 2026. Gunta Vīksnas foto

Kopš ir izveidots Valmieras novads, tajā ik gadu no jauna nosaka Sporta vienības sastāvu. Tas, kā zināms, ir ne tikai morāls, bet arī finansiāls atbalsts sportisko mērķu sasniegšanai. Kā notiek labāko no labākajiem atrašana?

Valmieras novada jauno sportistu atbalstam un augstu sportisko sasniegumu attīstībai ceļā uz starptautiskiem panākumiem katru gadu no jauna tiek apstiprināti Valmieras novada Sporta vienības finansējuma saņēmēji. Kopējais deviņiem sportistiem piešķirtais finansējuma apjoms ir 15000 eiro, kas sadalīts, izvērtējot sportistu uzrādītos rezultātus, attīstības potenciālu un vēl citus kritērijus, kurus atbilstoši Valmieras novada Sporta vienības nolikumam pēc sportistu, sporta klubu vai citu sporta organizāciju rakstisku pieteikumu saņemšanas izvērtē komisija ar sporta jomu saistītu astoņu kompetentu cilvēku sastāvā. Finansējums paredzēts, lai atbalstītu 16 līdz 23 gadus vecu sportistu sagatavošanos un dalību Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās, kā arī segtu ar treniņprocesu saistītos izdevumus – inventāra iegādi, sporta speciālistu piesaisti, medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumus un arī dalību mācību - treniņu nometnēs. 2026. gada Valmieras Sporta vienības sastāvā ir apstiprināti: Agate Caune (vieglatlētika), Marta Luīze Pētersone (vieglatlētika), Maksims Pavlovs (vieglatlētika), Adelīna Kārkliņa (BMX riteņbraukšana), Mārtiņš Emīls Treimanis (BMX riteņbraukšana), Rainers Zviedris (riteņbraukšana – MTB un šoseja), Gustavs Ločmelis (orientēšanās sports), Mārtiņš Plaudis (airēšanas slaloms) un Reinis Bicāns (motokross – kvadricikli).

Finansiālais atbalsts Valmieras novada Sporta vienībai, tāpat kā nu jau tradicionālā, ikgadējā novada labāko sportistu godināšana ir tikai daļa no novada budžetā paredzētā atbalsta sportam. Lai to vispusīgi stimulētu, nauda ir paredzēta kā sporta skolu sistēmai un to programmu nodrošinājumam, ieskaitot darba algas treneriem un infrastruktūrai, tā arī individuālajiem treniņiem sporta biedrībās un organizācijās. Novada pašvaldība atbilstoši savām finansiālajām iespējām lielāku vai mazāku atbalstu sniedz gandrīz visām novada sporta organizācijām.

Cik liela ir jūsu vadītā Valmieras novada Sporta pārvalde? Pie kā pašlaik strādājat?

Mēs esam pieci! Katram ir noteikta sava teritorija ar atbildību par sporta norisēm un problēmu risinājumiem. Tā Gundara Putniņa pārziņā ir sporta norises Rūjienā un Naukšēnos, Diāna Krastiņa atbild par sportā notiekošo Burtnieku un Mazsalacas apvienībās, Rūtas Lapiņas redzeslokā ir Brenguļu, Kauguru, Trikātas, Strenču un Kocēnu sportiskās aktivitātes, bet Elīnai Karlivānei kopā ar mani jātiek galā ar Valmieras sporta dzīves aktualitātēm un problēmu risinājumiem.

Aktīvā sporta pasākumu sezona ir klāt! Gatavojamies ikgadējam velobraucienam Cēsis- Valmiera. Daudz darba jāiegulda arī, gatavojoties gaidāmajai Latvijas Jaunatnes Olimpiādei un ne vienam vien vietējas nozīmes sporta pasākumam. Atbildība mūsu komandai ir liela, taču sportiskā gara mūsos ir pietiekami.

AR ROKU UZ SPORTA PULSA. Valmieras novada Sporta pārvaldes darbinieku komanda: Rihards Zalte (no kreisās), Diāna Krastiņa, Rūta Lapiņa un Elīna Karlivāne. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001