Iespēja īstenot kopīgās idejas

Kad vēl nebija notikusi novada reforma, Valmieras pilsētas pašvaldība iedzīvotāju iniciatīvu konkursu neorganizēja, bet apvienotajos novados tie notika, un, lai gan lielākoties tika vērsti uz vides labiekārtošanu, atbalsts bija paredzēts arī pasākumu rīkošanai. Iedzīvotāji ārpus Valmieras jau zināja par iespēju, piedaloties konkursā, iegūt līdzekļus savu ideju īstenošanai un to izmantoja. Arī tagad pagalmu labiekārtošanas projekti, tās mazās lietiņas, ko cilvēki savos pagalmos izdara, vairāk nāk tieši no novada iedzīvotājiem ārpus Valmieras, un viņiem rodas arvien jaunas iniciatīvas. Piemēram, pagājušajā gadā Lizdēnos mājas apsaimniekošanas biedrība konkursam iesūtīja foto ar ļoti nolietotām iekārtām bērnu rotaļu laukumiņā. Ar konkursā iegūtajiem līdzekļiem, arī pašiem darbojoties, rīkojot talkas, panākts ļoti skaists rezultāts. Koordinējot šo procesu, mani īpaši aizkustināja tas, cik ļoti cilvēki spēj paši darboties un ieguldīties.

Konkurss vērsies plašumā?

Ja iesniegto projektu skaitu var uzskatīt par kritēriju tam, vai iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki, tad teikšu jā, tā ir. Šis ir jau ceturtais gads, kad iedzīvotāju iniciatīvu konkurss novadā notiek, un šogad pašvaldība saņēmusi visvairāk projektu pieteikumu – 59. Šobrīd līgumi noslēgti ar 34 projektu iesniedzējiem. Par vienu projektu iedzīvotāji vēl domā, vai to īstenot, pieci no projekta realizācijas atteicās.

Vai pašvaldība sniedz padomu, ja tas projekta sagatavošanas gaitā iedzīvotājiem nepieciešams?

Esmu kontaktpersona šādu projektu rakstīšanai un atbalstam, nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji pēc padoma un palīdzības griežas pie manis. Ņemot vērā, ka šajos iniciatīvu projektos runa nav par lielām summām, ka tas ir neliels atbalsts cilvēkiem, kuriem ideja jau ir, un viss, kā pietrūkst, ir neliels finansiāls atbalsts, pašvaldības mērķis ir šo projekta pieteikumu maksimāli vienkāršot. Līdz ar to, mūsu mājaslapā atrodot veidlapu, pieteikumu var iesniegt elektroniski. Ir piemēri, kad pieteikums rakstīts ar roku, taču tas procesu sarežģī, tāpēc mūsu mērķis ir neradīt iedzīvotājiem šķēršļus un pēc iespējas to atvieglot. Arī atskaitīšanās par projekta īstenošanas gaitu, protams, nepieciešama, jo svarīgi ir, lai viss notiktu atbilstoši normatīvajiem aktiem, tajā pašā laikā nenonākot līdz lielai birokrātijai. Mūsu uzdevums ir saglabāt līdzsvaru, paturot prātā konkursa mērķi, rosināt iedzīvotājus pašiem uzņemties iniciatīvu un atbalstīt viņus, jo viņi paši zina, ko viņiem vairāk vajag, un tās mazās lietas arī vislabāk var paveikt. Ar pārspīlētām prasībām noteikti nevajadzētu apslāpēt vēlmi to darīt.

Vai šībrīža taupības režīma apstākļos pašvaldība varēja atļauties finansējumu arī iedzīvotāju iniciatīvu projektiem?

Šajā gadā tam tika atvēlētas mazākas summas nekā iepriekšējā, tajā pašā laikā pieteikumu skaits bija lielāks. Vajadzības nekur nepazūd, un cilvēki meklē risinājumus, nepadodas. Šī gada iezīme bija, ka praktiski visiem atbalstītajiem projektiem netika piešķirts viss pieprasītais finansējums. Kad jānonāk līdz projekta īstenošanai, dažos gadījumos sanāk, ka izstrādātais projekts ir nesamērīgs ar finansiālajām iespējām, tā pārstrādāšana tāpat prasa papildu finansējumu. Mājas iedzīvotāji nespēj vienoties, un tā ir tā lielā sāpe. Tā kā iecerēto mērķi pilnībā nav iespējams sasniegt, dažu projektu iesniedzēji no to realizēšanas atteikušies. Patiesībā pašvaldībai, kas šo konkursu organizē, tas ir signāls. Projektu īstenošanai tuvojoties nobeigumam, esmu ieplānojusi aptaujāt visus projektu ieviesējus, lai noskaidrotu, kā viņi vērtē līdzšinējo konkursa praksi. Rosināšu apdomāt, ka varbūt ir lietderīgi mainīt projektu vērtēšanas pieeju. Labu iniciatīvu ir ļoti daudz, un komisijai patiesībā ir neapskaužams darbs, jo grūti atteikt. Pašiem projektu iesniedzējiem vajadzētu izvērtēt, kā viņi to visu saredz. Varbūt atbalsts lai paliek, bet par mazākām summām? Bet varbūt viņi ir gatavi tam, ka kādam projekta ideja netiek atbalstīta, bet, ja atbalsts tiek piešķirts, tad par visu prasīto summu.

Cik liela īstenotajos projektos bijusi pašvaldības piešķirtā finansiālā atbalsta daļa pret iedzīvotāju ieguldīto darbu, ja tas tiktu apmaksāts?

Viss tiek organizēts brīvprātīgā kārtā, kas arī ir viņu ieguldījums projekta ieviešanā. Tā ir sabiedrības iesaiste, dažkārt viņiem ieguldot arī ko nelielu no sevis, piemēram, pēc talkas sarūpējot uzkodas. Vispār projekti ir ļoti dažādi. Ir iniciatīvu grupas, kas fokusējas tikai uz piešķirto finansējumu, bet ir projekti, kur vides labiekārtojumu īsteno, ieguldot arī daļu finansējuma no sevis, piemēram, kā Sēļos, kur aktīvo iedzīvotāju grupa uzstāda iekārtas bērnu rotaļu laukumiņā. Sēļi līdz šim projektus nav rakstījuši, tāpēc gribu viņus īpaši uzteikt par iniciatīvu. Mēdz pat būt, ka šī pašu daļa ir tikpat liela, cik no pašvaldības puses. Un vēl, piemēram, Naukšēnos šogad tika uzstādīts dzeramā ūdens brīvkrāns, ko līdzfinansēja arī vietējais uzņēmums. Tādas iniciatīvas no uzņēmumu puses bijušas vairākas.

Vai šādos iniciatīvu projektos drīkst iekļaut arī pagalmu braucamās daļas un celiņu remontu?

Iedzīvotāju iniciatīvu projektos tādi remonti nav paredzēti, jo finansējums, ko iniciatīvu projektiem piešķir pašvaldība, ir neliels. Uz pagalmu labiekārtošanu pašvaldībai ir cits mērķēts instruments – saistošie noteikumi par atbalstu daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošanai, pagalmu labiekārtošanai un ārkārtas situāciju novērtēšanai. To izmanto mājas, kas neplāno pilnu renovāciju, bet to veic soli pa solim, sākot ar ko vienu. Piemēram, nomaina logus kāpņutelpā. Lielāks atbalsts iespējams kvartāla labiekārtošanas projektam, kurā apvienojas un kuru realizē vairākas mājas.

Sarunas sākumā minējāt, ka vairāk iedzīvotāju projektu ar mērķi labiekārtot māju pagalmus un apkārtējo vidi saņemat no novada iedzīvotājiem ārpus Valmieras. Vai ir arī kādi iniciatīvu piemēri no pilsētas?

Minēšu daudzdzīvokļu nama Valmierā, Ziemeļu ielā 17B, pagalma labiekārtošanas projektu, kas tika iesniegts pagājušajā gadā, taču, lai paveiktu paredzēto, bija nepieciešams ilgāks laiks, jo kavējās šūpoļu piegāde. Mājā dzīvo aktīvi iedzīvotāji, bērnu vecāki, kas teica – projekts ir, bet mūsu bērni aug šobrīd, tāpēc atbilstošu vidi viņiem vajag tagad. Jau iepriekš pagalmā bija uzstādītas šūpoles, taču tās ar laiku bija kļuvušas nedrošas. Tā kā kāds no iedzīvotājiem jau bija sācis kaut ko pagalma labā darīt, atbildība no viņa neatstājas, jāturpina vien rūpēties, lai uzstādītā iekārta būtu droša. Konkrētie cilvēki arī visu laiku sekoja līdzi šo šūpoļu stāvoklim, līdz pienāca brīdis, kad tās kļuva pavisam vecas un nācās meklēt iespēju tikt pie jaunām. Pagājušajā gadā pašvaldībai projekts tika iesniegts un finansējums šūpoļu uzstādīšanai saņemts. Taču ar to, ko piešķīra pašvaldība, visai iecerei nepietika, jo kvalitatīvas un ilgi kalpojošas mantas ir dārgas, un iedzīvotājiem nācās piemaksāt. Bet tā arī bija iecerēts – jāpadomā taču arī par to, lai dārgi neizmaksātu šūpoļu uzturēšana. Vēloties pēc iespējas ātri uzstādīt ilgi gaidītās šūpoles, darbi tika darīti vairākos darbdienu vakaros ar kaimiņu (gan pašu jaunāko, gan spēka gados un cienījamos gados esošo) aktīvu iesaistīšanos. Visilgāk un sarežģītāk izvērtās gumijas flīžu seguma atjaunošana. Tika rīkotas vecāku talkas, bērniem uzstādītas jaunas šūpoles. Šīs mājas vecāki uztur arī pārējo teritoriju, rūpējoties, lai viņu bērniem tur būtu labi un droši.

Šis taču nav vienīgais piemērs, kad mājas iedzīvotāji Valmierā par kādu labiekārtošanas projektu spēj vienoties?

Konkurss ir vērsts uz iedzīvotāju kopienas stiprināšanu, darbojoties kopā. Iniciatīvas grupā jābūt vismaz pieciem cilvēkiem, lai tas nebūtu kāda indivīda projekts. Protams, arī viens cilvēks var daudz ko izdarīt, un iniciatīvas grupās parasti ir kāds, kurš ir iniciatīvas galvenais autors, kurš arī uzņemas projekta vadītāja lomu, izvelk to lielāko smagumu, jo ne vienmēr domas par to, kas uz konkrēto brīdi ir svarīgākais, visiem iedzīvotājiem sakrīt. Tad ir iespēja projektu īstenot soli pa solim. Tam piemērs ir iniciatīvas grupas «Jumaras 195/1» projekts «Pagalma labiekārtošana – soliņi un velosipēdu statīvi ērtākai un zaļākai ikdienai». Projekts ir īstenošanas procesā: iedzīvotāji sarīkoja talku un aiz ēkas no apauguma attīrīja bijušo sporta zonu, kur par piešķirto finansējumu sākotnēji paredzēts uzstādīt atpūtas soliņus mājas iedzīvotājiem, tostarp māmiņām ar bērniem. Tā ir tikai viena daļa no iecerētā. Perspektīvā, nu jau kāda nākamā projekta ietvaros, šajā vietā, iespējams, tiks atjaunots volejbola laukums, uzstādīts tīkls. Taču sāpīgākā problēma – vajadzība pēc auto stāvvietām – joprojām paliek, tas no iedzīvotāju puses uztur neapmierinātību un rosina meklēt jaunas iespējas.

Šajā publikācijā pievērsāmies tieši iedzīvotāju iniciatīvu mazajiem projektiem, kas paredz labiekārtošanas darbus, taču, kā raksta sākumā minēja Līga Bieziņa, projektu šogad daudz un tie ir ļoti dažādi – paredz gan sporta aprīkojuma iegādi, gan novada tautastērpu kolekcijas izveidi, iedzīvotāji organizē dažādus izglītojošus pasākumus, sarunu vakarus, koncertus, veicina lokālpatriotismu.

Ja lasītāju interesē, ko iecer un īsteno novadnieki, var atvērt novada pašvaldības mājaslapu, kur tas viss aprakstīts un dokumentēts fotogrāfijās.

PROJEKTU ĪSTENOJOT, uzstādītas jaunas šūpoles Ziemeļu ielā 17B Valmierā. Publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001