Stāsti un dzeja, kas izaug purva malā
Septembris ne tikai atnes rudens dzestrumu, bet ir arī laiks, kad dzeja iziet ārpus grāmatām un piepilda ikdienu ar domām, sajūtām un atklāsmēm.
Dzeja, tāpat kā cilvēki, var būt dažāda – tā var būt liriska un maiga kā rudens migla vai tieša un spēcīga kā vētras brāziens. Katrs tajā var atrast ko savu... Mazliet rudens, dzejas un radošuma vēsmās tikāmies sarunā ar ramatieti LELDI ANČEVSKU. Lasītāji iepriekš «Liesmas» tematiskajās dzejas lapās ir varējuši izlasīt Leldes dzejoļus.
Kā tu sevi atradi dzejā?
Man dzīvē ir radoši posmi, bet viss sākās ar gleznošanu. Es veidoju gleznas mazliet īpašā veidā. Kā zināms, viss maksā naudu, tāpēc strādāju ar reģipša atgriezumiem, un ar visparastākajām krāsām tapa māksla.
LELDE ANČEVSKA. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv