Viss labi sāktais turpināsies!

13 vietas novada domē no 19 dod pietiekami lielu politisko akciju kontrolpaketi šim politiskajam spēkam, kas jau iepriekšējos četros gados apliecinājis gan savu, gan pašvaldībā politisko partneru nopietno potenciālu, ikdienā nodarbojoties nevis ar savstarpējām ķildām, bet gan ar nopietnu novada dzīves plānošanu un šo plānu konsekventu realizāciju pietiekami ātros tempos. Viss liecina, ka Valmieras novadā turpmākajos četros gados gan turpināsies jau iesāktie plāni, gan tiks realizēti jauni, iespējams, pat vēl ambiciozāki.

Pēc visa iepriekšminētā tikai loģiski par iesākto darbu pēctecību arī pēc pašvaldību vēlēšanām jautāt saraksta Valmierai un Vidzemei līderim, līdzšinējam un, visticamāk, arī nākamajam novada pašvaldības domes priekšsēdētājam. JĀNIS BAIKS – par bijušo, esošo un gaidāmo.

Sākam ar nelielu rezumējumu, kā aizvadītajos četros gados, neskatoties uz vairāku politisko spēku klātbūtni Valmieras novada domē, izdevies virzīt novadam būtiskus projektus?

Bieži dzirdam pārmetumus, ka, lūk, tur viens pārāk ilgi bijis pie varas un tā tālāk... Ko varu teikt no savas pieredzes? Šobrīd top Valmieras Industriālais parks, kura ideja sākās 2014. gadā, tātad jau triju sasaukumu laikā tas attīstījies, tieši tas ļāvis šo projektu novest līdz galam. Valmieras muzejs – 10 gadi, peldbaseins – 8 gadi, Jāņa Daliņa stadions ar vieglatlētikas manēžu – 9 gadi... Milzīgi projekti. Vispirms ideja, tad tas viss jāsazīmē, tālāk darbs ar finansējuma piesaisti, būvniecība, kas šādos projektos paņem kādus trīs gadus. Ja vara bieži mainās, tad nereti nāk tā jaunā slota, kas tad nu izslauka visu, jo tas bijis nepareizi...

Tātad lielie projekti prasa loģisku pēctecību...

... un konsekvenci! Ja mēs gribam ko darīt, tad četri gadi ir ļoti īss periods, ja grib kaut ko kardināli mainīt. Ja paklausās tās pirmsvēlēšanu runas, ka nu tik taisīs funkcionālo auditu... Tad tu gadu auditēsi, pēc tam tev auditori kaut ko ieteiks. Ja tev pašam nav mērķu, ko tu gribi izdarīt, tad pusi sasaukuma vari noplosīties ar kaut kādiem auditiem, pēc tam kaut ko sāc darīt, un tad jau sasaukums ir beidzies, un tev īsti pat nav ko parādīt no izdarītā. Tāpēc pēctecība, ja esam par ko vienojušies, ir ļoti svarīga. Valmieras novada domē bijis un joprojām ir vienojošais faktors, ka visi skatāmies uz to kopīgo. Visu cieņu opozīcijai, jo mēs tiešām esam saimnieciski risinājuši jautājumus un balsojuši vienādi par projektiem.

Kā var vērtēt starta pozīciju jaunajam sasaukumam?

Šobrīd esam uzņēmuši strauju ekonomiskās attīstības kursu. Kā valsts kopumā mēs ļoti iepaliekam šajās aktivitātēs. Problēma šobrīd, arī atceroties priekšvēlēšanu kampaņas laikā kandidātu debatēs dzirdēto, ka mēs ļoti maz runājam par ekonomiku. Pārsvarā notika runas par to, kam noņemt, kam pārdalīt, kam iedot vairāk... Mums ir vairāk jānopelna, lai mēs varētu vairāk tērēt! Patlaban mēs nevaram tērēt vairāk vienkārši tāpēc, ka mums nav naudas, un tērēt uz aizņemšanās rēķina ir ļoti nepareizi, jo šobrīd nauda maksā pietiekami dārgi.

Pašlaik izaicinājums ir darbaspēks, kas būs nepieciešams, taču mēs arī šeit saredzam pozitīvo, jo mums kā novadam ir ļoti laba izejas pozīcija. Es pat teiktu, ka mēs esam soli priekšā pārējiem ar to, ko esam izdarījuši iepriekšējos gados. Ir sagatavota infrastruktūra, principā notiek biznesa vides veidošana kā tāda, ir apkalpojošie uzņēmumi plus Valmieras tehnikums un Vidzemes Augstskola, kas gatavo profesionāļus tajās pozīcijās, kurās mums vajag. Un tad vēl arī viss pārējais piedāvājums – sākot no medicīnisko pakalpojumu pieejamības un beidzot ar kultūru, izklaidi un visu pārējo.

Būtiskākā lieta – mums jābūt nevis kā tipiskiem latviešu viensētniekiem, kuri kaut ko mēģina šķelt, bet mums ir jāvienojas visiem kopā, lai mēs kā stipra valsts varētu kaut ko pierādīt! Nevis norobežoties savos pagastos, kur vienā pagastā neinteresē tas, kas otram vajadzīgs, bet jāskatās uz kopumu, jāskatās nedaudz tālāk par savu sētu. Mums šobrīd galvenais – globāli konkurēt ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, nevis Valmierai konkurēt ar Cēsīm vai Smilteni. Man tiešām bija žēl skatīties uz priekšvēlēšanu debatēm, kurās varēja redzēt, ka mēs skatāmies šauri, netiekam tālāk par savu sētu un to savu vienīgo bedri...

Ražošanas attīstība prasa darbaspēku, kam vajag, kur dzīvot...

Vienalga kādi risinājumi mūs gaida dzīvokļu celtniecībā, šobrīd pozitīvais ir tas, ka būvē privātie. Ja viņi to darīs pienācīgā apjomā, tad pašvaldība varēs ar savām iniciatīvām šajā jomā apstāties. Jo īres dzīvokļu fonds parāda, ka tas ļoti veiksmīgi strādā arī privātajam sektoram. Jo 75% no tiem, kas pamet īres namus, nopērk savu īpašumu kaut kur Valmieras novadā. Te vēl jāņem vērā, ka vairāk nekā puse no šiem īrniekiem ir vecumā zem 30 gadiem, tātad šim jaunietim vēl nav kaut kādas kredītvēstures, viņam trīs gadus nav bijusi stabila alga, ko viņš varētu uzrādīt, ja gribētu kaut ko iegādāties. Viņam principā nav iespēju uzreiz īpašumu iegādāties. Taču te, Valmierā, viņš var padzīvot trīs četrus gadus īres namā, uzkrāt kaut kādu pieredzi un tad jau meklēt ko pašam savu. Arī bankas uz viņu jau skatīsies citādi. Tātad šobrīd tāda lieta strādā. Es arī nebaidītos no tā, ka darba tirgū ir kaut kāds stress, jo mums katru gadu ir ap 200 absolventiem tehnikumā un augstskolā, kurus mums vajadzētu saglābt, lai viņi nedotos prom no mūsu novada. Tas ir primāri. Otrā lieta – vēl kaut kur mums apkārt ir augsts bezdarba līmenis, tad nu vajadzētu, lai tā sauktajā Latvijas migrācijā iedzīvotāji neaizbrauktu strādāt uz ārzemēm, bet ierastos strādāt mūsu novadā. Un ne jau tīrīt garneles par minimālo algu, bet ražot preces ar augstu pievienoto vērtību! Ja mēs dabūsim klāt cilvēkus, tad būs ko darīt mūsu bērnudārziem un skolām, jo būs vajadzīga laba izglītība.

Citādi nevar. Es pats esmu politikā nācis, nevis lai konstatētu faktu, bet lai mainītu negatīvās prognozes. Tas ir mans mērķis. Mums šobrīd pieejami statistikas dati par 2022. gadu. Ja salīdzinām pret 2021. gadu, tad Valmieras pilsētai ekonomika pieaugusi par 16%, bet Valmieras novadam – par 10%. Ja mēs ieturam tādu pašu tempu, tad līdz 2030. gadam mēs ekonomiku ne tikai dubultosim, kā to solījis ekonomikas ministrs Valainis, tas ir iespējams.

Kuri no iepriekšējā novada deputātu sasaukumā pieņemtajiem galvenajiem izaicinājumiem turpināsies arī šajā, jaunajā, sasaukumā? Piemēram, piebūve bērnudārzam Burtiņš...

Jā. Redzam, ka šodien tāda nepieciešamība ir. Ņemot vērā, ka izstrādes un būvniecības stadijā – pārsvarā ap Valmieru – ir apmēram 400 jaunas dzīves vietas, tas ir būtiski. Otrs iemesls – Valmierā mums patlaban ir bērnudārzi, kur grupās ir 26 bērni. Tas ir par daudz, tas būtu tomēr jāsamazina, jo tas ir papildu stress audzinātājām.

Vai ar vienu piebūvi būs gana?

Tas ir nākamais jautājums. Taču jāiet soli pa solim. Uzbūvējam šo, piepildām pilnu un tad skatāmies atkal tālāk. Kopumā izskatās, ka būs ko darīt visiem, jo pie šiem attīstības tempiem līmenis ir jānotur. Nevaram arī baidīties, jo viens otru dzen uz priekšu. Vēl pagājušajā gadā man īsti nebija pārliecības, ka Valmierā šogad divas daudzdzīvokļu mājas būvēs privātie. Visi bija ļoti piesardzīgi, arī nauda bija dārga... Ja šogad tomēr būvē, tas uzreiz ir pozitīvais signāls.

Kas šobrīd jau iesākts un varētu turpināties ceļu infrastruktūras attīstībā? Varbūt vēl viens tilts pār Gauju, arī iecerētais Valmieras apvedceļa paplašinājums Valmiermuižā...

Primāri ir šīs lietas ielikt plānošanas dokumentos. Lai nav tā, ka šobrīd mēs faktiski perfektāko Valmieras apvedceļa apļa noslēgumu vairs tīri fiziski nespējam uztaisīt, jo priekšā sabūvēts Pilātu ciemats. Tas nozīmē, ka apvedceļa aplis kļūst drusku lielāks, arī tā izvietojums jāieliek kartē, lai tur neveidotos kaut kāda lieka apbūve. Varbūt tas pat labi, jo tad Pilāti paliek kā vieta, kur vēl attīstīties. Šobrīd primāri būs atrisināt divas lietas, paldies Latvijas valsts ceļiem, ka esam beidzot sadzirdēti. Tie ir divi krustojumi uz Valmieras apvedceļa – ar Raiņa ielu un Ziemeļu industriālās maģistrāles pieslēgums apvedceļam pie slimnīcas. Abās vietās vēl jāveic izpēte, finansējums tam ir. Šobrīd izskatās, ka Raiņa ielā tas varētu būt ar luksoforu regulējamais krustojums, bet pie slimnīcas – rotācijas aplis. Ja runājam par tiltu, tad šis jautājums ir procesā, tiek risināti īpašumu maiņas varianti, lai no valsts dabūtu īpašumus bez apgrūtinājumiem.

Priekšvēlēšanu laikā aktualizējās jautājums par ģimenes ārstu pieejamību novadā.

Mans personīgais viedoklis, ka troksnis par šo problēmu sacelts pārāk liels. Jo mūsu novadā šis pārklājums vēl ir labs. Varbūt prognoze par ģimenes ārstu pensionēšanos ir nedaudz kritiskāka par dabā esošo. Pozitīvais tas, ka šobrīd arī ar Nacionālo veselības dienestu esam runājuši un salikuši prioritātes, kas un kā. Uz ģimenes ārstu prakšu maiņām tuvākajos četros piecos gados mums šobrīd pieteikti četri jauni dakteri, kuri arī jau izrādījuši interesi. Šobrīd labais piemērs, ka ģimenes ārsts no Rīgas pārnāk strādāt uz Mazsalacu, pārņemot esošās prakses vietas, taču dzīvos viņš Rūjienā, kur piekritis izmantot pašvaldības piedāvāto dzīvokli pilsētas centrā. Liels pluss šajā jomā ir tas, ka mums ir Vidzemes slimnīca, kurā ir gan pakalpojumu piedāvājums, gan pietiekami liels rezidentu skaits.

* * *

Esam pārlūkojuši trīs ļoti nopietnas sfēras – ekonomisko attīstību, kas ir pamatā visām tērējošajām jomām, ceļu infrastruktūru un arī nedaudz veselības aprūpi. Lietu virzība liecina, ka arī jaunajam Valmieras novada domnieku sasaukumam būs gana daudz izaicinājumu – gan turpināt jau iesāktos darbus, gan ģenerēt jaunas idejas, kas ļautu vēl vairāk pelnīt, tātad – arī vairāk tērēt novada iedzīvotāju labā.

BŪS VĒL 120 ĪRES DZĪVOKĻI. Valmieras novads īres dzīvokļu būvniecības jomā ir starp līderiem Latvijā. Jau šoruden abi jaunie nami adresēs Ķieģeļu ielā 11 un 13 uzņems īrniekus.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001