No biznesa smagsvaru viedokļa

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Pieci lielākie nodokļu maksātāji Valmieras novadā pēc kopējiem iemaksājumiem valsts kopbudžetā 2020. gadā:

* SIA Vidzemes slimnīca 5397470 eiro;

* akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra 4934100 eiro;

* SIA ZAAO 3487990 eiro;

* VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca 2700220 eiro;

* SIA Liepkalni 2313540 eiro

Par pirmajiem trim šī saraksta līderiem šoreiz nedaudz plašāk. Interesanti, ka bizness katram no tiem ir ar savu specifiku. Divi darbojas vietējo pakalpojumu jomā, taču kardināli atšķirīgās jomās, kamēr trešais ir izteikts ražotājs ar dominējošu specializāciju uz eksportu. Visu triju uzņēmumu vadības pārstāvji tika lūgti atbildēt uz trim jautājumiem.

1) Kā saredzat uzņēmuma attīstību tuvākajos gados?

2) Kāda šobrīd ir situācija jūsu ražotās produkcijas vai piedāvāto pakalpojumu tirgū?

3) Jūsu vīzija par Valmieras novada tālāko attīstību.

SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs UĢIS MUSKOVS.

1) Pēdējie divi gadi mūsu slimnīcai bijuši liels izaicinājums. Gan saistībā ar kovida pacientiem, gan jūtams, ka iedzīvotāji grib dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk, līdz ar to medicīnai kopā ar farmāciju nenoliedzami ir liela loma šodien un būs tāda arī nākotnē. Tāpēc vieta izaugsmei ir ļoti perspektīva. Arī mūsu slimnīcai pēdējo astoņu gadu laikā bijusi izaugsme – ir dubultojies apgrozījums. Valsts budžets vairāk finansē dažādas programmas gan ambulatorajā veselības aprūpē, gan stacionārā. Arī algas medicīnas personālam ir celtas. Vidzemes slimnīcā šodien ir 740 darbinieki. No štata saraksta viedokļa pat ir samazinājums, jo vairākās medicīnas jomās mums nāk palīgā datori, izmantojam arī dažādus ārpakalpojumus, bet samazinās atbalsta personāls, piemēram, astoņu sētnieku vietā tagad tikai divi. Toties ārstu un māsu štatā ir pieaugums, kas arī saprotams, jo nākuši klāt daudzi jauni pakalpojumi, kādu agrāk nebija. Protams, joprojām ir brīvas darbinieku vakances. Arī pie mums – tāpat kā visā nozarē – trūkst gan ārstu, gan māsu, jo mums jau arī pirms kovida medicīnas personāls strādāja virsstundas, faktiski tikai retajam darbiniekam nebija pusotra slodze vienā darba vietā plus vēl viņi kaut kur strādāja papildus... Pēdējo piecu gadu laikā esam īstenojuši slimnīcas vēsturē lielāko projektu tūlīt pēc pašas slimnīcas uzbūvēšanas. Gandrīz 8 miljonus eiro vērtais Eiropas projekts tika pabeigts ar neiroloģijas nodaļas sakārtošanu, esam mūsdienīgi iekārtojuši un pilnībā izremontējuši visas stacionāra nodaļas, pabeigti darbi arī ambulatorajā un endoskopijas nodaļā. Pie sasniegtā nedomājam apstāties, patlaban notiek visa slimnīcas kompleksa renovācija, to veic pašmāju firma SIA Aimasa. Vēl mums jāīsteno projekts, kuram jau piešķirts valsts finansējums gandrīz 3 miljoni eiro, tā ir uzņemšanas nodaļas un reanimācijas nodaļas paplašināšana. Šobrīd ar esošajām darba telpām un vidi jau ir par šauru, lai mēs normāli diennaktī varētu apkalpot 60 līdz 80 pacientus. Tāda pacientu plūsma mums bija pirms kovida, tagad, protams, ir divreiz mazāka.

2) Mums faktiski ir divu vai trīs veidu pakalpojumi – stacionārie un neatliekamie, kuros pildām valsts noteikto funkciju, un ambulatorie, arī maksas segments, kurā ir konkurence. Te mēs varētu konkurēt ar labāku servisu un labāku pakalpojumu starp ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, kur mums starp konkurentiem Valmierā lielākais ir Bastions. Ar ģimenes ārstiem mēs nekonkurējam, drīzāk viņi ir mums tālākās diagnostikas devēji. Citādi nekādu lielu konkurenci neizjūtam ne no Cēsu, ne Limbažu, ne Smiltenes, ne Alūksnes puses, jo pacientu jau mums visiem pietiek, un pieprasījums pēc pakalpojumiem ir pietiekams, lai nodrošinātu mums izaugsmi.

3) Jaunais Valmieras novads ir liels izaicinājums. Raugoties, cik pragmatiski Valmierā tiek pieņemti lēmumi un kādas ir attīstības lietas, manuprāt, mūsu novads attīstības ziņā var kļūt par vienu no progresīvākajiem Latvijā. Kaut vai, piemēram, skatoties uz siltuma tarifiem – visur tie aug, bet Valmierā samazinās! Tie ir tālredzīgi pieņemti lēmumi, diversificējot riskus – jau laikus pārejot no gāzes uz vietējo kurināmo un attiecīgi menedžējot arī varbūt kādas Eiropas naudu piesaistes iespējas, iedzīvotājiem ir iespēja par centralizēto siltumu maksāt mazāk. Un tas ir tikai viens piemērs.

Akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes loceklis ĢIRTS VĒVERIS.

1) Pēdējo divu gadu laikā tieši pandēmija ir būtiski ietekmējusi ikviena uzņēmuma darba ritmu un bijusi zināmu īstermiņa un ilgtermiņa pārmaiņu noteicēja. Šis laiks neapšaubāmi bijis arī izaicinošs akciju sabiedrībai Valmieras stikla šķiedra, pandēmijas laikā sekmīgi īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu. Uzņēmumam, kurā patlaban ir 1170 strādājošie, piesaistīts jauns investors, stabilizēti un uzlaboti pārvaldības, organizatoriskie un finanšu procesi, kas ļauj pāriet uz nākamo posmu, proti, uz ieguldījumiem uzņēmuma izaugsmē un nākotnes kapacitātes stiprināšanā. Strādājam pie inovācijām un nestandarta risinājumiem, investējam jaunās tehnoloģijās, lai palielinātu ražošanas jaudas, nodrošinātu klimata neitrālāku un efektīvāku ražošanu, samazinātu enerģijas patēriņu. Jau šogad ieguldīti 10,9 miljoni eiro jaunas stikla kausēšanas krāsns un klimata sistēmas pārbūvē, nākamajā gadā plānojam vēl aptuveni 10 miljonu eiro investīcijas otrās stikla kausēšanas krāsns pārbūvē. Tādējādi nodrošināsim stabilu stikla šķiedras un to produktu piedāvājumu Eiropas un pasaules tirgiem, būs nodrošināta augstāka ražošanas stabilitāte un kapacitāte. Nākotnē tāpēc raugāmies ar pārliecību par labām iespējām sasniegt uzņēmuma stratēģiskos biznesa mērķus.

2) Pat neskatoties uz pandēmiju, pieprasījums pēc stikla šķiedras produktiem pasaules tirgos un tās lietojuma industrijās ir saglabājies stabils un augsts. Pieprasījums pēc akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra produkcijas ir augstāks par iespējām to saražot un piegādāt klientiem, tāpēc intensīvi strādājam pie ražošanas modernizācijas un ražošanas jaudas palielināšanas. Prognozējam, ka tirgus arī turpmāk saglabāsies ar stabilu produkcijas pieprasījumu visās stikla šķiedras lietojuma nozarēs un produktu grupās. Tirgum ir augsta perspektīva, jo līdz ar sabiedrības paradumu maiņu aizvien pieaug vajadzība pēc energoefektīviem un inovatīviem risinājumiem būvniecības nozarē, iekārtu izstrādē, ugunsdrošībā un procesu digitalizācijā. Piemēram, digitalizācija devusi milzīgu impulsu elektronikas nozares straujai attīstībai. Turklāt stikla šķiedras produkti kā materiāls iegūst aizvien lielāku popularitāti, jo tie sniedz augstu pievienoto vērtību citu industriju produktiem un vairo to veiktspēju. Šajā ziņā mēs esam līderi dažādās tirgus nišās, piedāvājot augstu produkcijas kvalitāti, operatīvu un elastīgu sadarbību ar klientiem.

3) Valmieras novadam jāturpina būt par Vidzemes reģiona centru un virzītāju ekonomiskajā attīstībā, uzņēmējdarbībā, inovācijās un zināšanu jomās. Mums kā lielākajam darba devējam novadā, kas valsts kopbudžetā nodokļu veidā samaksā teju 5 miljonus eiro, ir būtiski, lai novadā tiktu veidota stabila un atbalstoša vide uzņēmējdarbībai, no pašvaldības puses tiktu piesaistītas investīcijas infrastruktūras attīstībai, radīti priekšnoteikumi kvalificētu speciālistu piesaistei un nodrošināti visi nepieciešamie pakalpojumi kvalitatīvai dzīvesvidei novada pilsētās un lauku teritorijās.

GINTS KUKAINIS, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs, pirms atbildēt uz jautājumiem, uzsver, ka no viņa vadītā uzņēmuma pērn nodokļos samaksātajiem gandrīz 3,5 miljoniem eiro lielākā daļa ir dabas resursu nodoklis.

1) Mūsu uzņēmumam, kurā patlaban ir 165 darbinieki, attīstības plānos nākamajiem trim gadiem prioritāte numur viens ir reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs Daibe, tur taps gan inženierbūves, gan notiks vispārējie celtniecības darbi, gan viss, kas saistīts ar ikdienas darbības nodrošināšanu. Perspektīvā noteikti jāatrisina jautājums par autoceļa Daibe – Kūdums asfaltēšanu, uzlabojot piekļūšanu reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas centram Daibe. Uzņēmuma stratēģiskie lēmumi tiks izstrādāti kopā ar Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, sadaloties atkritumu apsaimniekošanas plūsmām starp diviem poligoniem – Daibi un Kaudzītēm Malienas pusē. Mūs noteikti gaida darbs, kas būs saistīts ar stratēģisko dokumentu izstrādi, savukārt tīri praktisko aktivitāšu jomā skaidrs, ka ZAAO nākamajos trijos, četros, piecos gados noteikti ir iezīmējis sev kursu uz Eiropas struktūrfondu finansējuma piesaisti krietni lielākos apjomos, nekā tas bijis līdz šim. Visas darbības un aktivitātes ir pakārtotas šī finansējuma piesaistei: gan ar dažādu būvprojektu izstrādēm, gan ar līdzdalību dažādās sanāksmēs, lai varētu šo finansējumu apgūt un piesaistīt to savai pamatdarbībai.

2) Esošo ZAAO pakalpojumu klāstu esam papildinājuši ar tekstila pieņemšanu, ko var izdarīt jebkurā no mūsu izveidotajiem EKO laukumiem. Tādu ir 21, plus vēl tekstilu var nodot pie piecām tirdzniecības vietām mūsu uzņēmuma apkalpotajā reģionā. Jaunā lieta, pie kā patlaban strādājam, ir dalīti vākti bioloģiski noārdāmie atkritumi. Nākamā gada otrajā pusē izvēlēsimies no ZAAO apkalpotā reģiona vienu pašvaldību, kurā šos dalītos atkritumus vāksim. Saistībā ar poligonā Daibe topošo bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu veidosim eksperimentu, kā labāk šos dalīti vāktos bioloģiski noārdāmos atkritumus apsaimniekot gan pilsētvidē, gan ārpus tās. Ir vēl viena lieta, kam gribam pievērst uzmanību un atrast labākos risinājumus – kā apsaimniekot būvgružus. Mēs redzam arī Valsts vides dienesta aktivitātes šajā – būvgružu transportēšana, pāršķirošana un priekšapstrāde – virzienā, arī šie būs izaicinājumi, kas ir tieši saistīti ar mūsu pakalpojumiem.

3) Valmieras novada teritorija ir liela. No ZAAO pozīcijām raugoties, labi tiek nodrošināta pāreja, kas nepieciešama administratīvi teritoriālās reformas mērķu īstenošanai. Mums jau ir bijusi saruna ar novada domes priekšsēdētāju tieši par konceptuāliem jautājumiem, piemēram, kā darboties ar tarifa zonām, jo tās šobrīd atšķiras, ko darīt ar pakalpojumiem. Patlaban esam sarunu procesā par šīm lietām ar novada vadību. Kopumā es jaunā Valmieras novada izmēru teritorijas ziņā vērtēju kā labu, jo praktiski 50% novada iedzīvotāju mīt pilsētās, bet otri 50% – lauku teritorijās. Novada kopējā budžeta summa un tās radītās iespējas noteikti ir lielas un vērā ņemamas. Atliek vien tās saprātīgi īstenot, atrodot šīm iespējām labu pielietojumu.

VIDZEMES SLIMNĪCA. G. Vīksnas foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru