Drošība sākas ar katru no mums

Valmieras novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālisti kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem ir pārbaudījuši visas mūsu pašvaldības īpašumā esošās publiskās ēkas, strikti novērtējot to atbilstību īslaicīgam patvērumam, jo ir noteikts, ka patvertne ir vieta, kur var patverties cilvēki, ja notiek kāds apdraudējums, piemēram, dabas katastrofa vai arī militārs uzbrukums. Tai jābūt drošai telpai vismaz 1, 5 metrus zem zemes un ne mazāk kā 20 kvadrātmetrus lielai, no dzelzsbetona blokiem vai ķieģeļiem. Tai jābūt tādai telpai, kurā var droši paslēpties, līdz apdraudējums vairs nepastāv.

Pa šo laiku Latvijā pašvaldību īpašumos apzinātas 1500, bet mūsu novadā ap 100 iespējamām patvertņu vietām. Speciālisti pēc to apzināšanas atzina, ka ne visas ēkas atbilst noteiktajām vadlīnijām par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai, tādēļ pašlaik par patvertnei atbilstošām Valmierā ir atzītas 11 ēkas, Burtnieku apvienībā 3, Rūjienas apvienībā 3, Mazsalacas apvienībā 1, Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā 3, Naukšēnu apvienībā 1, Kocēnu apvienībā 8 un Strenču apvienībā 3 pašvaldības īpašuma publiskās pieejamības ēkas. Mājaslapā www.valmierasnovads.lv sadaļā DROŠĪBA ikvienam iedzīvotājam ir pieejama informācija un arī fotoattēli par šīm ēkām, kuras nu rotā labi pamanāma marķējuma zīme PATVERTNE. Ikdienā, kad nepastāv apdraudējums, patvertnes nav publiski pieejamas, ja vien to neparedz ēkas vai konkrēto telpu uzdevumi. Piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, nevis apmeklētājiem. Publiska piekļuve šajās patvertnēs būs tikai apdraudējuma gadījumā. Par piekļuvi gādās pašvaldībā izraudzīti speciālisti, kam ir uzticētas šo ēku atslēgas. Esam gādājuši par to, lai katrā vietā tie būtu vairāki cilvēki, jo pēkšņa apdraudējuma gadījumā reālās situācijas diemžēl var būt neparedzamas. Valstī vidēji aprēķināts, ka drošības minimālajām prasībām atbilstošajās patvertnēs vietas pagaidām pietiktu vidēji 30% iedzīvotāju. To drošībai līdz šim noiets pirmais solis – iespējamo patvertņu apzināšana un marķēšana, turpmāk būs šo patvertņu sakārtošana un uzlabošana atbilstoši pieejamam finansējumam.

Kas konkrēti iecerēts un kā ar nepieciešamo finansējumu patvertņu uzlabojumiem?

Valmieras novada pašvaldība, domājot par savu iedzīvotāju drošību, ir iesaistījusies ES līdzfinansējuma fondu konkursā. Mūsu projekta pieteikums ir iesniegts. Iecerēts ar ES finansiālo atbalstu vispirms uzlabot 11 patvertnes Valmierā un vienu Rūjienā. Pašvaldība šajā projektā piedalīsies ar 82463 eiro, bet ES līdzfinansējumā šim mērķim saņemsim ap 467292 eiro. Nauda tiks ieguldīta, lai patvertnēs panāktu atbilstību visām prasībām par drošu patvērumu, kas nozīmē, ka šajās telpās jābūt ūdensvadam, sanitārajam mezglam, ventilācijai, rezerves izejai, hermētiski noslēdzamām durvīm un vēl citiem uzlabojumiem. Paralēli esam izstrādājuši noteikumus par to, kas ir patvertne, kā tajā ieiet, iziet, kā uzturēties, ko drīkst un nedrīkst ņemt līdzi, jo patvertne domāta tikai un vienīgi cilvēku drošībai.

Nesen starptautiskā projektā man iznāca pabūt Ukrainā. Sagadījās, ka tur piedzīvojām nevis mācību, bet reālu trauksmi, tādēļ nakti pavadījām patvertnē. Secinājumi no redzētā? Viss ļoti askētiski izveidots, jo patvertnes galvenā funkcija ir cilvēku dzīvība. Ukraiņi to apzinās, tādēļ viņiem pat prātā nenāk likt vienlīdzības zīmi starp patvertni un vienas vai divu zvaigžņu viesnīcu. Situācijas patvertnēs var būt ļoti dažādas, pat tādas, ka jāguļ uz maiņām.

Ukrainā piedzīvotais parādīja arī, cik liela loma ir aplikācijai telefonos. Tur operatīvi nonāca informācija par to, kāda konkrēta veida apdraudējums tuvojas un kā jārīkojas. Te nākas vilkt paralēles ar mūsu joprojām visai vieglprātīgo attieksmi pret Latvijā ikvienam iedzīvotājam pieejamo aplikāciju mobilajā lietotnē «112 Latvija». To līdz šim savos mobilajos viedtālruņos lejupielādējuši vien 120000 mūsu valsts iedzīvotāju. Lūdzu, izdariet to nekavējoties! Šī aplikācija darbojas paralēli jaunajai šūnu apraidei, un tā gādā par visa veida iespējamiem brīdinājumiem. Atcerēsimies, ka drošība sākas ar mums pašiem! Tieši tādēļ ikvienam pašam arī jāgādā, lai viņam un viņa ģimenes locekļiem apdraudējuma gadījumā pa rokai būtu sasniedzama patvertne, jā – arī tā saucamā 72 stundu soma, jau piepildīta ar visu nepieciešamo izdzīvošanai un saziņai. Svarīgāks nekā jebkad agrāk ir arī teiciens: «Zini savu kaimiņu!» Ja jums tuvumā dzīvo cilvēks, kam jāpalīdz nokļūt lejā pa kāpnēm uz patvertni pagrabā, tad parūpēsimies arī par to!

Kā ar realitāti daudzdzīvokļu māju pagrabos – it kā vistuvāk pieejamo iespējamā patvēruma vietu? Vai iedzīvotāju attieksme mainās par labu tam, lai arī pie daudzdzīvokļu nama parādītos marķējuma zīme «Patvertne»?

Labā ziņa ir tā, ka dažos Valmieras daudzdzīvokļu namos to īpašnieki jau ir sākuši kaut ko darīt lietas labā, bet kopumā tā joprojām ir problemātika. Zīmi «Patvertne» var izvietot tikai uz tādām ēkām, ko pārbaudījuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti, kuri tās atzinuši par atbilstošām III kategorijas patvertnes minimālajām tehniskajām prasībām, kas apdraudējuma gadījumā būtu pieejamas publiski. Lai līdz tam nonāktu, iedzīvotājiem pašiem savi pagrabstāvi jāiztīra un jāizvāc viss liekais, lai apdraudējumā šīs telpas varētu kalpot kā droša īslaicīga patveršanās vieta. Aicinām daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus jautājumu par patvertnēm atbildīgi iekļaut jau nākamajās mājas īpašnieku sapulcēs, lai vienotos par primāri veicamajiem darbiem – pagrabu individuālo un koplietošanas telpu atbrīvošanu no nevajadzīgām mantām, kā arī lai uzsāktu to aprīkošanu atbilstoši prasībām. Tas nozīmē, ka māju īpašniekiem jāplāno, kā nodrošināt pagrabu ar ūdeni, labierīcībām, ventilāciju, pirmās palīdzības aptieciņu, atkritumu savākšanu, vietu ierīkošanu sēdēšanai un gulēšanai, kā arī gādāt par iespēju izmantot mobilos sakarus, lai piezvanītu operatīvajiem dienestiem, un rastu iespēju uzlādēt elektroierīces. Jā, tie māju saimniekiem būs papildu izdevumi, taču tikai pašu drošības labā, tādēļ sagaidām, ka daudzdzīvokļu māju īpašnieku sapulcēs pagrabu sakārtošana atbilstoši patvertnes prasībām kļūs par vienu no prioritātēm.

Vai arī privātās firmas un komersanti, būvējot jaunas biroju vai sabiedriskā pielietojuma ēkas, plāno tajās patvēruma iespējas?

Tas nav vienkārši. Zināms, ka reizē ar jaunas ēkas būvniecību plānojot tās pagrabstāvā arī patvertni, tas objekta kopējās izmaksas palielina līdz pat 40%, jo ir jāierokas zemē, jāierīko tur ventilācija, ūdensvads un visa cita infrastruktūra. Ja arī mēs celsim jauno Kultūras centru Valmierā, tad arī mums tas pats būs sagaidāms. To paredz arī jaunie būvnormatīvi, kur noteikts, ka jaunu objektu būvniecībā jāparedz arī vieta patvertnei. Tiesa, ir iespējama atkāpe, ja patvertne ļoti ievērojami sadārdzina izmaksas. Esam iepazinušies ar skandināvu pieredzi, kurā darbojas bonuss par labu drošībai. Proti, ja būvē kaut ko jaunu un tajā esi atvēlējis vietu publiski pieejamai patvertnei, tad vari saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Domāju, ka arī mums būs jāiet šādā virzienā.

Kura no visām pašvaldības īpašumā esošajām ēkām ar klāt pievienoto marķējuma zīmi «Patvertne» pašlaik visvairāk atbilst droša patvēruma vietai?

Par tādu var saukt Valmieras novada pašvaldības Administrācijas ēku, Raiņa ielā 14, ko daudzi atceras kā kādreizējā ZET administrācijas mītni. Gandrīz visas mājas lielumā ir fundamentālas pagrabstāva telpas, kas kopš kādreizējiem civilās aizsardzības laiku pasākumiem joprojām ir labi aprīkotas un saglabātas, lai vajadzības gadījumā varētu nodrošināt patvērumu vismaz 1000 iedzīvotājiem. Tur ir ūdensvads, ventilācija, jāatjauno tualetes, dušas, darba kārtībā ir ģenerators, ir rezerves izeja, hermētiski noslēdzamas durvis, kā arī aprīkojums, kur sēdēt un gulēt. Tas ir piemērs, kā jābūt arī citviet ēkās ar marķējuma zīmi «Patvertne». Uz to soli pa solim, atbilstoši finansējumam, arī ejam!

VALMIERĀ, RAIŅA IELĀ 14. Ričards Gailums (no kreisās) un pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldnieks Andris Mednis. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001