«Mēs jūs redzam, dzirdam un uzklausām!»

Pašvaldība ir atvērta sadarbībai, nemitīgi pilnveidojot tās formas un meklējot efektīvākos veidus, kā atbalstīt jauno paaudzi.

Par to, kā norit darbs ar jaunatni novadā, sarunājāmies ar Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Projektu vadības nodaļas jaunatnes lietu speciālisti un projektu vadītāju EVU MONIKU ŠVARCU, kā arī galveno ārējo sakaru organizatori un projektu vadītāju MĀRU GRĪNBERGU-ŠILAUU.

* * *

Kā tiek koordinēts darbs ar jaunatni novada mērogā?

Balstoties uz esošajām iestrādnēm, ikvienā apvienībā ir izstrādāta sistēma, kā jauniešiem nodot aktuālo informāciju. Tas ietver ziņas par pasākumiem jauniešu centros un apvienībās, brīvprātīgā darba iespējām, nodarbinātību vasarā, kā arī jauniešu iniciatīvām un paralēlām aktivitātēm, ko organizē jauniešu biedrības vai nodibinājumi.

Kas visvairāk ietekmē jauniešu piederības sajūtu savam novadam?

Izšķiroša nozīme ir videi, kurā jaunietis jūtas sadzirdēts, izprasts un netiek kritizēts. Piederības sajūta sakņojas pārliecībā, ka viņa viedoklim ir nozīme.

Kāpēc jauniešu iesaiste ir tik būtiska reģiona attīstībai?

Lai cik triviāli tas skanētu – jaunieši ir mūsu nākotne. Valmieras novada pašvaldības mērķis ir veicināt viņu izaugsmi, tādēļ mērķtiecīgi strādājam pie infrastruktūras attīstības un izglītības iestāžu vides pielāgošanas.

Domājot par drošību pie novada ūdenstilpēm, pašvaldība ik gadu finansē peldētapmācību, sākot jau no pirmsskolas vecākajām grupām. Vispārējās izglītības iestādes sadarbībā ar Valmieras Olimpisko centru, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, mūzikas un sporta skolām iepazīstina jauniešus ar profesionālās ievirzes programmām. Tas palīdz veidot skaidru priekšstatu par attīstības ceļu – no bērnudārza un skolas līdz augstskolai un darba iespējām tepat Valmieras novadā. Tāpat mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai izglītības programmas atbilstu darba tirgus pieprasījumam.

Pērnā gada rudenī īstenots projekts, kas veicināja Valmieras novada izglītības iestāžu skolēnu pašpārvalžu iepazīšanos un saliedēšanos.

Kādos veidos jaunieši visbiežāk iesaistās novada dzīvē?

Populārākās aktivitātes ir vasaras nodarbinātība un brīvprātīgais darbs. Tāpat jaunieši aktīvi piedalās nometnēs, kas vērstas uz mentālās veselības stiprināšanu, fiziskajām aktivitātēm un veselīga dzīvesveida apgūšanu. Tiek organizētas arī starptautiskas nometnes sadarbībā ar Valmieras partneriem Vācijā un Ukrainā.

Kā pašvaldība atbalsta jauniešu iniciatīvas?

Trīs reizes gadā pašvaldība izsludina jauniešu iniciatīvu projektu konkursu. Tā ir iespēja realizēt idejas gan skolas teritorijā, gan ārpus tās. Projektus var iesniegt neformālas jauniešu grupas vai novadā reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kuros apvienojušies vismaz trīs jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Vienai iniciatīvai pašvaldība piešķir 300 eiro. 2025. gadā kopumā tika atbalstītas un īstenotas 29 daudzveidīgas iniciatīvas. Starp tām bija skolēnu pašpārvalžu ieceres par atpūtas telpu labiekārtošanu, video kameras iegāde, pasākumi jauniešu centros un aktivitātes Jauniešu mājā. Šie konkursi ir ļoti gaidīti, jo tie māca jauniešiem, ka dzīves telpas uzlabošana prasa darbu un iniciatīvu, vienlaikus stiprinot lokālpatriotismu.

Kādas ir iespējas iegūt pirmo darba pieredzi vasarā?

Pašvaldība jau daudzus gadus organizē vasaras nodarbinātību gan pašvaldības iestādēs, gan privātajos uzņēmumos. Ir izveidota cieša sadarbība ar uzņēmējiem, apkopojot gan viņu piedāvājumus, gan jauniešu vēlmes. Programmu finansē gan pašvaldība, gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Darba pienākumi pārsvarā saistīti ar vides sakopšanu un labiekārtošanu, savukārt pie uzņēmējiem darbu klāsts ir ļoti dažāds un katru gadu mainās. Šī projekta virsmērķis nav tikai peļņa, bet gan atbildības sajūtas audzināšana – jaunietim pašam jāsagatavo dokumenti un jāsazinās ar darba devēju, apgūstot pirmās iemaņas darba tirgū.

Vai jauniešiem novadā ir pietiekami daudz vietu ideju īstenošanai?

Pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunatnes joma, līdzīgi kā citas nozares, piedzīvo reorganizāciju. Mērķis ir izveidot vienotu identitāti, lai padarītu jomu atpazīstamāku un sniegtu skaidru priekšstatu par visām iespējām. Šobrīd novadā darbojas pieci jauniešu centri, kuros ik nedēļu notiek neformālās un izglītojošās aktivitātes.

Stratēģiski plānojam izveidot vienotu digitālo platformu, kas kalpos kā rīks visu aktivitāšu apkopošanai un ļaus ērti pārskatīt katra centra mēneša plānus. Tāpat rūpējamies par drošu vidi – saskaņā ar statistiku Valmieras novads šogad atzīts par satiksmei drošāko novadu Latvijā, bet iedzīvotāju vērtējumā Valmiera ir drošākā pilsēta valstī. Sporta un aktīvās atpūtas parks «Mežs», Jāņa Daliņa stadions un cita infrastruktūra visā novadā apliecina, ka jauniešiem šeit ir droša vide jēgpilnai laika pavadīšanai.

Vai, organizējot pasākumus, tiek ievērotas jauniešu vēlmes?

Protams, ir jāievēro sabiedriskās kārtības noteikumi un likumi, kas regulē nepilngadīgo atrašanos publiskās vietās un pasākumu saskaņošanu. Tomēr, izstrādājot stratēģiju, mēs rīkojām tikšanās ar mentoru un jauniešiem, lai uzklausītu viņu viedokli. Piemēram, jaunieši izteica vēlmi pēc biežākām karjeras konsultācijām, un mēs to iekļausim rīcības plānā.

Mēs cenšamies iesaistīt jauniešus visā, ko darām. Ja agrāk Pilsētas svētkos bija viens koncerts visiem, tad tagad programma tiek veidota, domājot par dažādām mērķauditorijām, tostarp jauniešiem un senioriem.

Kādas metodes darbā ar jaunatni ir visefektīvākās?

Vislabākā metode ir sadarbība un uzticēšanās. Projektu iespējas ļauj jauniešiem justies svarīgiem un iesaistītiem mācību procesā. Mēs kā pašvaldība soli pa solim ejam pretī, parādot – mēs jums uzticamies!

Ar ko novads visvairāk lepojas jaunatnes jomā?

Lepojamies ar mūsu jauniešiem, kuri gūst panākumus starptautiskos konkursos un olimpiādēs. Mūsu lielākais lepnums ir tas, ka pašvaldība spējusi radīt vidi, kurā jaunieši izvēlas palikt. Ir izveidota izglītības pēctecība – novadā ir gan tehnikums, gan augstskola, radot pašpietiekamu vidi. Arvien vairāk ģimeņu izvēlas pārcelties uz Valmieras novadu, lai šeit mācītos, dzīvotu un strādātu, kas ir mērķtiecīgas politikas rezultāts.

Kādi šobrīd ir lielākie izaicinājumi jauniešu iesaistē?

Jaunieši ir prasīga auditorija. Aktīvie un motivētie darbosies vienmēr, bieži vien pat vairākos virzienos vienlaikus. Mūsu lielais izaicinājums ir uzrunāt un piesaistīt visus, īpaši jauniešus ar ierobežotām iespējām (sociālu, fizisku vai ekonomisku apstākļu dēļ).

Pērn noslēdzās pētījums par šo grupu, kas sniedza skaidrāku priekšstatu par situāciju. Viens no mūsu stratēģijas mērķiem ir saprast, kā sasniegt un iesaistīt ikvienu. Jaunatnes joma šeit cieši sadarbojas ar sociālo dienestu, bāriņtiesām un skolām. Jaunietim, tāpat kā pieaugušajam, ir svarīgi sajust sava darba augļus un saņemt atzinību.

12. decembrī, Starptautiskajā brīvprātīgo dienā, mēs godinām savus brīvprātīgos. Šogad pasākumu papildinājām ar «Iniciatīvu balvu», bet nākamgad plānojam ieviest nomināciju «Labākais jaunatnes centra darbinieks».

Ko jūs vēlētos pateikt visiem novada jauniešiem?

Mēs jūs redzam, dzirdam un uzklausām! Ar jauno stratēģiju vēlamies parādīt, ka jaunieši ir būtiska sabiedrības daļa, un nodrošināt ikvienam vienādas iespējas attīstīties un justies labi savā novadā.

Radošais process: Valmieras novada jaunieši pilsētplānotāju lomā, kopīgi meklējot inovatīvus risinājumus un veidojot savu redzējumu mūsdienīgai un pievilcīgai pilsētvidei.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001