Līgo cienastā rasols, siers un alus
«Jūs tā ka par agru esat ieradušies, īstā diena būs 23. jūnijā,» Ķoņu pagasta Tiltgaļu pagalmā mūs sagaida mājas saimniece LĪGA SPROĢE, uzreiz brīdinot, ka nekāda runātāja viņa nav. Tā arī par tēva un mātes doto vārdu un sadzīvošanu ar to viņa izsakās gana skopi — «normāli, kas tad vārdam vainas.» Līgas darba mūžs pagājis skolā, kolhozā pie govīm un liniem un atkal skolā, bet viņas lielākā bagātība ir trīs dēli: Māris strādā Rīgā par bārmeni, Jānis maizes ceptuvē Liepkalni un Juris — pa mežiem un māju, viņš arī atbildīgais par Jāņu ugunskuru. Vēl ir divi mazdēli, kuri mācās Rūjienā 5. un 8. klasē, bet brīvdienās labprāt ciemojas pie vecmāmiņas, palīdzot saimniecības darbos.
Pat gados, kad Jāņi skaitījās nevēlami, līgošanas tradīcijas ģimenē turētas augstā godā, kurinot ugunskuru, skandējot Jāņu dziesmas un ieturot svētku maltīti. Jaunības dienās, kamēr dejots deju kolektīvā, Līgo diena nereti svinēta kopā ar pagasta ļaudīm, tagad gan vairāk pa māju. Arī šogad Tiltgaļos tiks kurta uguns, cepta gaļa. Agrāk paši sējuši gan sieru, gan brūvējuši alu no iesala, tagad tas tiek darīts retāk, jo viss jau veikalos dabūjams. Ilgus gadus veikals darbojies blakus ēkā, kad atlicis vien šķērsot ceļu, taču par tā likvidēšanos Līga pārāk neskumst — «ērti bija, bet labāk, ka vairs nav — apkārtne vienmēr piemētāta ar pudelēm un cita veida paliekām pēc vietējo džentlmeņu diskusijām.»
LĪGA SPROĢE nedēļu pirms Līgo dienas. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv