Jaunie projekti – jaunas iespējas

Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Eiropas kontekstā esam gana unikāli, jo Vidzemes plānošanas reģions apzīmē gan teritoriju, gan vienlaikus tā ir arī iestāde. Kā iestādei VPR galvenais uzdevums ir plānot un koordinēt līdzsvarotu teritorijas ilgtermiņa attīstību. Šis uzdevums tiek īstenots, koordinējot dažādas pašvaldību un valsts pārvaldes aktivitātes, kā arī izstrādājot un īstenojot attīstības projektus VPR teritorijā. Pārstāvam visu reģiona iedzīvotāju intereses, reģiona attīstības plānošanā un savā ikdienas darbā piemērojot integrētu pieeju, ietverot gan ekonomiskos, gan sociālos, gan vides aspektus. VPR uzmanības lokā ir arī energoefektivitāte, zilā bioekonomika, Zaļais kurss 2030, zināšanu un kompetenču veicināšana, inovācijas, bioresursu saglabāšana u.c. šobrīd aktuāli jautājumi.

VPR, kā noteikts Reģionālās attīstības likumā, ir atbildīgs par reģiona ilgtermiņa attīstības plānošanu, pašvaldību un valsts iestāžu sadarbības koordinēšanu un attīstības dokumentu ieviešanu. Tas nozīmē, ka reģions ne tikai nosaka ilgtermiņa attīstības mērķus un prioritātes, bet arī vada un uzrauga reģiona attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu.

VPR attīstības plānošanā strādā ar diviem pamatdokumentiem – Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Attīstības programmu. Šie dokumenti nosaka reģiona attīstības virzienus, mērķus un prioritātes gan ilgtermiņā, gan vidējā termiņā.

Vidzemei ir izstrādāta Ilgtspējīgas attīstības stratēģija laikposmam līdz 2030. gadam. Tā iezīmē četrus galvenos attīstības virzienus – tā uzskatāma par ilgtermiņa vīziju jeb ideālo scenāriju, uz kuru soli pa solim virzīties ikdienā. Stratēģijā uzsvērts, ka cilvēkam jeb vidzemniekam ir jābūt veselam, darbīgam, talantīgam, drošam un gatavam sadarboties. Ekonomikai savukārt jābūt konkurētspējīgai, ar izcilību noteiktās jomās un spējīgai pielāgoties pārmaiņām. Teritorijai jābūt labi savienotai un vienoti attīstītai, savukārt pārvaldībai jābalstās sadarbībā, zināšanu apmaiņā un spējā koncentrēties uz katrai teritorijai piemērotākajām attīstības jomām.

Savukārt VPR attīstības programma ir galvenais rīks, ar kuru tiek īstenoti reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģijā noteiktie principi. Tā kalpo kā rīcības plāns vidējam termiņam – proti, tuvākajiem septiņiem gadiem kopš tās izstrādes brīža. Pašlaik spēkā esošā programma attiecas uz laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam. Par programmas īstenošanu līdzatbildīgas ir visas Vidzemes pašvaldības, savukārt VPR administrācijai ir koordinējoša loma.

Ņemot vērā, ka esošā programma strauji tuvojas noslēgumam, Vidzemes plānošanas reģions jau uzsācis gatavošanos nākamās attīstības programmas izstrādei.

Kādi mērķi izvirzīti Attīstības programmā?

Programmas ietvaros definēti četri būtiski attīstības mērķi. Pirmais ir saglabāt un gudri apsaimniekot dabas ekosistēmas un resursus – jo daba ir visa pamatā, bez tās nav iespējama ne cilvēku labklājība, ne saimnieciskā darbība. Tāpēc nākamais mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, kas ietver piekļuvi pakalpojumiem, veselību, izglītību un dzīves vidi. Tikai uz šī pamata iespējams veicināt tautsaimniecības attīstību un ieviest ilgtspējīgākus saimniekošanas modeļus. Visbeidzot, svarīgi ir stiprināt sadarbību un attīstīt spēcīgas organizācijas, lai reģions kopīgi spētu īstenot iecerētos mērķus.

Lai šie mērķi kļūtu sasniedzami, noteiktas 12 tematiskās prioritātes, kas aptver galvenās attīstības jomas. Tās papildina trīs horizontālie principi, kas attiecas uz visām nozarēm un veido vienotu attīstības pamatu visā reģionā.

Pirmais princips ir sasniedzamība – tas nozīmē, ka tiks veidoti risinājumi, kas padara pakalpojumus, infrastruktūru un iespējas pieejamas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai sociālā stāvokļa.

Otrais ir pārvaldība – ar mērķi ieviest efektīvus un reģionālajai specifikai atbilstošus publiskās pārvaldes risinājumus, kā arī veicināt sadarbību starp dažādām institūcijām un ieinteresētajām pusēm.

Trešais princips ir viedā specializācija – Vidzeme koncentrējas uz tām attīstības jomām, kurām ir vislielākais potenciāls, nodrošinot, ka rīcība visās prioritātēs ir mērķtiecīga un atbilst reģiona stiprajām pusēm.

Kopš 2021. gada 1. jūlija VPR administratīvajā teritorijā atrodas piejūras teritorija. Pašlaik jūras ekonomika reģionā tiek saistīta ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, taču nozarē darbojas arī jauni un inovatīvi uzņēmumi. ES, kas ir pasaules līdere jūras energotehnoloģiju jomā, izvirzījusi mērķi ne vēlāk kā 2050. gadā līdz pat 35% tās elektroenerģijas saražot no jūras piekrastes teritorijās esošajiem resursiem, kas paver jaunas iespējas Vidzemei. Zilā bioekonomika reģionā ir jāvērš arī uz iekšzemes ūdeņiem.

2024. gadā reģionā tika izstrādāts «Stratēģiskais ietvars ceļā uz enerģētikas un klimata noturību Vidzemes plānošanas reģionā», kas detalizē Attīstības programmas noteiktos rīcības virzienus un uzdevumus un nosaka reģiona ilgtermiņa prioritātes un indikatīvo rīcību kopumu enerģētikas un klimata politikas jomā.

Lai veicinātu reģiona ilgtspējīgu attīstību un stiprinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu, VPR ir uzsācis darbu pie reģionālās attīstības uzraudzības sistēmas ietvara izveides. Pašlaik VPR saskaras ar izaicinājumiem, lai nodrošinātu vienotu, visaptverošu un sistēmisku attīstības uzraudzību reģionā. Galvenokārt tas saistīts ar kvalitatīvu datu trūkumu.

Cik liela nozīme attīstības procesā ir sadarbībai?

2024. gada 23. aprīlī Vidzemes plānošanas reģions noslēdza vienošanos ar Vidzemes Augstskolu par Vidzemes Atvērto inovāciju centra izveidi. Divu institūciju dibinātais centrs pildīs sadarbības platformas funkciju ar mērķi attīstīt reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmu. Centram noteikti četri galvenie uzdevumi – attīstīt iesaistīto pušu sadarbības un zināšanu dalīšanās kultūru; paaugstināt iesaistīto pušu kompetences un izpratni par inovācijas un zināšanu procesiem; veicināt inovāciju un zināšanu politikas racionalizēšanu; stiprināt Vidzemes Augstskolas lomu reģiona un starptautiskajā inovāciju ekosistēmā, vienlaikus pozicionējot Vidzemes inovētspēju arī starptautiski.

H2Value projekta partneri no Latvijas, Igaunijas un Nīderlandes strādā kopā, lai izveidotu zaļā ūdeņraža vērtību ķēdi starp Latviju un Igauniju – sākot no ūdeņraža ražošanas, izmantojot atjaunīgo enerģiju, līdz tā uzglabāšanai, pārvadāšanai un izmantošanai transportā. Projekts tiek īstenots jaunās ES inovāciju programmas I3 instrumenta ietvaros, un viena no iecerēm ir testēt ar ūdeņradi darbināmus autobusus. Saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu līdz 2030. gada beigām Latvijai būs jāizveido publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas galvenajos transporta koridoros. Pirmo soli šajā virzienā jau ir spēris Vidzemes plānošanas reģions, kas ES līdzfinansētā projekta «HyTruck» ietvaros veica pirmo Latvijas mēroga priekšizpēti par piemērotākajām vietām ūdeņraža uzpildes stacijām kravas transportam.

Renowave projekta ietvaros Vidzemē izveidots bezmaksas informatīvais atbalsta punkts «Vidzemes EnergoGids», kas kopš 2024. gada aprīļa sniedz konsultācijas daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem par ēku atjaunošanas iespējām.

VPR līdz 2025. gada decembrim kopā ar 12 partneriem no astoņām valstīm īsteno trīs gadu projektu «BSR Cultural Pearls». Tā mērķis ir stiprināt sociālo noturību Baltijas jūras reģiona pašvaldībās, izmantojot kultūras un radošuma resursus, kā arī vietējo kopienu aktivitātes. Viena no projekta redzamākajām aktivitātēm ir programma un konkurss par titulu «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle», kuru piešķir mazām un vidēja izmēra pilsētām, īpaši reģionos, kas atrodas tālāk no galvaspilsētām.

VPR projektā «We Make Transition!» apgūst jaunu līdzdalīgas pārvaldības metodi «pārmaiņu arēna», kas praktiski izmēģināta arī Vidzemē ar mērķi sekmēt bioreģiona koncepta attīstīšanu, procesā iesaistot pēc iespējas plašāku pilsoniskās sabiedrības daļu. Testējot šo jauno līdzdalības metodi, 2024. gadā Cēsīs trīs secīgās koprades darbnīcās zemnieki, valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora organizāciju pārstāvji kopā ar citiem bioloģiskā dzīvesveida entuziastiem veidoja nākotnes redzējumu par to, kā veicināt veselīgu dzīvesveidu un palielināt veselīgas bioloģiskās pārtikas patēriņu bioreģionā Vidzemē.

Koprades darbnīcas bija praktisks turpinājums memorandam, kuru vairāk nekā 200 cilvēku parakstīja 2023. gada 25. oktobrī Siguldā, apliecinot atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir pirmais bioreģions ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Šā gada 14. maijā koncertzālē «Cēsis» notika otrais Bioreģiona forums.

Projekts «CIBioGO» sniedz ieguldījumu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam, kuras mērķis ir pārvērst vismaz 30% sauszemes un jūras par efektīvi pārvaldītām aizsargājamām teritorijām.

Viena no VPR darbības jomām ir arī tūrisms. Īstenoto tūrisma projektu galvenos uzdevumus nosacīti var iedalīt divos novirzienos: vides pieejamības veicināšana un tūrisma un dabas objektu infrastruktūras uzlabošana un taku labiekārtošana.

Šajā gadā VPR sadarbībā ar VARAM ir uzsācis jaunu projektu «Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos».

VPR ir viens no Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIC) kontaktpunktiem Latvijā, piedāvājot bezmaksas atbalstu uzņēmumiem, kuri vēlas digitalizēt savus iekšējos procesus. VPR uzsācis darbu arī pie digitālās transformācijas veicināšanas laukos. Viens no projektiem, kas ļauj sasniegt šo mērķi, ir projekts «Viedo ciemu un lauku kopienu digitālās transformācijas veicināšana» jeb Digital Rural.

Būtisks faktors Vidzemes reģiona atjaunotnei ir remigrācija. Tā palīdz ne tikai stabilizēt demogrāfijas tendences, bet arī sniedz jaunu enerģiju vietējai ekonomikai un kopienām. Tiek organizēti pasākumi, kas veicina remigrantu iesaisti un sadarbību ar vietējo sabiedrību, piemēram, «Manas mājas Vidzemē» pārgājieni un remigrantu stāstu pēcpusdienas.

Lai atjaunotu nepieciešamo mobilitāti un uzlabotu savienojamību starp reģioniem, tiek īstenots projekts ROCC (Igaunijas–Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums). Tā mērķis ir stiprināt sabiedriskā transporta pieejamību ikdienas vajadzībām.

Ar nožēlu jāsecina, ka nacionālā līmenī Austrumu pierobeža šobrīd ir reducēta tikai uz Latgales reģionu un vienu Vidzemes plānošanas reģiona novadu – Alūksni. Šāda teritoriālā pieeja nav pamatota un rada bažas, jo Austrumu pierobežas jautājums ir ne tikai par drošību, bet arī par valsts ilgtspējīgu attīstību.

Bez šīm iepriekšminētajām ir vēl vairākas aktivitātes, kuras mērķtiecīgi virzām uz priekšu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001