Īsais ceļš līdz saulespuķēm
Malkoju rīta kafiju pēc negulētas nakts. Iepriekšējā vakarā man rokās nonāca pusaudzes gados izņurcīta grāmata – Oļega Rudņeva «Ilgais ceļš kāpās».
Grāmata, kas ir tik populārās kinolentes scenārija pamats. Tā latviešu valodā tulkota un izdota 1988. gadā, bet filmu uzņēma septiņus gadus agrāk. Atmodas laikā filmas režisoram Aloizam Brenčam pārmeta, ka tā bijusi par daudz romantiska un skaista, jo izsūtīto ceļš uz Sibīriju nebūt nebija kā pie tuviem radiem aizbraukt, kur sagaida ar maizi un kūpošiem kartupeļiem. Tajā pašā laikā Brenčs bija pirmais, kas visai padomijai lika priekšā lenti, kurā tomēr atklāja Latvijas un latviešu vēstures griežus. Nu vismaz kaut kā parādīja...
Bet ne par to gribēju pārdomās dalīties. Kāpēc grāmatu lasīju līdz rītam? Es vienkārši atcerējos, ka, būdama vēl bērns, šo grāmatiņu tvēru citādāk. Man interesēja tikai tas, kā Marta un Artūrs viens otru mīl.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv