Diskutē par nozīmīgām lietām

Kā jau katru gadu, tā arī šogad festivāla tēmu loks bija plašs un piemērots dažādām interesēm – no politiskām debatēm un diskusijām līdz performancēm, darbnīcām un vieglākām sarunām. Šogad festivāls aicināja domāt par vērtībām, kas kļūst iespējamas tikai tad, kad noliekam malā vienaldzību un no vārdiem ķeramies pie darbiem, – par cilvēcību, atbildību un brīvību. Jaunākie LAMPAS apmeklētāji varēja darboties un būt miniLAMPĀ – miksēt piena un augu dzērienu kokteiļus, lasīt ar hronometru, pat trenēties kā astronauti un darboties citās izzinošās darbnīcās. Lai gan laikapstākļi šogad nelutināja un bija diezgan lietains un drēgns, festivālu bija iespējams vērot ne tikai klātienē, bet arī attālināti, jo bija nodrošinātas tiešraides iespējas.

Ticu, ka Valmieras novads LAMPĀ tika plaši pārstāvēts, bet es noklausījos divas diskusijas, kurās piedalījās pārstāvji no Valmieras. Viena no tām bija ideju mači «Kā varam eksportēt vairāk?», kurā piedalījās Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs; Solvita Gulbe, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja; Raimonds Jurgelis, jaunuzņēmuma «Bruntor» līdzdibinātājs, un Andris Eglājs, Omniva Baltijas eksporta vadītājs.

Jauniešu sarunā «Profene tikai lūzeriem? Laužam vecos mītus un veidojam jaunus!» piedalījās jaunieši no dažādiem tehnikumiem – Rota Gundega Klētniece, kura nu jau ir absolvējusi Valmieras tehnikumu, kur apguva pavāra profesiju; Andris Zvilna, kurš Rīgas Valsts tehnikumā 2. kursā mācās par datorsistēmu tehniķi; Vladislavs Mihailovs, kurš Rīgas Valsts tehnikumā 1. kursā apgūst grāmatveža profesiju; Reinis Šnepsts, kurš ir Ogres tehnikuma 2. kursa mežsaimniecības tehniķa profesionālās kvalifikācijas audzēknis; Kārlis Mālnieks, Jelgavas tehnikuma 4. kursa audzēknis, topošais programmēšanas tehniķis; Nils Ratnieks, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēknis, apgūst viesu uzņemšanas dienesta speciālista profesiju.

Ideju mači

Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks dalījās ar stāstu par to, vai pašvaldība var palīdzēt eksportā. «Šobrīd esam situācijā, kad mēs kā pašvaldība strādājam ar ļoti daudziem investoriem, un šajā diskusijā mums ir jāatbild uz jautājumu: kā jau rīt var palīdzēt vēl vismaz desmit uzņēmumiem spert soli eksportā, un mēs uz ātro esam saskaitījuši, ka pie mums tiek būvētas septiņas jaunas rūpnīcas – visi eksportējoši uzņēmumi, un četras rūpnīcas ir plānošanas procesā. Tas nozīmē, ka tie ir 11 uzņēmumi ar potenciālu iet uz eksportu – domāju, tas norāda, ka mēs kaut ko darām pareizi.

Viena no būtiskākajām lietām tajā visā ir infrastruktūra. Kādreiz teica: lai pašvaldība saliek mājaslapā business.gov.lv zemes gabalus, un viss notiks. Varu teikt, ka tās ir muļķības, jo, investoram atnākot, zeme ir tikai viena vienība. Tiek ņemts vērā kopums – gan zeme, gan infrastruktūra, gan elektrības kapacitāte un jauda, gan tas, vai ir pieejamas komunikācijas. Šobrīd viens no lielajiem uzņēmumiem pieprasa 50 megavatu jaudu, un mēs esam pastrādājuši, lai būtu pieejama 100 megavatu jauda – mēs esam gatavi arī lielākiem projektiem… Visiem uzņēmumiem vajag pievedceļus, stāvlaukumus, telpas. Jāteic, ka dzelzceļš ir nozīmīga loģistikas infrastruktūra, un šobrīd būvējam ļoti lielu industriālu parku, kurā būs arī pieci hektāri loģistikas laukumam. Arī šī ir viena no lietām, kā mēs varam veicināt eksportspēju, jo mēs vēlamies uz vietas izveidot muitas punktu, un tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir iespēja atvest uz loģistikas laukumu savu preci, to ielikt konteinerā, atmuitot, un krava aiziet nepieciešamajā virzienā. Tāpēc vēlreiz uzsveru, ka infrastruktūra, ko prasa no pašvaldības puses, ir liels un būtisks jēdziens, kas nav tikai zeme.

Vēl viena būtiska lieta, kas jāmin, ir kvalificēts darbaspēks – kas strādās šajos uzņēmumos? Mēs pie tā esam strādājuši ļoti ilgi, lai izveidotu mācību programmas, kas atbilst uzņēmējdarbības vajadzībām. Mums ir gan Valmieras tehnikums, gan Vidzemes Augstskola, ar tiem ir izveidojusies laba sadarbība, un viņi sagatavo nepieciešamos speciālistus. Arī paši uzņēmumi atver durvis un piedāvā gan skolēniem, gan studentiem prakses ražošanas uzņēmumos. Strādājam arī pie karjeras izglītības, šajā jomā sadarbojamies ar Valmieras Attīstības aģentūru, tur skolēni var ielūkoties dažādās profesijās, lai nav tā, ka tikai studiju laikā saproti, ka izvēlētā profesija nav tev. Arī STEM (saīsinājums no zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika – aut.) mācību priekšmeti kā prioritāte ir būtiski.

Protams, vajadzīga arī kvalitatīva dzīvesvide. Kādreiz pilsētu veidojām biznesam draudzīgu un aicinājām šeit dibināt uzņēmumus, pēc tam sapratām, ka cilvēki vairs nedzīvo tikai darbs-mājas un ka mūsdienu cilvēkiem ir nepieciešams daudz vairāk. Tas iekļauj daudzus aspektus – gan mājokli, gan visa veida izglītību, gan fizisko un sociālo drošību, gan labiekārtotu vidi, kur pavadīt brīvo laiku.

Pašvaldība šajā visā ir tikai partneris, ir nepieciešams pastāvīgs dialogs ar uzņēmējiem. Būtiska ir arī informācijas apmaiņa ar valsts pārvaldes iestādēm – mums visiem ir jāiemācās runāt vienā valodā, lai nav tā, ka valsts institūcijas tikai vēlas kontrolēt pašvaldības un uzņēmējus. Mums ir krietni jādomā par to, kā vairāk nopelnīt, lai mēs varētu vairāk tērēt, nevis kā šobrīd īsinām budžetu, domājot, ko šoreiz apdalīsim.»

Jauniešu saruna

Diskusijas laikā jaunieši pārrunāja profesionālās izglītības priekšrocības un dalījās savā pieredzē. Mīti (kā teica diskusijas moderators, tiem ne vienmēr ir negatīva pieskaņa), kurus jaunieši centās salauzt: profesionālā izglītība ir ātrākais ceļš uz īstu, patstāvīgu dzīvi; tie ir vārti uz nākotnes tehnoloģijām; tā sniedz divus vienā – gan amatu, gan iespēju iegūt augstāko izglītību; profesionālā izglītība nozīmē vairāk praktisku zināšanu un mazāk garlaicīgu lekciju, kā arī tā ir iespēja ātrāk piepildīt savus sapņus.

Var teikt, ka jaunieši piekrita – profesionālā izglītība ir ceļš uz patstāvīgu dzīvi. Komentē Rota Gundega Klētniece, kas Valmieras tehnikumā apguva pavāra profesiju: «Dzīvošana kopmītnēs tev dod sava veida brīvību izpausties un pašam būt priekšniekam par savu dzīvesveidu, jo pats vari izveidot savu rutīnu, nepakļaujoties citiem. Ne tikai tas, cikos mosties vai ej gulēt, bet arī tas, kā pavadi savu dienu un piepildi savu brīvo laiku.» Protams, dzīvošana kopmītnēs nav vienīgais, kas dod patstāvību, tas ir viss kopums.

Lai gan jaunieši daļēji piekrita, ka profesionālā izglītība ir vārti uz nākotnes tehnoloģijām, jo mācību procesā nereti tiek apgūtas dažādas tehnoloģijas, kas tiks izmantotas darba vidē, tas ne vienmēr nozīmē, ka tās ir pašas modernākās. Jaunieši arī uzsvēra, ka ir profesijas, kurās nevar darīt lietas, izmantojot tehnoloģijas. Mācoties par grāmatvedi, svarīgi ir apgūt jaunākās grāmatvedības programmas, arī viesu uzņemšanas dienesta speciālista profesijā ir svarīgi apgūt jaunākās datorsistēmas, lai varētu viesus piereģistrēt viesnīcā, lai tur var samaksāt un lai visa šī informācija parādās sistēmā, arī mežsaimniecības tehniķis uzsvēra, ka šajā jomā ir strauja tehnoloģiskā attīstība, kas ir jāapgūst, bet nevar iztikt bez cilvēka zināšanām. Savukārt, Rota uzsvēra, ka ne viss ir aizstājams ar tehnoloģijām, jo, piemēram, pavāra profesijā nozīmīgas ir cilvēka rokas un zināšanas, arī radošums, ko mākslīgais intelekts nevar aizstāt.

Jaunieši piekrita, ka, mācoties četrus gadus un apgūstot profesiju, tas nemazina viņu iespējas startēt augstākajā izglītībā. Ir minēts, ka, apgūstot augstāko izglītību, tiek iegūtas arī padziļinātākas zināšanas, kas pēc tam noder darba tirgū. Ir augstskolas, kas pat piedāvā budžeta vietas skolēniem, kuri pabeidz tehnikumu ar augstiem rezultātiem. Visi no jauniešiem piekrita, ka pēc mācībām tehnikumā dosies studēt, lai gan amats jau ir apgūts, jo darba tirgū šobrīd ir pieprasīti speciālisti ar augstāko izglītību, nevis tikai ar vidējo profesionālo izglītību. Un, lai gan profesionālajā izglītībā ir jāapgūst profesionālās ievirzes kursi, nedrīkst aizmirst arī par vidējās izglītības priekšmetu apgūšanu.

Sarunas noslēgumā jaunieši dalījās ar saviem sapņiem profesionālajā jomā – ikviens no viņiem vēlas kļūt par labu speciālistu, lai varētu startēt darba tirgū. Un mācības tehnikumā viņiem ir devušas labu startu tam.

SARUNU FESTIVĀLA LAMPA atklāšanā. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001