Ceļa valdzinājums

- 29.Janvāris, 2015
Viesis
Laikrakstā

Kaut arī dzimusi Rīgā, viņa sevi bez koķetēšanas var saukt par Valmieras meiteni. Tiesa, DZIDRA BRĒDENFELDE ne dienu nav strādājusi šķiedrā, taču tikai sešus gadus no saviem — tieši šodien — apaļajiem ikdienā Dzidrai maizes darbs bijis ārpus Valmieras. Protams, arī studijas RPI. Esam pazīstami jau ilgu laiku, pat vienā lauciņā rosījušies, tāpēc divu izbijušu ceļa meistaru sarunā iztiksim bez jūs.

Kāpēc tu, varoņskolas absolvente, sadomāji studēt ģeologos? Un vēl Ļeņingradā. Latvijā taču ne naftas, ne akmeņogļu, ne dimantu... Un tā vispār tāda ļoti vīrišķīga profesija!

Salasījos padomju laika literatūru — teiksmainos stāstus par ģeologiem (smejas)! Man bija draudzene Vikta no Vecates Rimeikām, mēs kopā strādājām ATU par kasierēm, viņa ģeologos mācījās. Un tad jau sastāstīja man visādas jaukas lietas! Gāju uz ģeologiem tūlīt pēc skolas, bet neizturēju konkursu. Mana krievu valoda nebija tik stipra, tik labi nenoliku iestājeksāmenus.

Nesanāca...

Nuja. Man gan piedāvāja studēt ko citu ģeoloģijas vietā, bet man Ļeņingrada pa mēnesi jau bija paguvusi tā apnikt! Sākot jau ar kopmītnēm — vecā, vēl cara laikā celtā mājā.

Palasīju tavu CV, tajā sportošana minēta jau kopš skolas gadiem. Varbūt vajadzēja uz fizkultūras institūtu?

Vispār man bija doma iet mācīties par sporta ārsti uz Tartu universitāti. Bet tieši togad viņiem nebija uzņemšana. Tā nu uz Tartu neaizbraucu.

Likteņa pirksti...

Jā, nepārtraukti!

Kā nokļuvi Rīgas Politehniskā institūta autoceļu specialitātē? Atvaino, bet arī tā nav priekš meitenēm, manā 1211 L2 grupā savulaik bija tikai četras...

Zini, kā toreiz bija? Es vispirms gāju uz ķīmiķiem, tolaik jau ķīmiķi bija modē. Tur es neizturēju konkursu, jo pēc divu gadu pārtraukuma eksāmenus tik labi nenoliku. Nu un tad tiem caurkritušajiem piedāvāja iet uz ceļiniekiem, kur toreiz pilna grupa nesanāca. Papildus nācās nolikt matemātikas eksāmenu, tā lieta man vienmēr bija ļoti labi gājusi skolā. Tā mūs uzņēma ceļiniekos. Jā, mēs arī grupā bijām tika kādas piecas vai sešas meitenes.

REIZ CERIŅU LAIKĀ...

Foto no personīgā arhīva

Komentāri
Pievienot komentāru