Braukt jūrā jābūt gatavam
Lai arī svešzemju kuģi Gaujā iepeld galvenokārt 1. aprīlī, tomēr valmieriešiem ir savs tālbraucējs kapteinis VIESTURS VĪKSNE, kurš jūras un okeānus vago jau divdesmit gadus. Pēc kārtējā garā reisa, atpūšoties krastā, viņš bija ar mieru paciemoties arī «Liesmas» redakcijā.
Kas tevi pamudināja izvēlēties jūrnieka profesiju — grāmatās aprakstītā jūras romantika vai tēva stāstītie bocmaņa piedzīvojumi?
Arī grāmatas biju salasījies, bet viss sanāca samērā spontāni — tikai 4. vidusskolas 11. klasē nolēmu stāties Makarova vārdā nosauktajā Ļeņingradas jūras augstāko inženieru skolā, taču pēc 1. kursa mani parāva krievu armijā. No trim gadiem jūras kara flotē mani paglāba šofera tiesības, nesanāca pat pilni divi gadi, jo studenti tika atlaisti ātrāk, lai varētu turpināt mācības. Pēc tam sākās visi brīvlaišanas pasākumi Latvijā, organizējās Latvijas Jūras akadēmija, un es pārmetos uz šejieni, kaut vajadzēja atgriezties 1. kursā, jo otrā te vienkārši vēl nebija. Akadēmiju pabeidzu 1994. gadā — tas bija pirmais LJA izlaidums pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas.
Cik gadus nobrauci par stūrmani, līdz tiki kapteiņa godā?
Kapteinis esmu jau devīto gadu. Ir mainījušies kuģi, kompānijas. Diplomu ieguvu 2003. gadā — pēc noteikta stāža vecākā palīga amatā bija jāiziet kursi un jākārto eksāmens, bet par kapteini kļuvu 2005. gadā. Tagad ik pēc pieciem gadiem jāiet kursos atjaunināt diplomu, bet eksāmens vairs nav jāliek.
VIESTURS VĪKSNE. Parādes formā.Foto no personīgā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv