Bluķa vakars tālu no Latvijas

- 22.Decembris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kas tur rībina gar istabiņu?Ķekatiņas dancina savus kumeliņus.

Arhlatviešu vidusskola saulgriežu vakarā bija pilna ar ķekatniekiem, tautu meitām un tautu dēliem, koklētājām, stabulētājām, bluķa vilcējiem un bluķa stūmējām. Baškīri, krievi, tatāri, čuvaši un visiem pa vidu latvieši trokšņoja, dziedāja, baidīja mošķus un ķēmus Arhlatviešu ciemā. Tikai šoreiz trokšņotāju starpā bija ne tikai Baškīrijā mītošie latvieši, saulgriežus svinēt bija ieradušies arī Sibīrijā (Omska, Omskas apgabala Augšbebru ciems) dzīvojošie latvieši.Vēstures avotos teikts, ka vislielākais ieceļotāju skaits Krievijā no Latvijas bija laikā no 1894. līdz 1914. gadam. Sibīrijā izveidojās ap diviem simtiem latviešu koloniju. Visā Krievijā tajā laikā bija vairāk nekā 200000 latviešu. Bezzemnieki, kalpi, amatnieki, rentnieki pameta savu dzimteni, devās uz Sibīriju, kur bija iespējams iegūt zemi. Pēc 1928. gada ziņām Krievijā bija 372 lielākas latviešu kolonijas, tajās bijušas 11650 saimniecības un nodibinātas 106 latviešu skolas.Augšbebru ciems ir dibināts 1897. gadā, kad tajā ir reģistrēti pirmie ieceļotāji no Latvijas. Lielākoties Augšbebros dzīvojuši ieceļotāji no Nīcas un Bārtas. Aizbraucēji no Latvijas ar visu iedzīvi zirgu pajūgā uz Sibīriju braukuši apmēram trīs mēnešus. Dažas ģimenes no Omskas uz Augšbebriem braukušas laivās pa Irtišu.1937./38. gadā Lielā genocīda laikā arī Augšbebros tiek arestēti cilvēki. Visiem ciemata iedzīvotājiem bija jāpamet savas viensētas un jāpārceļas uz dzīvi ciemā. Mājas nojauca un pārzāģēja uz pusēm, jo jaunā valdība tik lepnas mājas ar 12 durvīm neatļāva celt, tāpēc pusi mājas pārdeva, otru pusi pārveda uz ciemu...


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru