Bērnu prieks ir lielākā alga
Ir daudzi skolotāji, kas savā ikdienā, organizējot mācību darbu un sarunājoties ar dažāda vecuma audzēkņiem, noteikti dara vairāk, nekā prasa pienākumu uzskaitījums, kas varbūt ierakstīts viņu amata aprakstā.
Viņi nerēķina, cik ir kontaktstundu, cik laika paiet gatavojoties, un viena no tādām skolotājām noteikti ir AIRA KĀRKLIŅA, kura vēsturi un sociālās zinības māca Trikātas un Raunas pamatskolās.
«Liesma» pieredzes bagāto skolotāju aicināja uz sarunu martā, kad runas par lauku skolu nozīmi un izdzīvošanu turpinās, kad sabiedrības domas atšķiras par vērtībām, arī kara briesmām un miera svētumu, kad ir kārtējās priekpilnās skolēnu brīvdienas, bet nāk arī Māras diena, kas vēsta ne vien par pavasari un vizbuļiem norās, bet uzstāj nekad neaizmirst par laiku un varu, kas lika latviešu tautai nežēlīgi ciest.
Lai mācītu, ir pašam jāmācās
Aira pastāsta: skolas vecumā jau zinājusi, ka vēlas pati daudz mācīties un mācīt bērnus. Karjera sākta bērnudārzā, bet skolotāja profesija apgūta Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī. Studijas, grādi, kursi... Kāpēc? Vēlme izzināt un pieredzējušo kolēģu pamudinājums. Skolotāja Aira pie vēstures profesoriem mācījusies, kā vēsturi stāstīt interesanti, kā aizraut bērnus, lai viņiem šis priekšmets nešķiet garlaicīgs.
SKOLOTĀJA pēc pašas gribas. Aira Kārkliņa māca vēsturi un sociālās zinības Trikātas un Raunas pamatskolās. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv