Valentīna Brūniņa

25. janvārī Valmieras pašvaldības dome apstiprināja šī gada budžetu. Īsi pēc tam ar to tika iepazīstināti mediju pārstāvji.

Aizvadītās nedēļas nogalē budžetu 2018. gadam pieņēmusi Kocēnu novada pašvaldības dome. Par šīgada rocību un paredzētajiem darbiem «Liesmai» stāsta domes priekšsēdētājs JĀNIS OLMANIS.

Sociālā uzņēmuma izveides ideja Kocēnu novada pašvaldībā briedusi vairākus gadus. Un nu tā pamazām sāk materializēties.

Šonedēļ viesojos pie bezgala jaukā kokerspaniela Rokko un sunīša saimniecēm INGRĪDAS VĪTIŅAS un viņas meitiņas Annijas. Ingrīda ir masiere un daudziem palīdzējusi tikt galā ar veselības problēmām. Domāju, ka ne tikai, strādājot ar rokām, bet arī katram pacientam dāvājot savas labestības daļiņu.

Tikko Valmieras novada fondā apstiprināts Trikātas Jauniešu centra iesniegtais projekts par plīts iegādi centra vajadzībām.

Vai arī Beverīnas novadā gads sācies Latvijas simtās jubilejas zīmē, jautāju novada kultūras centra vadītājas pienākumu izpildītājai, pēc pašvaldības domes šodienas sēdes droši vien jau vadītājai IEVAI PUTNIŅAI.

Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāju EGĪLU KAUŽĒNU pirms vairākiem gadiem iepazinu kā «Liesmas» ārštata korespondentu. No pārējiem ārštatniekiem viņš atšķīrās ar to, ka savām publikācijām mēdza pievienot attiecīgas — ugunsdrošības tematikai atbilstošas — ilustrācijas.

Laulības reģistrācija

Iepriekšējā trešdienā, rakstot par 2017. gadā Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā apkopotajiem dzimšanas reģistrācijas datiem, «Liesmā» pieminējām, ka 84,1% jaundzimušo abi vecāki ir latvieši. To, ka esam kļuvuši latviskāki, apliecina arī laulību reģistrācijas statistika  — 197 pāros (81,4%) abi jaunlaulātie ir latvieši, bet vēl 35 pāros jeb 14,5% jaunlaulāto latvietis ir vai nu līgavainis, vai līgava. Novērots, ka biežāk cittautieti par dzīvesdraugu izvēlējušās latviešu sievietes (iespējams, tādēļ, ka pietrūkst savas tautības vīriešu).

15. maijā biedrības REACH struktūrvienība — Kristīgais senioru nams «Zilaiskalns» — svinēs divu gadu jubileju.

Latvijā joprojām viena no aktuālajām tēmām ir ēku un būvju neatbilstība būvniecības prasībām. Pirms kāda laika par situāciju, kāda atklājās pēc Būvniecības valsts kontroles biroja kārtējās darba vizītes Valmierā, sarunājos ar pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes būvinženieri KASPARU KALNIŅU. Kas šajos pāris gados būvniecības jomā mainījies?

Noslēdzies vēl viens gads, un arī Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā apkopoti civilstāvokļa aktu reģistrācijas dati. Šajā publikācijā «Liesma» iepazīstinās lasītājus ar situāciju dzimšanas un miršanas reģistrā, nākamajā trešdienā ieskatīsimies datos par pagājušajā gadā noslēgtajām un šķirtajām laulībām.

LĪGAI BUJANEI kupla ģimenīte — vīrs, meitiņa un viņas bruņurupucīte, divi kaķi un divi suņi. Jā, un Līgas darba vietā — Valmieras bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļā — pie viņas bieži ierodas kāda četrkājaina kolēģe — lielā, mierīgā, labsirdīgā ņufu kucīte Zum Zum, kura bibliotēkas mazajiem apmeklētājiem ir labs palīgs lasītprasmes veicināšanai. Un nav noslēpums, ka tieši Zume tagad ir tā, kuras dēļ bērni uz bibliotēku nāk ar prieku.

Novada sociālā dienesta vadītāja GINTA PIKŠĒNA šajā amatā stājusies pavisam nesen — kopš 2017. gada 1. novembra, taču pieredze sociālajā jomā ir krāta jau kopš 2005. gada, strādājot pagastā. Tāpēc loģiska bija kolēģu uzticēšanās, kas, jūtot viņu atbalstu, deva Gintai drosmi uzņemties šo jauno pienākumu.

Nu jau pāris gadu kauguriete ZAIGA MUIŽNIECE Ziemassvētkos iepriecina novada iedzīvotājus un Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas audzēkņus. Visu gadu čakli strādājot, viņa uzadījusi un kopā ar sirds siltumu atdāvinājusi 33 cimdu un 6 zeķu pārus. Par šo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā pat saņemta atzinība.

Kocēnu novada pašvaldība vairākus gadus izsludina iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu konkursus. Bērzainieši tajos aktīvi piedalījušies un finansiālu atbalstu saņēmuši nu jau piecu projektu īstenošanai.

Lai noskaidrotu, ko 2017. gadā Valmierā izdevies paveikt pilsētvides jomā, īsi pirms Ziemassvētkiem uz sarunu biju aicinājusi Valmieras pašvaldības Attīstības nodaļas galveno projektu vadītāju MAIJU ZĀLAMANI, Pilsētplānošanas nodaļas vadītāju, teritorijas plānotāju DACI ELBRETI, pašvaldības speciālisti vides komunikācijā LĪGU BIEZIŅU, kā arī Attīstības un būvniecības pārvaldes un pilsētas būvvaldes vadītāju JOLANTU BRŪNIŅU.

Ik reizi, satiekoties ar šādiem cilvēkiem, nodomāju, ka viņi tiešām ir pelnījuši būt laimīgi. Lai arī cik grūti dzīvē gājis, viņi vienmēr viens otram bijuši kā otra sirds pusīte, kā drošs plecs, uz kura balstīties. Visas grūtības pārvarēt un par saticīgu kopā būšanu sešdesmit gadu garumā priecāties spējuši valmierieši PĒTERSONI — ELITA un KĀRLIS, kuri šajā gada nogalē svin dimanta kāzas.

Liekas, Valmiera šajā gada nogalē ir īpaši skaista, taču, priecājoties par pilsētas mirdzošo rotu, visdrīzāk retais aizdomājas, cik liels darbs ieguldīts, lai šos gaišos svētkus mums padarītu vēl gaišākus. Tāpat pieļauju, retais zina, ka lielpilsētā Valmierā par svētku noformējumu patiesībā rūpējas vien daži cilvēki. Viņu vidū, bet reāli priekšplānā — visu ideju autore, Kultūras centra māksliniece INTA SKRASTIŅA. Sarunā ar viņu par to, kā tad top mūsu svētku prieks.