Jauniešiem teātris patīk
Valmierā jau 17. reizi satikās bērni un jaunieši no visas Latvijas, kam patīk teātri ne vien skatīties, bet to arī spēlēt.
Valmierā jau 17. reizi satikās bērni un jaunieši no visas Latvijas, kam patīk teātri ne vien skatīties, bet to arī spēlēt.
Senioru deju kopas no Valmierai tuviem un tāliem novadiem satikās pavasara deju koncertā «Aprīļa vējos».
Pirms laika jau rakstīju, ka Latvijā ražotā porcelāna pasaule ir īpaša.
Eiropas Parlamenta Jauno vēstnieku skolas dalībnieki aprīļa sākumu pavadīja Strasbūrā, lai piedalītos diskusijās, satiktu aizrautīgus jauniešus no dažādām valstīm.
Pasakas ir īsākas vai garākas. Tām vienmēr ir galvenie tēli un viņos aizrautība. Šādās līdzībās var turpināt runāt ne vien par pasakām, bet arī «Pasaciņu».
Iedomājieties, ka ir 1804. gads. Salisburga. Nevajag iztēloties pat laiku, bet sajūtu. Tur Salaca, muiža un līdzās tās kompleksam ir saslieti linu statiņi. Tāda fotogrāfija, drīzāk jau palielināts divu gadsimtu sens ikdienas dzīves attēls ir saglabāts Mazsalacas muzejā. Muzejā, kas aizņem šīs pašas Salisburgas pils pirmo stāvu.
Valmieras pagasta bibliotēkā ceturtdienu pēcpusdienas ir atvēlētas sarunām un labu darbu darīšanai. Kopš aprīļa un līdz rudenim rokdarbus protošas un Ukrainu mīlošas sievietes reizi nedēļā būs kopā, lai adītu un labām iniciatīvām uzrunātu kopienu.
Sakopšanas darbi pavasarī latvietim ir bijusi tāda ierasta lieta, bet kaut kā sanācis, ka tieši šopavasar dzirdu vairākus viedokļus, ka paša teritorijas sakopšana sāk maksāt pārlieku dārgi. No kabatas un arī nervu ziņā.
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā notika pasākums «Veru durvis uz augstskolu». 22 izglītības iestādes no visas Latvijas iepazīstināja jauniešus ar tālākizglītības iespējām.
Valmieras Valsts ģimnāzijā skatāma īpaša izstāde, kurā jauniešiem vienkārši, bet reizē uzskatāmi un dziļi tiek stāstīta Latvijas vēsture.
Latvijas Teātra darbinieku savienība kā katru gadu, atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, nosauca Teātra dienas izcilības balvu laureātus.
Ja miljonus ieguldām ceļa pārbūvē, tad ceram, ka tas kalpos gadu desmitus, ja uzbūvējam jaunu tiltu, tad laikam taču domājam, ka tas noderēs gadu simtiem, un līdzīgi ir, ja veicam ēku rekonstrukciju, – no šodienas lai devums nākotnei.
Radoši priekšnesumi izglītības iestāžu darbinieku izpildījumā – tas viss notika kādā vakarā jautrā pasākumā, kura nosaukums arī bija «Aiz ķēķa durvīm».
«Nav gleznas, kuru kāds liks pie sienas, nav muzikālā gabala, ko vēlreiz varēs kāds nospēlēt, nav grāmatas, ko varēs pārlasīt, bet ir vien tā brīža sajūta, ko varbūt izraisi publikā.
«Neviens taču nevarēja iedomāties, ka būs reāls karš,» saku Latvijas Aizsardzības akadēmijas Nacionālo Bruņoto spēku vēstures vadošajam pētniekam, arī Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniekam, ekspozīcijas kuratoram, tās daļas autoram KĀRLIM DAMBĪTIM, bet viņš pārjautā: vai Otrā pasaules kara laikā kāds varēja iedomāties, ka nodedzinās visu Valmieras centru?»
Radioraidījumā dzirdēju kādas mammas sašutumu par to, ka krievu valodu kā otro svešvalodu skolās joprojām māca pēc grāmatām, kur minēts: «Krievija ir skaistākā valsts pasaulē! Draudzīgi ir tās cilvēki! Mēs lepojamies ar galvaspilsētu Maskavu!»
Aizvadītajā nedēļā Valmieras Valsts ģimnāzijā notika Latvijas Okupācijas muzeja organizētie pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi «Pretošanās».
Šis ir stāsts par cilvēkiem, kuru dzīves mainīja kāds milzīgs notikums, kas ietekmēja ne vien Valmieras un Latvijas, bet visas pasaules vēsturi. «Valmieras puikas» piedzīvo pirmizrādi «Kurtuvē».
Mācību grāmatas ar aplupušiem stūriem, bet tām vēl pāris mēnešus jāiztur līdz mācību gada beigām...
Ir daudzi skolotāji, kas savā ikdienā, organizējot mācību darbu un sarunājoties ar dažāda vecuma audzēkņiem, noteikti dara vairāk, nekā prasa pienākumu uzskaitījums, kas varbūt ierakstīts viņu amata aprakstā.