Dejot ar garšu un emocijām
Ar visām domām, ilgošanos un gatavošanos, kas iesākās jau drīz pēc iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem, vēršam skatus uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas notiks šovasar.
Ar visām domām, ilgošanos un gatavošanos, kas iesākās jau drīz pēc iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem, vēršam skatus uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas notiks šovasar.
Turpinājums. Sākums 24. martā
Ir interesanti no pieputeņotās Rīgas un pavēsās Frankfurtes pēc pārdesmit stundām Singapūrā pēkšņi attapties kā milzīgā, tveicīgā siltumnīcā, kur 28 grādi un gaiss smaržo savādi un neierasti.
Aizvien labāk izprotam tiešo un atgriezenisko saikni starp katra individuālo rīcību savas dzīvesvietas vides saudzēšanā un to, kā tas savukārt pavisam tiešā veidā un jau drīz ietekmē mūs un pat planētas veselību.
Latvijas Pasta organizētajā konkursā «Mans pastnieks» 12. gadu pēc kārtas iedzīvotāju balsojumā noskaidroti katra reģiona atsaucīgākie un uzticamākie pastnieki un pasta nodaļu operatori, izceļot viņu profesionālās spējas un pasakot paldies par labo darbu.
25. martā, kā daudzviet Latvijā, arī Rūjienā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts brīdis.
Pavasaros Rūja izkāpj no krastiem un atļaujas būt kaprīza, pievērsdama cilvēku uzmanību un nedaudz pabiedējot ar katru nākamo metru cilvēku virzienā.
Katrs, kurš grāmatnīcās meklējis bērniem vai mazbērniem lasāmās vai zīmējamās grāmatiņas, būs izjutis apjukumu bagātīgajā izvēlē, taču latviešu tradicionālajās vērtībās balstītu jaundarbu klāsts ir ievērojami mazāks.
Nometusies ceļos pie radiolas «Rigonda», lai būtu tuvāk skaļruņiem, bērnībā klausījos Ilmāra Dzeņa dziedāto dziesmu par Austrāliju, un tā man šķita citādāka nekā pārējās trimdas latviešu dziesmas.
Folkloristi un mūsu tautas tradīciju glabātāji nav par slinku piecelties rīta agrumā, lai dotos sagaidīt Lielās dienas saullēktu. Tas gadskārtu ritumā ir ļoti nozīmīgs notikums pat tiem, kuri piekopj latvisko tradīciju pašu mazumiņu un to pašu simboliski Jāņos.
Jau drīz – no 27. februāra līdz 5. martam – Valmierā pirmo reizi notiks Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls. Tā ir viena no idejām, kuras izstrādē, sagatavojot Eiropas Kultūras galvaspilsētas lielo projektu, ieguldīts darbs divu gadu garumā. Tagad šī darba rezultāti materializējušies, attīstījušās jaunas idejas, kā pilnveidot pilsētas kultūras dzīvi.
Katrā lielākā vai mazākā apdzīvotā vietā ir savi brēgeliskie tipi – Valmierā, Rūjienā, Rīgā un jebkur citur pasaulē. Kas ir brēgeliskais tips?
Mēdz būt, ka par kaut ko skaistu nekā daudz vairāk par «ak!» un «oh!» nevar pateikt, vien apbrīnā skatīties un pārsteigts ļauties sajūtām, iztēlei un just, kā tiec ievests cita radītajā pasaulē un kā tā ar tevi mijiedarbojas.
Gadsimtiem ejot, latviešu zemnieka lielākais kungs bija un paliek laikapstākļi, viņa dzīves ritmu nosaka gadskārtu mijas, un panākumu atslēga joprojām ir tajā, cik labi cilvēks izprot un māk saklausīt savu zemi tiešā un pārnestā nozīmē.
Rūjieniete RASMA LIEPIŅA 5. februārī radu un draugu pulciņā nosvinēja savu 90. dzimšanas dienu.
Pēc divu gadu pauzes ar lielu prieku par kopābūšanu 4. februārī, Valmieras Kultūras centra 57. dzimšanas dienā, ar vērienīgu koncertu savus svētkus svinēja Kultūras centra pašdarbnieki.
Kad Valmierā dzimušajam DZINTARAM GEIDEM jautāju, vai viņš uzskata sevi par valmierieti, viņš atbildēja: «Godīgi sakot, es reizēm sevi pat par latvieti neuzskatu.» Tas pārsteidza, bet tikai sākumā, iekams nebiju paskatījusies uz pasauli viņa acīm.
20. janvārī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā ar koncertprogrammu «Labvakar, Latvija!» viesojās jauktais koris «Maska», un, kā tika minēts pieteikumā, tas ir viens no labākajiem Latvijas amatieru koriem, kas guvis augstus sasniegumus un atzinību, sniedzot koncertus gan Latvijā, gan piedaloties starptautiskos konkursos Itālijā, Slovēnijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Spānijā, Austrālijā, Japānā, Zviedrijā, Beļģijā un citur.
Senioru skaits pieaug
Latvijā, līdzīgi kā visā Eiropā, sabiedrība strauji noveco. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 393698 seniori 65 gadu vecumā un vairāk, kas ir 20,8% no visiem iedzīvotājiem. Savukārt pirms 32 gadiem (1991. gadā) senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8%. Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits pieaug. Senioru skaita pieaugumu ietekmē dažādi faktori, tai skaitā arī paredzamā mūža ilguma pieaugums, – liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informatīvais apskats (2021) «Seniori Latvijā».
Jauns cilvēkbērns video ierakstā stāsta par kādu jaunu pasaules kārtību, kura iestāsies, ja visi beidzot sapratīs, kā ir pareizāk dzīvot.
Laika gaitā nedaudz mainījies, nedēļu ilgais Ziemas mūzikas festivāls šogad Valmierā notika jau 32. reizi un 14. janvārī vainagojās ar pašu lielāko festivāla notikumu – muzicējošo ģimeņu spietu «Medus dvēselei».