Latvijā dienu, kurās pie mājām pilsētās un laukos izkar valsts karogu, gana daudz. Iespējams, garajā svinamo un arī skumstamo datumu plejādē kāds atbildīgais par karoga izkāršanu kādu dienu piemirsis, kāds apslimis, kāds vienkārši tajā dienā atrodas kaut kur tālumā... Tādās reizēs varbūt nav ko īpaši sacepties, tā vienkārši mēdz gadīties.
Šoreiz Rūcamlapas ciemiņš ir vīrs no Zemgales, kurš ikdienā ir atbildīgā postenī tāda paša nosaukuma reģionālajā laikrakstā plus vēl aktīvi rūpējas par visas Latvijas preses izdevēju problēmu risināšanu valsts varas gaiteņos. Esam pazīstami kopš pirmajiem neatkarīgo vietējo avīžu gadiem, vismaz reizi gadā dobelnieks GUNTARS LĪCIS ierodas Valmierā uz viņa ģimenei svarīgu pasākumu — Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālu, kas notiek Viesturskolā. Izņēmums nebija arī šis pavasaris. Tikšanās reizē pavisam negaidīti sanāca garāka saruna arī par vieglajām automašīnām, pie tam ļoti specifisku nišu — divvietīgiem spēkratiem. Ceru, ka jums būs interesanti!
Pēc basketbola kluba Valmiera vīru komandas neveiksmīgā starta šīs sezonas Aldaris LBL čempionātā, kurā mūsējie regulārajā turnīrā palika tikai septītie un netika play off, kluba vadība laikus sākusi veidot Valmieras nākamās sezonas modeli. Jau svētdien Valmieras basketbola draugus patīkami pārsteidza ziņa, ka uz divām sezonām panākta vienošanās ar ļoti pieredzējušo Latvijas basketbola speciālistu Ainaru Zvirgzdiņu — viņš būs mūsu komandas galvenais treneris!
Mūsu valstij maijs ik gadus atnāk ne tikai ar tiem svētkiem, kam lozungā ir, manuprāt, visos laikos un sabiedriskajās iekārtās nemainīgi svarīgi vārdi miers un darbs. Latvijai šajā mēnesī ir divi būtiski atskaites datumi, kam šogad pusapaļas jubilejas — 1. maijs pirms 95 gadiem un 4. maijs pirms 25 gadiem.
Sestdiena Latvijā atkal pagāja Lielās Talkas zīmē. Tik un tik maisu ar atkritumiem atkal savākti, būs atkal latiņa, ko nākamgad augšup celt. Pasākums visnotaļ atbalstāms, un tā tradīcijas kopjamas no gada uz gadu. Patiesībā jau ļoti daudz tiek padarīts, sakopts, iztīrīts šajā pavasara tautas vienotības dienā. Iespējams, ikdienā to visu paveikt nesanāk. Varbūt ir nepieciešamā tehnika atkritumu kaudzes sastumšanai lielākā kalnā un lielākam vienreizīgam prom vedumam, taču pietrūkst tieši pāris desmitu darbīgu roku, kas vispirms to visu čakli kopā savāc. Savukārt varbūt tiem, kas draudzīgā bariņā būtu gatavi pastrādāt ārpus oficiālas kampaņas, nav kādu specifisku darba rīku — motorzāģu, pacēlāju, trimmeru, varbūt pat maza universāla visdara mini kāpurnieka, ko talkas dienā strādātājiem, protams, bez maksas uzsauc pašvaldība vai kāds uzņēmums...
Šopavasar mūspuses lielākais pasažieru pārvadātājs SIA VTU Valmiera papildinājis savu autoparku ar 10 jauniem autobusiem — sešiem čehu kompānijas Iveco un četriem vācu ražotāja Setra busiem. Jaunie autobusi jau ripo dažādos maršrutos, pagājušajā ceturtdienā notika simboliska jaunās tehnikas iesvētīšana, kurā gandrīz pilnā sastāvā piedalījās visu uzņēmuma īpašnieku pārstāvji. Pasākums notika mūspusē, iespējams, pašā enerģētiskākajā vietā — Zilākalna pakājē, un krietnu pusstundu tajā latvisku tradīciju gaisotnē un jestru apdziedāšanās pantu pavadībā Valmieras muzeja dāmu kvartets izdarīja visu, lai jaunajiem autobusiem būtu vislabākie ekspluatācijas apstākļi, visprofesionālākie šoferi, visapzinīgākie pasažieri un visgludākie ceļi, kādi nu vien Latvijas apstākļos iespējami...
Precīzāk būtu — ar tām Latvijā saražotajām šprotēm apmēram 250 tūkstošu nesaņemtu eiro vērtībā, kuras bija paredzētas Ķīnas tirgum, taču joprojām nav tikušas pat līdz Mongolijai. Kāpēc un kurš pie tā vainīgs?
Eh, nevar taču katru piektdienu braukt uz Rīgu kādu interesantu izstādi skatīt! Galvaspilsētā dzīvojošajiem tehnikas draugiem noteikti būs ko redzēt šajā vīkendā, kad Ķīpsalā liels starptautisks iznāciens Nature Expo 2015, bet tāpēc jau mēs nepaliksim bešā! Jo informāciju par vienu no šī pasākuma odziņām esmu saņēmis un nesavtīgi šodien padalos tajā ar Rūcamlapas lasītājiem.
Sveikiņi aprīlī! Jāteic, ka šī reize mums patīkami atšķirsies no ierastās pirmskara Valmierieša pārlapošanas — vienkārši pagājušajā reizē Edītes kundzes ar laipnu roku piespēlētās fotogrāfijas no Svētā Sīmaņa baznīcas jumta remonta 1928. gadā (tagad to zinu precīzi!) atveda uz Liesmas redakciju Valmierā gana pazīstamu vīru Viesturu Priedīti, kuram, izrādās visciešākās saites ar jaunāko no skārdnieku trijotnes baznīcas jumta darbos. Tāpēc nedaudz atliksim malā īsto Ulmaņlaiku Latvijas Valmierieša 450. numuru un uzklausīsim, ko par savu tēvu Pēteri Priedīti (1912-2005), viņa kolēģiem skārda darbos un tuvākajiem kaimiņiem toreizējā Krogus, tagadējā Straumes ielā Augustu Ķiploku (1902-1995) un Kārli Apini (1892-1974) zina stāstīt Viesturs Priedītis.
Nezinu, vai tas labi vai slikti, bet pats varu sevi pilnīgi noteikti pieskaitīt pie tiem, kas savā garāžā/šķūnītī/pagrabā/darbnīcā kādā vajadzības gadījumā var atrast simt un vienu derīgu sīkumu vai arī lielāku mantu. Tiesa, pa vidu būs arī desmitiem nederīgu lietu, tāpēc ģeldīgo vajadzēs pamatīgi pameklēt, jo līdz perfektai kārtībai manā eldorado, atzīšos, visai tālu, toties pēc katra nieka uz mūspusē lielāko tirdzniecības muzeju Depo man noteikti nav jābrauc. Gan nelielam koka darbiņam nepieciešamu dēļa galu vai saplākšņa strēmeli, gan vajadzīga lieluma skrūvi vai naglu sameklēšu, neizejot no pārdesmit kvadrātmetriem, kuros, kā latvieši mēdz teikt, vien tēva un mātes trūkst... Man tā patīk un ir ērti!
Lai arī pērn traktortehnika uz Latvijas ceļiem izraisījusi 174 ceļu satiksmes negadījumus, tomēr, kā atzīst Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, analizējot pēdējos gados uz mūsu valsts ceļiem to traktortehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaitu, par kuriem apdrošinātāji saņēmuši zaudējumu pieteikumus, 2014. gadā šādu ķibeļu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2013. gadā un par trešdaļu mazāks nekā 2010. gadā.
Aprīlis ar siltajām dienām īpaši neskopojas, toties maijā sinoptiķi jau sola jaukāku klimatu. Līdz ar vasaras tuvošanos arī gaiss kļūstot maģiski aktīvs, uzskata latvisko tradīciju kopēji no Valmiermuižas kultūras biedrības un aicina 9. maijā uz lauku labumu tirdziņu Ar Gardu Valmiermuižā. Zīmīgi, ka šis ir jau trešais mūspusē iecienītā pasākuma gads, tāpēc šoreiz Ūsiņdienas tirdziņš noritēs jubilejas noskaņās.
Lielisku panākumu aizvadītās nedēļas nogalē Mančesterā notikušajā Pasaules kausa izcīņas BMX superkrosā pirmajā posmā guva valmierietis, Māra Štromberga aģentūras braucējs Edžus Treimanis, izcīnot ceturto vietu finālbraucienā.
Mūsu basketbolisti ar pārliecinošu uzvaru pabeiguši Aldaris LBL regulāro čempionātu, taču svinēt komandai īsti nav ko — turnīra maratons mūsējiem beidzies ar žēlīgu tikšanu līdz galam, taču neko vairāk. Pārāk vēla bija mošanās no ziemas miega — ar visu to līdz sestajai vietai un tikšanai play off beigās Valmierai pietrūka vienas vienīgas uzvaras.
Aprīlis jau pusē, un daudzviet copmaņiem garumgara siekala līdz pat spiningam aiztecējusi... Jā, vēl ātrāk par sensitīvi ģeopolitisko 9. maiju būs klāt 1. maijs līdz ar allažiņ piepildītajiem, pārpildītajiem un arī nepiepildītajiem vīru (un arī dažu sievu) sapņiem par tikšanu tādā līdaku žorā, ka maz neliktos pat Mārim Oltem. Starp citu, par Burtnieka plašumiem atbildīgie vīri man vēl šonedēļ solīja, ka ezerā, sākot oficiālo spiningošanas sezonu, joprojām viss pa vecam. Tas tāpēc, ka jauno Makšķerēšanas noteikumu ieviešanas plāns krietni vien sabremzējies un pat nenopietni optimisti tos sola vien ar 1. jūliju...
Viņnedēļ trešdienā Ēveles pamatskolas pirmsskolas bērnu grupiņā savu pirmo piecu gadu nopietnu pastāvēšanu nosvinēja māmiņu skoliņa. Šādas kopā nākšanas notiek apmēram četras reizes gadā, izmantojot tās pāris stundas, kamēr pirmsskolas bērneļi savās gultiņās grupiņās guļ diendusu. Kas tik nav pa šiem gadiem kopīgi ar skoliņas iniciatori, dvēseli un vadītāju vienā personā Aiju Skrastiņu darīts! Sēts un stādīts, savā starpā ar stādiem mainījušās, Adventa vainagi gatavoti, piparkūkas un tikai Ēvelei raksturīgā mietu maize cepta, no papīra viss kas gatavots, spilveni darināti, par ezoteriku runāts, floristikas pamati mēģināti, nedaudz tamborēts un pat šūts...
Nupat sanāca garāka telefonsaruna ar kādu pazīstamu vietējo uzņēmēju. Sākām par plīstošu tēmu — pārlieku jau plīstošiem polietilēna maisiņiem dārzeņu un augļu iesaiņošanai viņa veikalā un beidzām ar viedokļu apmaiņu par vērienīgo ieceri Vidzemes industriālā parka būvē, kurai sagaidāms pavisam nopietns atbalsts no Valmieras pašvaldības.
Burtnieku novada deputāti izšķīrušies par vecā Ēveles tautas nama ēkas un tai apkārt esošas gandrīz 2 hektārus plašas teritorijas pirkšanu.
Pirmo ziemu pārlaidis pērn Vecatē pie Salacas tilta ierīkotais stāvlaukums — atpūtas vieta ūdenstūristiem, makšķerniekiem un citiem aktīvas atpūtas cienītājiem.
Viņa ir ne vien Burtnieku novada domniece, bet kopš pērnā gada arī amatā ar garumgaru un sarežģītu nosaukumu — Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras nodaļas Burtnieku novada lauku attīstības konsultants. Īsi sakot, INESE GAUMANE tagad, kā pati smej, esot LAK jeb lauku attīstības konsultante, tātad novada laucinieku galvenā informētāja un padomdevēja.