Jau kopš pērnā gada oktobra Valmierā piecstāvu balto ķieģeļu nams Stacijas ielā 26, kurā ne tikai kopmītnes, bet arī vesela virkne dažādu uzņēmumu mājo, tostarp Jura Jakovina ģimenes ārsta prakse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļa, ievīstīts aizsargtīklos. Jo šeit notiek, kā projekta nosaukumā rakstīts, ēkas fasādes vienkāršotā atjaunošana Stacijas ielā 26.
Patīkamu pārsteigumu viņnedēļ piedzīvoja Burtnieks, apciemojot Vecates laivu bāzi, kas atrodas pārsimt metrus no jaunā tilta pār Salacu. Pērn te visus copes interesentus pie nobrauktuves apturēja aizslēgta barjera, bet šosezon daudzu copmaņu iecienītā laivu bāze ar nosaukumu Ezerupe atkal atvērta un ar krietnu pusduci īres laivu, kurām var klāt dabūt arī motorus, gaida gan spiningotājus – Burtnieka vagotājus, gan tos makšķerniekus, kuri savu copes laimi gatavi meklēt Salacas posmā līdz ezeram.
Ar viņu esmu pazīstams jau kopš tiem laikiem, kad AIGARS KRĒSLA kopā ar vēl dažiem aktīviem Valmieras puikām pamazām piešķīla uguni vēl ilgu laiku pēc tam mūsu pilsētā iecienītajam Multiklubam.
Nupat ielu remontu sezona Valmierā ieskrējusies ne pa jokam!
Pēc šī gada 1. janvārī fiksētās situācijas Valmieras ielu kopgarums patlaban ir 120,4 km. Pilsētas pašvaldība šogad plāno ielu remontdarbus un pārbūves vairāk nekā 4 km kopgarumā. Pēdējos piecos gados Valmierā grantēto ielu garums samazināts par 12,6 km jeb 26%. No tām 85,2 km ir ar cieto – asfaltu vai bruģi – segumu, 35,1 km – grantētas un 100 metri – ar citu segumu.
Ar šo atraktīvo puisi man saruna absolūti nav iepriekš plānota, taču pēkšņi radušos iespēju iztaujāt Latvijā populāru cilvēku žurnālists garām laist, protams, nevar. Kā jau itālis, viņš ir atsaucīgs un atvērts maniem jautājumiem, un Gaujas plostnieku svētku vakarā Strenčos saruna būs bez striktiem rāmjiem, par visu ko. Uz visiem jautājumiem viņš – ROBERTO MELONI – allaž gatavs atbildēt, gluži kā kaķis, kurš vienmēr krīt uz kājām.
Neticēsiet, bet šoreiz virsrakstā izmantots aizsardzības ministra Arta Pabrika... tosts, aizvakar pēcpusdienā pēc svinīgajām uzrunām pie Valmiermuižas klēts aicinot visus iebaudīt malciņu jaunā Valmiermuižas alus brūvējuma, kas tapis par godu Latvijas Zemessardzes 30 gadu jubilejai un tāpēc arī patriotiski nosaukts Savas zemes sargs.
Ziedonis Hāns brīvprātīgā ugunsdzēsēja ādā, kā pats smej, esot jau kopš 18 gadu vecuma, bet pēdējos 10 gadus – arī Rencēnu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks. Ar pavisam svaigo BUB medaļas zīmes Par nopelniem saņēmēju šī nelielā intervija.
Maijs pagājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta zīmē. Arī Burtnieku novadā godināti brīvprātīgie ugunsdzēsēji un glābēji, izsniegtas apliecības jaunajiem Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedriem, ar balvām un apbalvojumiem sveikti dienesta veterāni.
Kā jau Liesma ziņoja, nobeigumam tuvojas visi ieplānotie darbi Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijā, kuras laikā Valmieras galvenā sporta arēna faktiski uzbūvēta no jauna trešo reizi. Uz stadiona jurģiem ar lielu nepacietību gaida ne tikai valmierieši un vidzemnieki, bet arī Latvijas Vieglatlētikas savienība un visa mūsu valsts vieglatlētu saime.
Joprojām turpinās darbi šobrīd dārgākajā Valmieras celtniecības objektā – Jāņa Daliņa vārdā nosauktajā stadionā. Vizuāli, lielos vilcienos ņemot, visas būves jau izskatās pabeigtas, taču vēl pietiekami daudz dažādu sīkumu, ar katru no tiem jātiek galā. Jo visa paveiktā rentgens, pirms pieņemšanas komisijai parakstīt papīrus, būs nežēlīgi skrupulozs!
Kovids var atcelt koncertus, teātra izrādes un citus masu pasākumus, taču nekādi nevar ietekmēt tradīcijas. Par to sestdien, 15. maijā, varēja pārliecināties no Valmieras vēl tikai dažas nedēļas de iure atdalītā Strenču novada galvenajā pilsētā, kas vienlaikus ir pazīstama kā Gaujas plostnieku galvaspilsēta.
Latvijā ir daudz dažādu ūdenstilpju un vēl vairāk ir cilvēku, kuriem patīk nodarboties ar makšķerēšanu, vēžošanu un arī zemūdens medībām. Tieši viņiem varētu interesēt šī publikācija, jo runa ir par šovasar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 799 Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība.
Arī auto pasaulē gadās lietas, kurām īsti nevar rast izskaidrojumu. Šoreiz Rūcamlapā padalīšos ar teju vai šausmu filmas cienīgu sižetiņu no jauna auto ekspluatācijas...
Kopš brīža, kad 1963. gada 18. jūlija rītā tikko uzbūvētās Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas elektrokrāšņu cehā tika iegūta pirmā stikla šķiedra, pagājuši gandrīz 60 gadi. Sociālismu nomainījis kapitālisms, valsts īpašumu privātais, stikla šķiedras iegūšanu no lodītēm nomainījusi vienstadijas stikla kausēšanas tehnoloģija.
Valmierā pērn tika iesākti vairāki ielu pārbūves projekti, kurus nebija iespējams pabeigt vēl 2020. gada beigās un kuriem tāpēc bija paredzēts tehnoloģiskais pārtraukums ziemas sezonā. Nu šajos objektos darbs atsācies.
Valmiera jau patlaban noteikti atbilst apzīmējumam mežs ienāk pilsētā – Pauku priedes, Putriņu mežs, Daliņu pludmale, Stāvie krasti un viss šī Gaujas labā krasta turpinājums līdz pat airēšanas trasei ir pilsētnieku iemīļotas pastaigu vietas daudzu desmitu gadu garumā.
Burtnieks pagājušajā piektdienā apciemoja lielāko Burtnieku novada Lielās Talkas objektu, patiesībā tikai vienu no vietām – Matīšu peldētavas kanālu un tur esošo laivu bāzi Asari, no kurienes – gan pa krastu kājām, gan no ūdens puses ar laivām – visas nedēļas garumā notika un arī sestdien vēl turpinājās gan Burtnieku ezera krastu sakopšanas darbi, gan ūdeņu attīrīšana no gada garumā gar krastiem peldošā (ne)kultūras slāņa – tukšām plastmasas pudelēm, dzērienu skārdenēm un stikla pudelēm, plastmasas maisiņiem, dažādiem tukšiem iepakojumiem un pat no... gadumijas vai kādas citas līksmošanas reizes tukšām salūta raķešu kasetēm.
Šogad publiskoti divi interesanti jaunumi saistībā ar Valmiermuižas vēsturisko apbūvi. Pirmais, ar ko jau iepazinusies plašāka sabiedrība, ir saistīts ar grozījumiem, ko Kultūras ministrija veikusi Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tajā iekļaujot Valmiermuižas torni jeb, kā Burtnieks un vietējie to ieraduši saukt, tornīti.
Starp Burtnieku novada sešiem pagastiem Rencēnu pagasts šķiet pats sportiskākais ne tikai tāpēc, ka šeit dzīvo Latvijas bobsleja izlases šobrīd pirmais pilots Oskars Ķibermanis, bet arī tāpēc, ka Rencēnos pamazām izveidota patiešām mūsdienīga sporta bāze gan telpu, gan āra aktivitātēm.