Antra Lāce

Valmieras integrētās bibliotēkas telpās desmito jubileju kopā ar draugiem un atbalstītājiem atzīmēja Valmieras novada fonds.

Ir tāda īpaša cilvēku kategorija, kas erudīcijas spēlēm un visāda veida mīklām par kādu soli tuvāk nekā citi, un viņiem tas lielā mērā ir kļuvis ne tikai par aizraušanos vai hobiju, drīzāk jau par dzīvesstilu. Viņiem, prāta asinātāju sabiedrībai, mūsu šīsdienas viesa IVARA MAURIŅA vārds noteikti ir pazīstams, jo šis vīrs neoficiāli atzīts par vienu no labākajiem šajā lauciņā Latvijā — kā nekā ar to Mauriņš nodarbojas daudzus gadu desmitus visai spēcīgā līmenī. «Liesmai» ir tas gods saukt viņu par savējo nu jau vairākus gadus.

Vakar Valmieras integrētās bibliotēkas telpās tika ar parakstiem un zīmogu nostiprināta cerīga sadarbība:  Valmieras novada fonda (VNF) vadība noslēdza līgumus par finansiālo atbalstu  projektu realizācijai.

Uz Nedēļas nogales jautājumiem atbild valmieriete, uzņēmēja DACE AMONA.

Jānis Macāns cēlies piecos, ar laivu devies ezerā. Pusastoņos Lubāna zvejnieks jau ir atpakaļ mājās un, kamēr sieva Anna mostas, uzvārījis rīta kafiju, šoreiz to padzers kopā ar mums. Rīta spirdzinošais vēsums kāpj no ūdens augšup, paceļas augstajā krastā un ieplūst mūsos kā enerģija. Brīnišķīga diena vēl priekšā, un sakām sev: mēs esam pie Lubāna, Īdeņā!

Pilsētas svētku tuvums Valmierā jūtams arvien vairāk — ja ne ielās, tad vismaz ļaužu sarunās, kad starp ikdienas darbiem iznāk laika aizdomāties par nedēļas nogales plāniem tik svelmīgās dienās. Bet cilvēki, kas Kultūras centrā otrdien noformēja savu dāvanu pilsētas svētkiem, par to domājuši jau sen, — Valmieras fotokluba biedri ar savu patronu Alekseju Koziņecu izvēlējās darbus un piemeklēja atbilstošus rāmjus savai izstādei «Ziedošā Valmiera».

Nav daudz izstāžu, ko ieskandētu apmeklētāju dziesma. Valmieras muzejā tāda bija pagājušās nedēļas nogalē — māksliniecei Anitai Jansonei-Zirnītei piektdien bija gan kupla jubileja, gan izstādes atklāšana. Tāpēc: daudz baltu dieniņu!

Par Aspaziju

Tas, ka brīnišķīgā dzejniece, kuras vārdu labprātīgi piespiedu kārtā šogad nākas popularizēt visiem Latvijas muzejiem (pat tiem, kam nudien nekāda īpaša sakara ar viņu nav), savā laikā strādājusi par mājskolotāju Limbažu pusē, zināms bija. Gadījies arī pabūt Ķaukuļu gravā Katvaru pagastā, kur viņas pēdas iemītas tolaik, tuvu XIX un XX gadsimta mijai. Grava tagad privātīpašumā un sakopta. Bet kur pirms Ķaukuļu laika Elza Rozenbergas jaunkundze strādājusi? Interese aizķērās aiz teikuma internetā par Drieliņu muižu Pāles pagastā.

Valmieras novada fonda desmit pastāvēšanas gadu laikā darba formas mainījušās, un viens no pēdējā laika veiksmīgiem atradumiem ir Ziedotāju brokastis, kad pie simboliska galda tiekas cilvēki, no kuru ieinteresētības un atbalsta arī atkarīgas fonda iespējas palīdzēt īstenot labas idejas.

Dāma šī vārda labākajā nozīmē, vienlaikus māksliniece, kas pati dara visu arī vienkāršā ikdienā, puķudobes ravēšanu ieskaitot. Par viņu rakstīt piedienētos uz senlaicīgi eleganta papīra ar smalku tušas spalvu. Apbrīna par viņas daudzveidību  rodas, tikai pārskatot vien radošajā darbā paveikto, no grāmatu ilustrācijām līdz gleznām un grafikām. Savu kuplo jubileju jūlija nogalē Valmieras muzejā ANITA JANSONE-ZIRNĪTE sagaidīs ar apjomīgu personālizstādi «Vienkārši — ainavas», tā šogad būs jau trešā.

Šonedēļ kaimiņos, Priekuļu novadā, sabraukuši latviskās dzīvesziņas nometnes 3x3 dalībnieki gan no Latvijas, gan citām zemēm, arī no Valmieras un mūspuses novadiem.

Viņai piestāv cepures — joprojām arī tagad, cienījamos gados. Domu enerģijas arī gana un vēl pārpārēm, — par fiziskajām kaitēm cenšoties nedomāt, valmieriete DAINA KRĒPAUSE ikdienas gaitās paspēj būt gan pašas dārzā, gan tirgū ar to, kas pļavā, mežā un dārzā. Bet daudziem valmieriešiem, un ne tikai, viņas vārds jau ilgus gadus saistās ar sabiedrisko darbību: Krēpause vada Valmieras politiski represēto biedrību kopš tās dibināšanas 1989. gadā.

Kādas neformālas grupas dalībnieki mūspusē mēģina sev pašiem atklāt Latvijas skaistumu — jau divdesmit četras vasaras. Kad pirms divdesmit pieciem gadiem valmieriete Silvija Volkova pirmoreiz aicināja kopā paziņas un domubiedrus, lai dotos vairākdienu ekskursijā pa pašu zemes interesantām vietām, neesot pat īsti bijis domas, ka tam jākļūst par tradīciju. Lielākoties tie bija daiļdārznieki — profesionāļi un amatieri, interesenti, paziņas, draugi un draugu draugi, kopīga bija tikai vēlēšanās ieraudzīt un atklāt skaisto un interesanto tepat Latvijā, tikai dziļāk un pamatīgāk.

Valmierieti GATI KAMPERNOVU vislabāk zina tie, kas devušies ceļojumos ar vienu no lielākajām Latvijas tūrisma firmām Impro, viņa draugi un jaunieši, kas viņa un domubiedru vadībā tikuši tuvāk ģeogrāfijai. Gatis vedis cilvēkus pa Āfrikas džungļiem, instruējis snorkelēšanā Vjetnamā, hiēnu barošanā Etiopijā, čūsku asins degustācijā Āzijā, un tā varētu turpināt. Mājās Valmierā viņš mēdz būt reti, tāpēc laiku intervijai nebija viegli atrast.

Aizvadītā svētdiena staroja īstā ziedoņa krāšņumā, un Naukšēnu novada atjaunotajā Piksāru dievnamā, kas joprojām ir savdabīga koncertzāle ar lielisku akustiku, kā allaž Vasarsvētkos atkal skanēja mūzika. Šoreiz — Ingas Zirnes vadīto Valmieras kolektīvu izpildījumā, un vienlaikus tas bija arī dziedātāju sveiciens iemīļotās diriģentes jubilejā.

Startējis Valmieras novada fonda šīgada projektu konkurss «Sev, tev, novadam». Interese augusi: pavasara kārtā iesniegti 24 projekti, un nedēļas nogalē konkursa komisija iepazinās ar iesniedzēju vēlmēm un iespējām tos īstenot.

Nupat maija sākumā starp Ūsiņdienas svinētājiem Pekas kalnā pamanu mūspusē pazīstamu uzņēmēju — SIA Liepkalni īpašnieku DAGNI ČĀKURU. Viņš bieži manāms arī citās sabiedriskās norisēs, kaut vai, piemēram, Baltijas ceļa atceres pasākumos. Bet nepārprotami nojaušams, ka viņu šurp atvedusi patiesa interese par latviskajām tradīcijām. Kas tieši?

Vakar Valmieras muzeja Pilskalna ielas namā zinātniskajos lasījumos tikās muzeja darbinieki, vēstures skolotāji un interesenti. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai veltītajos zinātniskajos lasījumos «4. maijs. Dokuments. Vēsture. Dzīve» piedalījās arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Ziedonis Ziediņš un Ivars Briedis, divi no kādreizējiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par vēsturisko Neatkarības deklarāciju.

Vēl pieci mazi brītiņi, un — auļos iekšā vasarā! Ne tikai patīkamos un mazāk patīkamos darbos, bet arī atpūtā, atvaļinājumā un kopējos priekos savā kolektīvā. Kā šos brīžus aizraujošus palīdzēs darīt aktīvās atpūtas centrs Eži, jautāju pašam svarīgākajam ezim ROLANDAM MELBĀRDIM.

Uz Nedēļas nogales jautājumiem atbild valmieriete LITA FELDMANE, skolotāja Jaunatnes centrā Vinda.