Gatavojoties Valmieras Romas katoļu draudzes baznīcas iesvētībām, uz ko 30. augustā ieradīsies Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, pēc Maijas Avotas rasējuma ar galdnieka, mākslinieka Ata Dauberga palīdzību pilnīgi no jauna tapis altāris.
Naukšēnietis EDIJS LAŠKOVS strādā SIA «BykoLat» par galdnieku, taču laiku atlicina arī vairākiem sporta veidiem. Kādreiz tas bija motosports, makšķerēšana, tagad hokejs un novuss.
SIA «Naukšēni» noliktavas sienu tagad rotā novada jauniešu veidots grafiti. Ideja par zīmējumu radās Jauniešu iniciatīvas centra vadītājai Annijai Āboltiņai. Savukārt skaisti grafiti stilā noformēto uzrakstu «Naukšēni» jauniešiem ar padomu palīdzēja realizēt Latvijā pazīstamais grafiti mākslinieks Dainis Rudens.
Pie Valmieras dzelzceļa stacijas sestdien notika 73. atceres gadadienai veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis.
Pirmo reizi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvalde Valmierā organizēja divu dienu apmācību civilās aizsardzības komisijas locekļiem, lai starp dažādiem dienestiem un struktūrvienībām stiprinātu un veicinātu sadarbību.
Valmieras SOS bērnu ciematā atklāta āra vingrotava. Projektu izdevies realizēt ar līdzekļiem, kurus savāca labdarības vakariņās.
Kocēnu novada Dikļos jaunizveidotajā Neikenkalna dabas koncertzālē notika Dziedāšanas svētku 150. gadskārtai veltītais pasākums. Tajā piedalījās vairāk nekā 60 kori no visas Latvijas, no tiem gājiena sākumā gāja seši kori, kas aizsāka Dziesmu svētku tradīciju. Muzicēja Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris un dejoja mūsu puses dejotāji.
Vakar ar Valmieras SOS ģimeņu atbalsta centra palīdzību jau trešo gadu pēc kārtas Starptautiskās bērnu tiesību aizsardzības dienas ietvaros tika organizēts Ģimeņu rallijs. Šoreiz pasākums pulcēja 14 ģimenes, kas aizvadītajā gadā iesaistījās pakalpojumu saņemšanā atbalsta centrā, un divas sadraudzības ģimenes no Valmieras SOS bērnu ciemata. Vairāk nekā 50 pāru kāju dipināja pilsētas ielās ar vēlmi kopīgi piedalīties aktivitātēs, pārbaudīt savus spēkus un ļauties izaicinājumam.
Pagājušās nedēļas nogalē Valmierā viesojās jaunie ģeologi projekta «Latvijas Dzīļu Atklājēji» ietvaros un stāstīja par Latvijas dzīlēm, pierādot, ka mums ir bagātības, ar ko lepoties. Mēs varam sacensties ar Eiropas lielākajām valstīm, piemēram, Itāliju, Franciju, Vāciju, un būt lielvalsts minerālūdens resursu ziņā.
Valmieras pilsētas pašvaldībā pirmdien viesojās satiksmes ministrs Anrijs Matīss un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, lai tiktos ar pašvaldības domes priekšsēdētāju Inesi Boķi, izpilddirektoru Aigaru Vītolu, izpilddirektora vietnieci Eviju Voitkāni, domes deputātiem un Valmieras uzņēmējiem.
MĀRIS TŪTINS dienestu Zemessardzē uzsāka kā zemessargs jau 1991. gadā, bet no 1992. gada pārgāja profesionālajā dienestā. Tajā laikā Latvijas armijā no ieročiem un pārējā aprīkojuma nebija tikpat kā nekā. Lai uzzinātu, kāda situācija ir pašlaik, devāmies uz zemessardzi noskaidrot.
DIĀNA un JĀNIS BAUŅI ar vīna ražošanu sāka nodarboties kā ar hobiju, palīdzot tēvam Ilmāram Baunim, bet nu jau vairāk nekā divus gadus, kopš nodibināta SIA «Lejasķerzēni», to piedāvā nopirkt arī citiem vīna cienītājiem.
Ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba pūtēju orķestri priekšgalā sākās Valmieras skolu jauniešu, jaunsargu, skautu, kā arī uzaicināto skolu delegāciju gājiens no Valmieras muzeja pagalma līdz Skolnieku rotas piemineklim Leona Paegles ielā. Tā tika atzīmēta pilsētas atbrīvošanas 95. gadadiena un godināti Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīri.
JEVGĒNIJS KATAJEVS dzimis un audzis Krievijā, Voroņežā. Pēc armijas pabeidzis Latvijas fizkultūras institūtu un pēc tam ilgus gadus nostrādājis Valmierā par futbola treneri. Visu mūžu viņš bijis aktīvs cilvēks un tāds ir arī, esot jau cienījamā vecumā.
Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras centrā notika starptautisks novusa turnīrs starp Valmieras un Sanktpēterburgas komandām. Cīņa par ceļojošo kausu aizsākās pagājušajā gadā Sanktpēterburgā, un tad kausu izcīnīja mājinieki. Savukārt šogad valmierieši sasparojās un ar pārliecinošu rezultātu 187 pret 113 kausu noņēma.
Viņa dzīvesveids ir ļoti dinamisks jau kopš bērnības, reizēm liekas — kā to visu var paspēt. Viņš ir pilns ar trakām un ne tik trakām idejām. Tas ir MĀRCIS BOGDANOVS — dzimis Rīgā, bet sevi uzskata par valmierieti. Skolas gaitas uzsācis Valmieras 5. vidusskolā, jo tur par mūzikas skolotāju strādājusi mamma Inese, bet vēlāk pārcēlies uz Valmieras Pārgaujas pamatskolu un ģimnāziju, kuru arī pabeidzis. Paralēli mācījies arī Valmieras mūzikas skolā, kur vienu gadu apguvis blokflautu, divus gadus spēlējis klarneti un tad pārgājis uz saksofonu, ko arī pabeidzis. Pašlaik viņš strādā Valmieras novada fondā par projektu koordinatoru.
Ar mērķi apzināt un popularizēt bioloģisko lauksaimniecību, dalīties pieredzē bioloģiskās produkcijas ražošanā un realizācijā vairākas saimniecības Naukšēnu novadā iesaistījušās projektā «Bioloģiskā lauksaimniecība — solis pretī atbildīgai Eiropas pilsonībai».
Klātesot Slovākijas Republikas vēstniekam Latvijā Peteram Hatiaram (Peter Hatiar), Valmieras integrētajā bibliotēkā atklāja slovāku izcelsmes kanādiešu fotogrāfa Jurija Dojča fotoizstādi «Mīlas dziesma Slovākijai», kas būs apskatāma līdz 2. jūnijam. Izstādē eksponētas melnbaltas fotogrāfijas, kas attēlo kontrastiem bagāto Slovākiju: paaudžu mijiedarbību un atšķirīgo skatījumu uz mūsdienu Slovākiju, dinamisko pilsētvidi un ciematu cīņu par pastāvēšanu, tiekšanos uz moderno un turēšanos pie tradīcijām — visu, kas veido Slovākiju unikālu. Attēli papildināti ar īsiem paskaidrojumiem un dzejas rindām.
Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Valmierā 4. maijā notika Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi, uz kuriem pulcējās kupls skaits apmeklētāju.
Pagājušās nedēļas nogalē aizsardzības ministrs RAIMONDS VĒJONIS darba vizītē Cēsīs apmeklēja Zemessardzes 27. kājnieku bataljonu un Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolu, bet Valmierā — Zemessardzes 22. kājnieku bataljonu un tikās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas aizsardzības un drošības situāciju saistībā ar Ukrainas notikumiem, kā arī informatīvās telpas ietekmi uz sabiedrību un valsts drošību. Tika apspriesta arī valdības un pašvaldību sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos, kā arī sabiedrības saliedētības veicināšana, iedzīvotāju iesaiste zemessardzē un jauniešu patriotiskā audzināšana, kā vienu no labākajām iespējām uzsverot skolēnu iestāšanos jaunsardzē.