Aivars Ustups

Aivars Ustups

Ne pašas draudzīgākās gada sīkbūtnes

9.Janvāris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ar vairākām, iespējams, dabai un arī cilvēkiem ne pašām draudzīgākajām ziņām šo gadu ievada Latvijas Entomoloģijas biedrība. Tā par «Gada kukaini 2019» ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipennis) un par gada bezmugurkaulnieku – mārīšzirnekli (Eresus sandaliatus).

Gada Notikums — Latvijas simtgade

28.Decembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Mediji atkal veido aptaujas, topus par aizejošā gada būtiskākajiem Notikumiem. Diemžēl, lai cik sniegbalti šogad aiziet Ziemassvētki, tajos atkal pārāk daudz melno notikumu, kas labāk gan būtu aizmirstami. Nedrīkstam, manuprāt, pat šaubīties, ka gada Galvenais Notikums ir 100 gadi, kopš Latvija ir valsts. Šis skaitlis vēsturei  vēl nav liels, bet tas nebūt nav arī mazs, ja gadus samērojam ar cilvēku mūžiem. Vēl jo vairāk tas nav mazs, ja šo, pirms 100 gadiem sākto Notikumu skatām pasaules zemju ietvarā, kur daudzām, arī daudz lielākām tautām joprojām savas valsts nav. Latviešiem ir. Paaudžu izlolota, neviena mums nedāvināta, izcīnīta un nosargāta, uz laiku gan zaudēta, bet atkal atgūta.

Tik pie Gaujas vēlos būt...

21.Decembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

CILDINĀJUMS. Latvijas simtgadē īpašu uzmanību ir pelnījusi 452 kilometrus garā Gauja – vislatviskākā upe. Ir mums vēl dažas citas par Gauju krietni garākas, arī par likteņupēm dēvētas, taču to aizsākumi ir jau citu valstu teritorijās. Gauja, vien nedaudz dažviet pietuvojoties Igaunijai, visā savā plūdumā no Vidzemes augstienes vijas cauri Latvijai.

Pārdomas Bābeles torņa pakājē

18.Decembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Ir gada pelēcīgākās, visīsākās gaismas dienas, kuras kristiešiem ir arī Adventa laiks. «Advents» nāk no latīņu valodas, tas nozīmē «atnākšana» vai «nākšana»: Adventa laiks kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai Ziemassvētkos. Nav gan vēsturiski pierādīts, ka 24. decembris ir viņa piedzimšanas precīzais datums. Kristīgā baznīca šos svētkus ir pieskaņojusi ziemas saulgriežiem, kad savus svētkus jau tūkstošiem gadu pirms kristietības svinēja un vēl tagad svin dažādas it kā pagānu tautas.

Cerības uz baltiem Ziemassvētkiem vēl neizkūst...

11.Decembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Pelēkumā, kad gaismas stundas turpina iet mazumā un līdz Ziemassvētkiem ir jāgaida vēl ne viena diena vien, ļoti gribas, lai pasauli kaut nedaudz gaišāku dara vismaz baltais sniegs. Nedaudz jau uzsniga, bet vēl ātrāk nokusa. Nu tautā populāri laika zīmju vērotāji un zinoši meteorologi mēģina prognozēt – būs vai nebūs Latvijā atkal nevis zaļie, bet baltie Ziemassvētki? Iespējams, ka šogad vēl kaut cik, vismaz kādā Latvijas vēsākā novadā sniegs arī būs.

Spārnoto draugu dzīvokļu problēmas

5.Decembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Klaudz āmuri: gatavojam jaunas vai remontējam vecās putnu barotavas. Taču ornitologi atgādina, ka daudzviet vēl nedarīti, nu jau pat nedaudz nokavēti ir citi ar putnu dzīvi saistītie darbi. Proti, kamēr daudzi putni ir siltākās zemēs, ir jāpagūst pārlūkot, iztīrīt un arī salabot būri, ko viņu ligzdošanai esam izlikuši.

Pie Vecpalsas, kur taimiņi nārsto

16.Novembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Novembris ir lašveidīgo zivju nārsta laiks. Dabai draudzīgie izmanto iespēju šajā laikā upju straujtecēs skatīt vienreizējus mirkļus ar nārstot atnākušajām zivīm. Neguļ gan arī malu zvejnieki, izmanto iespēju pielavīties zivīm, kas nārsta brīdī kļūst neuzmanīgas, un tās nodurt vai pat noķert ar rokām. Tādēļ novembris ir arī pastiprinātas uzmanības laiks Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektoriem, zivju nārstu sargājot.

Latvijas 100 skaistumi Vaidavā

15.Novembris, 2018
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Viens no  daudzkrāsainākajiem Latvijas valsts svētku nedēļas pasākumiem Kocēnu novadā bija kultūras un amatniecības centrā, kur sestdien atklāja fotogrāfiju izstādi «100 mirkļi Latvijai». 100 lielformāta fotogrāfijas kā svētku dāvanu savam novadam, pagastam bija sagādājusi vaidaviete Marika Eglīte un viņas domubiedri. Bez viņas par Latvijas dabas ainavām, cilvēkiem svētku brīžos un ikdienā, par viņu emocijām un dzīves ikdienu izstādē stāsta arī fotogrāfi Andrejs Komarovs, Česlavs Mazulis, Vida Kadiķiene, Agnis Šmits un Dace Ūdre.

Valsts dzīve atgriežas normālā ritumā

8.Novembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

To, ka pēc priekšvēlēšanu cīniņiem un pēcvēlēšanu nerimstošajiem strīdiņiem valstī dzīve atkal sāk ieiet kaut cik normālā ritumā, pierādīja 13. Saeimas pirmā sēde otrdien. Tajā, it kā nemaz nedzirdējuši politisko norišu vērotāju iepriekšējās prognozes, ka tik sadrumstalota Saeima, kurā nevienai no septiņām partijām nav izteikta skaitliskā pārsvara un gandrīz vai ne par ko nevarēšot vienoties, deputāti pat pārsteidzoši raiti, bez neviena atkārtota balsojuma ievēlēja Saeimas prezidiju. Var jau būt, ka šādu raitumu būtiski ietekmēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa deputātiem ieteiktais novēlējums atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, lai tas «nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju», kā arī aicinājums neizteikt tādus attaisnojumus kā «koalīcija tā izlēma», «es nebiju klāt», «tas ir partijas lēmums».

Par zaļo domāšanu un dzīvošanu Valmierā

7.Novembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Laikā, kad pasaulei arvien vairāk virsū mācas tehniskā, nedabiskā dzīvošana un tās piedāvātās it kā vērtības, atgādināt par zaļu, videi draudzīgu dzīvošanu par daudz nav pat iespējams. Šādā aspektā vērtējams arī Valmieras integrētās bibliotēkas telpās iepriekšējā ceturtdienā notikušais vides forums «Dzīvojam zaļi 2018!», kuru pašvaldība organizēja sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniekiem.

Pārdomas pie Viļa Rīdzenieka fotogrāfijas

23.Oktobris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Stundu agrāk vai vēlāk (pat ja šīs nedēļas nogalē tomēr atkal bīdīsim pulksteņa rādītājus par stundu atpakaļ), bet neapturami tuvojas tieši 100 gadi, kopš 1918. gada 18. novembrī pusastoņos vakarā toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī (tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī) sākās Tautas padomes sēde, kura pasludināja, ka ir tapusi Latvijas valsts.

Latviskais koks, kas pelnījis daudz lielāku uzmanību

19.Oktobris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad Latvijas simtgades priekšvakarā daudzi izsludinājuši veikt 100 labus darbus Latvijai, gribam atgādināt, ka sagaidīt dažus gudrus šādu darbu darītājus ir pelnījis arī Rietekļa kadiķis. Jo vairāk tādēļ, ka laikā, kad stādām simtgadei veltītas jaunas alejas, slavinām it kā vislatviskākos kokus – senos ozolus, šis kadiķis, manuprāt, daudz izteiksmīgāk par citiem kokiem atgādina gadsimta likstas pārdzīvojušu Latvieti.

Aizejošo deputātu sasteigtie dāvinājumi

16.Oktobris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Laikā, kad 13. Saeimas vēlēšanās vairs tikai 30 procenti vēlētāju ir balsojuši par līdzšinējo valdību veidojušo Saeimas frakciju (Vienotība, ZZS, VL - TB/LNNK) deputātiem un 6. novembrī uz pirmo sēdi pulcēsies jaunos mandātus ieguvušie, ir diezgan liels paradokss, ka vēl daudz ko izlemt savās sēdēs steidz Saeima.

Novadpētnieku lasījumi Valmieras muzejā

12.Oktobris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Iepriekšējā nedēļā Valmieras muzejā notika 1. Latvijas lokālās vēstures un novadpētniecības lasījumi. Tos muzejs rīkoja kopā ar Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvi un novadpētniecības platformu Historia.lv. Platformas redaktors un pasākuma galvenais organizētājs Valters Grīviņš akcentēja, ka šie lasījumi ir vien turpinājums Historia.lv realizētajam ilgtermiņa projektam «Kas pagātni pētī, nākotni svētī!»:

Grāmata par pazemē zudušo pilsētu

9.Oktobris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Ceturtdien valmierieši, kuriem kaut nedaudz ir interese par pilsētas senatni, Valmieras muzejā bija atnākuši uz Latvijas vēstures institūta arheoloģes, vēstures doktores Tatjanas Bergas grāmatas «Valmieras vecpilsētas arheoloģija» atvēršanas svinīgu pasākumu.

Viesos pie priežu vecmāmiņas

21.Septembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Priede Gada koks bija pērn. Tad daudz rakstīju par tuvumā un tālumā esošajām izcilniecēm. Taču tikai nesen uzzināju, ka esmu parādnieks: neko neesmu stāstījis par Kaķa dižpriedi, kuru īpašo koku zinātājs Guntis Eniņš ir nosaucis pat par visu mūsu priežu vecmāmiņu. Dižpriedēm nosaukumus parasti piešķir pēc tuvāko seno māju nosaukuma.

Seklā Gauja un ūdens attīrītāju «kapsēta»

21.Septembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau daudzas vasaras, kad Gaujā ūdens  līmenis ir pietiekami zems, cenšos ar spiningu vai arī bez tā pa upes vidu  aizbrist no Kazu krācēm līdz pat Stāvajiem krastiem. Eju pret straumi, jo nesaduļķotajā ūdenī labāk var redzēt straumes veidotās smilšu trepes un jau iztālēm izraudzīties seklākās vietas, arī pamanīt, kur izveidojies pārāk liels dziļums.

Piedāvājums tikt vaļā no OIK bezkaunīgā āķa

18.Septembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Šajā politiski un arī klimatiski ļoti vējainajā laikā ir parādījusies reālas enerģijas pārpilna un, iespējams, arī gaiša ziņa. Proti, Zviedrijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Latvijā SIA «Eolus» ir pieteicies uzbūvēt Latvijā, konkrētāk, Dobeles un Tukuma novadā, līdz šim lielāko elektrostaciju parku ar 51 vēja turbīnu. Patlaban jau tiek slēgti līgumi ar parka izbūvei vajadzīgo zemju īpašniekiem, notiek visas vajadzīgās šāda parka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, kā arī projekta sabiedriskā apspriešana.

Arī mazākais ļaunums ir un būs tikai ļaunums

11.Septembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Ikdienas sarunās daudzi ir ieraduši lietot vārdkopās tik pretrunīgus vārdus, ka bieži vien pat nevar saprast teiktā patieso jēgu. «Briesmīgi drošs», «ārprātīgi gudrs», «šausmīgi skaists» ir vien dažas pērlītes tagad arī ar tikpat pretrunīgiem svešvalodu vārdiem pārpildītajā mūsu valodas bangojošajā jūrā. It kā jau saprotam vai vismaz mēģinām saprast, ko teicējs ar šo šausmīgumu vai briesmīgumu cenšas akcentēt. Taču katrs vārds nes sevī arī jēdziena nastu, pat tiešu trāpījumu pa mūsu «smadzenēm» vai, precīzāk sakot, apziņu. Lai cik sirsnīgi pretrunīgo vārdu teicējs ir gribējis kaut ko izcelt, cildināt vai pat slavināt, blakus labo apliecinošajam vārdam izteiktais netīkamais, citā situācijā parasti kaut ko sliktu vēstošais bieži trāpa vispirms. Sadzirdot par šausmām gribot vai negribot vismaz zemapziņā satraucamies. To, ka šīs šausmas var attiecināt arī uz kaut ko ļoti skaistu, apziņa sadzird vien pēc mirkļa. Bet kaut kas jau ir nokavēts, atmiņa kaut uz pussekundi liek atcerēties ne tā tīkamākā, vismaz šai reizei ļoti nepiemērotā vārda jēgu.