Atkritumu apsaimniekošanā ir kā rallijā

- 20.Decembris, 2019
Portālā

Tā nozari, kurā pavadīti divi gadu desmiti ar astīti, raksturo vīrs, kurš šogad saņēma Goda Valmierieša nosaukumu. Tas ir apliecinājums ne tikai īslaicīgam panākumam, kas bija vakar, bet rīt vairs var nebūt, bet gan ziņa sabiedrībai par konsekventu un ilgtspējīgu veiksmes stāstu garākā laika periodā. Un te nu AIVARS SIRMAIS, kurš vēl tikai līdz šī gada beigām ir SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs, bet uzņēmumu vadījis kopš tā pirmās  darba dienas, ir paraugs tam, kā no nulles visu sākt un izveidot uzņēmumu par paraugu līdzīgiem nozares uzņēmumiem Latvijā. Esam pazīstami jau ilgus gadus, tāpēc sarunā nedaudz aizklīstam vēl vienā Aivaram joprojām tuvā jomā – motoru sportā.

Cik gadus esi pavadījis, ja tā var teikt, kopā ar atkritumiem, iekšā atkritumu savākšanas, noglabāšanas un arī pārstrādes sistēmā?

Visu savu mūžu (smaida). Pamperu man nebija, mamma mazgāja lupatiņas, taču pēc tam viss sākās. Un tā visus 64 gadus (smejas)! Bet atkritumu nozarē... Par šo nozari esmu domājis jau no tehnikuma laikiem Kandavā, toreiz man bija kādi 18 gadi. Kopš tā laika. Mani tā tēma vienmēr ir interesējusi. Un, redz, kur esmu nonācis!

Zinu, ka esi kaislīgs autosporta cilvēks. Tavuprāt, šis garais ceļš uz to situāciju, kāda uzņēmumā ZAAO ir šodien, pāris nedēļas pirms sardzes maiņas, salīdzināma ar ātrumsacensībām šosejā pa apli vai tomēr tas vairāk ir rallijreids šķēršļotā apvidū, kur katrs nākamais metrs trasē var slēpt arī viltīgu purva slīkšņu?

Īstenībā tas ir rallijs! Tas nav ne rallijreids, ne šoseja. Tas ir rallijs, kur ir iepriekš zināma trase, kuru iepriekš esi izbraucis un pēc tam tu brauc pa to lielā ātrumā, un apstākļi mūžīgi mainās! Bet trase ir zināma, likumdošana ir, bet na hodu* viss mainās.

Vai šodien vari kā Juliuss Fučiks, ja velkam pavisam abstraktas paralēles ar viņa slaveno runu pirms došanās pie karātavām, atskatoties uz ZAAO aizvadītajiem gadiem, teikt, ka esi bijis cilvēks – cīnītājs?

Nē! Es esmu bijis sistēmas cilvēks. Jo atkritumu nozare visa ir likumdošanas sistēma, un es neesmu neko izcīnījis, esmu visu nošpikojis vai nokopējis, kā to labāk nosaukt... Pieredze no citiem, no citām valstīm.

Tavas atbildes ir nestandarta un interesantas...

Bet reālas! No visiem ir špikots un pēc tam viss ir salikts kopā. Un uztaisīts. Nevienā pašvaldībā, nevienā pasaules malā nav vienāda sistēma, katrā pašvaldībā ir citādāk. Jā, es neesmu cīnītājs, pat rallijā es braucu par stūrmani, nevis par pilotu (smejas)!

Varbūt pieminēsi kādas īpašas pieturvietas, tev būtiskus cilvēkus, kurus nācies sastapt pa šiem gadiem, strādājot, vadot ZAAO?

Jānis Prols, profesors, Latvijas guru atkritumu nozarē. Jānis Vilgerts, Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu asociācijas vadītājs. Un visi ZAAO vadošie speciālisti – bez viņiem jau nekas nebūtu noticis! Pietiks. Un, protams, kur tad bez mūsu pašvaldību vadītājiem – bez viņiem vispār nekas nebūtu bijis. It sevišķi tie Ziemeļvidzemes 90 pagastveči un pilsētu vadītāji, kas bija 1998. gadā, kas visu šo izveidoja. Bez viņiem točno nekā nebūtu! Jo citur jau nekas nesanāca. A kāpēc te sanāca? Tāpēc, ka mūsējie mācēja pieņemt pareizos lēmumus un pēc tam tie, kuri bija, to visu mācēja arī noturēt. Jā, tagad gan viss, vairāk nav.

Pilnīgi visu iespēt laikam nav iespējams. Vai jūties, ka esi padarījis gandrīz visu, ko pa šo laiku bija iespējams paveikt šajā uzņēmumā, kuru laikam šodien varam uzskatīt par vienu no līderiem šajā biznesa nišā Latvijā?

To vienu no svītro. Par līderi (smaida)! Esmu izdarījis kādus 75%, varēja vairāk.

Kas kavēja?

Tieši šīs rallija trases neesamība. Tev bija uzzīmēta Eiropas trase, bet Latvijas trase kavējās. Pie mums vēlāk tika pieņemti lēmumi, arī drusku citādāki... Nu, kavējās! Būtu trase, būtu valsts atkritumu apsaimniekošanas plāni ambiciozāki, mēs būtu varējuši izdarīt daudz vairāk un tālāk tikt! Runājot rallija terminoloģijā – iztrūka dopu, nebija ātrumposmu. Nelika nākamos ātrumposmus!

Cik daudz ZAAO darbībā ir pašu izdomas, pašu punu un pieredzes, cik – gatavu, citur noskatītu un šeit veiksmīgi aprobētu risinājumu?

Ļoti daudz ir noskatīts. No Eiropas pieredzes, no pasaules pieredzes. Veiksmīga ir sadarbība ar pašvaldībām. Tāpēc, ka pašvaldības domāja tāpat kā ZAAO vai arī ZAAO domāja tāpat kā pašvaldības. Un tas nevar būt tā, ka tagad kādā tukšā vietā kāds kaut ko darīs... Nē! Tā bija pašvaldību vēlme, un ZAAO to risināja. Tā ir tā pareizā sistēma! Pašvaldība, Pašvaldību savienība, VARAM – visi iesaistījās, un mēs, ZAAO, cik vien varējām, to visu prātīgi risinājām. Bet uzdevums, uzstādījums bija viņu. Tāpēc jebkura situācija vai risinājums bija jāsaskaņo ar pašvaldībām, un tās visas virzīja šo procesu. Es esmu tikai izpildītājs.

Dabas un tehnoloģiju parks URDA – unikāls projekts Latvijā. Kāpēc tas tapis, joprojām tiek pilnveidots tieši ZAAO? Tās taču rūpes papildus ikdienas pienākumiem, arī valsts šo izglītošanas misiju gluži par obligātu tomēr nav uzlikusi...

URDA nav ZAAO pasākums, URDA ir Pārgaujas novada ēka uz Pārgaujas novada zemes. Un tā ir nauda, ko Izglītības un zinātnes ministrija iedeva Pārgaujas novadam, konkrēti ministrs Kārlis Šadurskis, to ielika valsts budžetā. Kāpēc URDA tapa pie ZAAO? Tāpēc, ka 1998. gadā mans labs draugs, tāds Bengts Pērsons, Nortelas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas vadītājs Zviedrijā, starp citu, arī Nobela prēmijas laureāts (kā Zviedrijas armijas galvenais sanitārais ārsts kādā no ārzemju misijām), man pateica: «Aivar, tu vari izdarīt visu ko, uzlikt pie katras mājas dajebko, cik vien atkritumu konteinerus gribi, kamēr tu viņiem šite (rāda uz galvu) nesačakarēsi smadzenes, neiemācīsi viņiem rīkoties, te nekas nebūs!» Tātad jau 1998. gadā, dibinot ZAAO, bija skaidrs, ka ar vides izglītību, ar informēšanu būs jānodarbojas ilgi. Mērķis bija viens – iedzīvotāju jeb atkritumu radītāju paradumu maiņa, ir jāiemāca viņiem mainīties! Bengts Pērsons man toreiz minēja vienu piemēru, ko es tagad bieži minu – 1961. gadā tualetes papīra Latvijā nebija, un laukos visur lielākoties bija tikai sausās tualetes. Kamēr mūs iemācīja – skolā – rīkoties ar tualetes papīru, pagāja visi astoņi gadi! Un mēs te gribam pa pieciem vai pa desmit gadiem atkritumu saimniecību mainīt... Tā ka mums tā dzīve ir attīstījusies bezbožno ātri, un atkritumu saimniecību vismaz mēs Vidzemē esam mācējuši aizvilkt līdzi, attīstība bijusi normāla. Tā visa ir vides izglītība – stāstīšana, mācīšana, rādīšana. Kāpēc pārējā Latvijā tā nav? Acīmredzot pašvaldības to nenovērtē. Jā, kā sistēma tā Latvijā nav. Igaunijā tā ir kā sistēma, un mēs no viņiem, arī no Somijas un Zviedrijas kopējam šo vides izglītības sistēmu, arī URDA ir kopēta, no vairākām vietām kopā, nevis vienas konkrētas.

No vienas puses – saimniecība sakārtota, to nav bažas nodot tālāk citās rokās. No otras – tieši tagad sagaidāms vēl daudz nopietnāks zaļo spiediens uz nozari kopumā. Kā zināms, ES klimata pārmaiņu jautājums tagad izvirzīts par pirmā lieluma prioritāti. Ko tas prasīs no atkritumu apsaimniekotājiem papildus jau esošajiem augstajiem standartiem un kur tam ņemt naudu, daudz naudas?

Gribi no kalna braukt, mācies ragaviņas kalnā vilkt! Viss ļoti vienkārši. Jo tu vairāk ej uz veikalu, jo tev vairāk būs jāmaksā par atkritumiem (smejas). Neej uz veikalu! Mēs paši radām atkritumus un radām problēmu. Viss! Nav cita varianta, kā neradīt atkritumus. Jo tu vairāk radīsi, jo tev vairāk būs jāmaksā. Eiropas likumdošanā ir pateikts: par atkritumiem maksā atkritumu radītājs. Tad neradi! Nav cita ceļa!

Dakteriem un pedagogiem populāri runāt par izdegšanu. Vai arī tu šobrīd jūties tāds mazliet izdedzis, varbūt vēl vajadzēja kādus pāris gadiņus pastrādāt?

Vajadzēja to izbeigt pāris gadiņus agrāk. Padomju laika pensijas vecumā, kad man bija 60.

Ko tev nav izdevies panākt, esot savā amatā ZAAO?

Man nav izdevies panākt to, pašam ar sevi, ka es neesmu ieguvis akadēmisko izglītību jau savas dzīves sākumā. Tas ir tas, ko es visu mūžu nožēloju. Man bija galva, es varēju, bet man bija dažādi apstākļi, kāpēc es to nevarēju izdarīt. Jā, to es nožēloju. Pārējais man viss ir izdevies.

Droši vien ne jau pirmo gadu pazīsti savu pēcteci amatā ZAAO Gintu Kukaini. Ko tu no viņa sagaidi?

Pazīstu viņu, kopš Gints bija Smiltenes novada domes priekšsēdētājs. Nu, varbūt nedaudz ilgāk, no kāda 2012. gada. Domāju, ka viņam piemīt visas īpašības, lai ZAAO būtu izcilākais uzņēmums savā nozarē vismaz Latvijā noteikti.

Kādu saredzi ZAAO pēc trim, pieciem gadiem? Šodien jau situācijas dzīvē mainās gandrīz kā hokejā...

Hokejā nekas nemainās – kā Rīgas Dinamo zaudē, tā zaudē (smaida). Tā pati atbilde būs – ZAAO labākais uzņēmums Latvijā. To es arī sagaidu.

*gaitā – kriev.

URDA IR DZIMUSI! Ir saulaina 2018. gada maija diena, un (no kreisās) Aivars Sirmais, klātesot Pārgaujas novada domes priekšsēdētājam Hardijam Ventam un toreizējam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, atklāj dabas un tehnoloģiju parka URDA ēku. 


Globālais un lokālais

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.

Komentāri
Pievienot komentāru