Zvirgzda krogs
ZIŅAS Zvirgzda kroga senākais pieminējums, iespējams, rodams 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas materiālos, kur, zviedru valdībai inspicējot Frīdriham Vilhelmam Patkulam piederošās Ķieģeļu, Podzēnu, Kūduma, Pāpēnu un Kārlenes muižas, konstatē, ka senāk šajos īpašumos bijuši 6 krogi, bet tagad lietojams tikai viens – Rubenē (Papendorff).[1]
Tajā pašā laikā Fišera jeb Zvejnieka vakā zemnieku māju sarakstā minēts kurzemnieks Bērends Skova (Berendt Skoue), kas kopš poļu laikiem dzīvojis krogā un tikai gadu pats uz savas zemes. Tālāk teikts, ka kroga vieta turpat stāv tukša (Die krugstäte daselbsten stehet wüste).[2] No augstāk minētā izriet, ka krogs, kurā Bērends dzīvojis, nevarētu būt Rubenes krogs, kas lietojams, bet kāds cits. Un, tā kā Skovas mājas dabā atrodas gandrīz blakus Zvirgzda krogam, visai ticami, ka tā arī ir dokumentā vārdā nenosauktā kroga vieta.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
Zvirgzda krogs skatā no putna lidojuma. 2022. g. 2. maijs. V. Grīviņa foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv