Zinātnieki — par Valmieras un apkaimes vēsturi
Iepriekšējās nedēļas nogalē Valmieras muzejā notika starptautiska konference «Arheoloģiskie izrakumi Valmierā un apkārtnē». Tās atklāšanas uzrunā muzeja direktore Iveta Blūma teica, ka šis mūsu pilsētas un tās apkaimes izpētē daudz darījušo arheologu kopā aicinājums ir viens no galvenajiem pasākumiem, ar kuriem muzejs atzīmē 55. gadskārtu.
PIRMS GADSIMTIEM. Arheoloģe Tatjana Berga (priekšplānā) rāda, kur virzījies Valmieras pilsētas aizsargmūris, aiz kura bijusi desmitiem metru dziļa grava.Ārijas Romanovskas foto
Konferences ievadreferātā Valmieras arheoloģiskajā izpētē visvairāk paveikusī vēstures zinātņu doktore Tatjana Berga deva ieskatu par atradumiem un secinājumiem kopš 1937. gada, kad arī Valmierā meklēta Beverīna. Visplašākā informācija par pilsētas apbūvi, nocietinājumiem un iedzīvotāju materiālo kultūru iegūta izrakumos, kas senpilsētas rekonstrukcijas darbu laikā notika no 2005. līdz 2008. gadam. Tad atrasti pilsētas aizsarg-mūra fragmenti, arī Rīgas vārti. Taču daudz palicis neizpētītā. Tādēļ T. Berga konferencē arī vērtēja dažu pilsētas speciālistu dziļu neieinteresētību ļaut viņai arheoloģisko izpēti turpināt un atrast arī pilsētas otrus — Tērbatas vārtus.Kritiska bija arī vēstures zinātņu doktore Ilga Zagorska, stāstot par Zvejnieku kapulauku un arheoloģisko kompleksu Burtnieku novadā. Ar šo Eiropas mērogā vienu no ievērojamākajām par cilvēces senāko vēsturi vēstošajām vietām vēl Valmieras rajona pastāvēšanas laikā saistījušās lielas ieceres. Bijis projekts izpēti turpināt, izveidot arī tūristiem pieejamu apskates objektu. Taču tagad te viss ir atstāts jaunai aizmirstībai: ceļš līdz «Zvejniekiem» ir neizbraucams, vietā, uz kuru dažkārt nākas atvest arī pasaules līmeņa zinātniekus, neviens kaut pāris reižu gadā nevar pat zāli nopļaut.Zinātniece vēlreiz atzīmēja Valmieras vēsturnieka Laimoņa Liepnieka vērīgumu šīs vēsturei tik izcilās vietas pamanīšanā un saudzēšanā. Tam sekoja arheologa Franča Zagorska pētījumi, kas apkopoti nu jau par bibliogrāfisku retumu kļuvušajā grāmatā «Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks». Daudz arheoloģisku jaunumu atklājies arī vēlākos pētījumos Burtnieka tuvumā, arī pie Salacas iztekas no ezera. I. Zagorska ir pārliecināta, ka ne mazāk nozīmīgi atradumi pie Burtnieka var būt arī citās vietās.