Žēl, bet svētdien ļoti principiālā Olybet LBL čempionāta spēlē pret liepājniekiem Valmiera/ORDO ne tuvu neizmantoja savas iespējas. Zaudējums jo sāpīgāks tāpēc, ka uzvaras gadījumā valmierieši ne tikai revanšētos par šosezon mača galotnē piedzīvoto neveiksmi Liepājā, bet arī paceltos uzreiz uz piekto pozīciju turnīra tabulā.
16. decembrī Valmieras Pārgaujas sākumskolas sporta zālē norisinājās 4. Latvijas čempionāts krosmintonā, pulcējot vairāk nekā 50 spēlētājus no visas Latvijas. Čempionātā tika sadalīti medaļu komplekti astoņās dažādās kategorijās.
Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) Optibet Virslīgas kārtējā spēlē VALMIERA GLASS VIA futbolisti svētdien Ludzā tikās ar pērn šajā turnīrā vairāk nekā pārliecinoši debitējušo TFK Rēzekne. Arī šogad rēzeknieši rāda atzīstamu sniegumu, pašlaik atrodoties turnīra tabulas otrajā vietā. Neskatoties uz acīmredzamo favorītu statusu, spēlē Ludzā viņiem tā arī neizdevās salauzt sīkstos valmieriešus, rezultātā tika fiksēts neizšķirts — 4:4 (3:3).
Jau rakstījām, ka šogad izcilības balvu «Beverīnas lepnums» par sasniegumiem sportā un novada vārda nešanu pat tālu pasaulē saņēma SANTA PAEGLE.
Lai palīdzētu amatniekiem veiksmīgāk organizēties, realizējot savus darbus, pirms dažiem gadiem nodibināta Beverīnas novada amatnieku biedrība. Par tās priekšsēdētāju jau sākotnēji tika ievēlēta brenguliete INGA LOGINA. Jauna, aktīva sieviete ar līdera spējām un mākslinieces dotībām. Sarunā ar Ingu — arī par to, kas amatniekam sagādā prieku.
Kopš iepriekšējās ciemošanās pie Naukšēnu tekstilmākslinieces AGNESES VAĻINIECES jau apritējis vairāk nekā gads, tāpēc, kā solījušies, dodamies uz Ābelītēm, lai ieraudzītu, ko šajā laikā no pērn iecerētā izdevies paveikt Agnesei un Martinam, kas pirms diviem gadiem no Vācijas pārcēlies uz Latviju, un kā klājas pieciem kaķiem, kuri nevāra putru vakarā, bet staigā, kur pašiem patīk.
«Strādāt ar Eiropas brīvprātīgā darba (EBD) jauniešiem, kuri darbojas Rūjienas Senioru mājā, ir ārkārtīgi interesanti un vērtīgi, tomēr mēdzam arī saskarties ar dažādām problēmām un meklēt tām neierastus risinājumus, kas reizēm šķiet izaicinoši. Tāpēc, daudz nedomājot, saskaņoju atvaļinājumu un atsaucos uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras aicinājumu piedalīties mentoru apmācībās Lietuvā,» stāstījumu par Erasmus+ projekta ietvaros īstenotām apmācībām sāk to dalībniece, Ķoņu pagasta bibliotekāre un kultūras dzīves vadītāja EGITA PODNIECE. «Apmācību kurss Learning in EVS norisinājās netālu no Traķiem. Tajās piedalījās mentori, jaunatnes darbinieki un citi EBD iesaistītie no visām trim Baltijas valstīm, un tas deva iespēju ieraudzīt atšķirības tepat starp kaimiņu pieredzēm un smelties lieliskus padomus citam no cita.
Piektdienas rītā Naukšēnu Cilvēkmuzejā skanēja dzīvespriecīgas bērnu balsis — uz Ziemassvētku rūķu darbnīcu audzinātāju Dailas Šadurskas un Anitas Pogas vadībā bija ieradusies Rūjienas speciālā bērnudārza Vārpiņa audzēkņu grupiņa Kamenītes, lai pašu rokām sagatavotu mīļas Ziemassvētku dāvanas mājiniekiem. Ko bērniem māca Ziemassvētku rūķi, vaicāju galvenajai rūķu mammai DIĀNAI GLUŠONOKAI.
Šonedēļ saknē tika apcirsta dažu galvaspilsētas švītu pašpārliecinātības radītā shēma, kā viņiem lepni «iejāt» XIII Saeimā uz naivo reģionālo politiķu kamiešiem. Dažādu partiju apvienošanās uz vēlēšanām, kas vēl nesen tika sludināta kā garantētās veiksmes formula nākamā gada vēlēšanās, pašu politiķu acīs sāk izskatīties pēc arvien šaubīgāka pasākuma.
Jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā vairs nav tikai diskusiju vērta problēma, bet tā jau ir iestājusies robežstāvoklī, kad daudziem uzņēmējiem vienkārši fiziski ir kaut kas jādara, bet nav, kur tos darbiniekus ņemt. Protams, nozaru klāsts, kurās trūkst speciālistu, ir diezgan plašs: būvniecība, zivju pārstāde, arī IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) sektors ar savu specifiku... Nupat pabeidzām aptauju Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru vidū, jautājot tieši, kāda ir šī problēma, un iezīmējot arī kādus potenciālos risinājumus. Jautājām saviem biedriem, vai viņi redz problēmas risinājumu, piemēram, piesaistot ārvalstu studentus, varbūt arī ārvalstu darbaspēku. Un šobrīd lielākais vairums aptaujāto, apmēram 90% mūsu biedru, to patiešām uzskata par problēmu un iestājas par konkrētu risinājumu pieņemšanu.