ZAAO – jauni nozīmīgi infrastruktūras objekti

- 15.Decembris, 2023
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kā vēsta ikgadējais Dienas Biznesa izdevums Latvijas lielākie uzņēmumi TOP 500+, Vidzemes pašvaldību kapitāla uzņēmums SIA ZAAO ar pērn sasniegto 11,07 miljonu eiro apgrozījumu ir 52. starp lielākajiem valsts/pašvaldību kapitāla uzņēmumiem. Šāds statuss prasa arī regulāru attīstību.

Pirms nedēļas SIA ZAAO aprites ekonomikas centrā Daibe atklāja vairākus nozīmīgus infrastruktūras objektus – pēc kārtas jau ceturto atkritumu krātuvi, infiltrāta attīrīšanas iekārtas, pievedceļu, nozīmīgāko un lielāko būvprojektu SIA ZAAO vēsturē – bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu Daibe, kā arī ražošanas ēku, kuras būvniecību atbalstījusi Cēsu novada pašvaldība.

Laikā no 2021. līdz 2023. gadam ZAAO poligonā Daibe īstenoti attīstības projekti ar kopējo investīciju apjomu vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā. Paveiktais darbs ir nozīmīgs ieguldījums Vidzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2023.–2027. gadam īstenošanā, lai spertu soļus aprites ekonomikas virzienā.

No 1. janvāra Latvijā tiks ieviesta bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēma. Šobrīd līdz pat 40% no sadzīves atkritumiem veido tieši bioloģiskie atkritumi, to neatbilstoša apsaimniekošana rada būtiskas siltumnīcas efekta gāzu emisijas un palielina apglabājamo atkritumu apjomu. Dalīti vācot un atsevišķi pārstrādājot bioloģiskos atkritumus, tiek nodrošināts biogēnā oglekļa aprites cikls, kā arī ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, ko izmantos elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Tieši tāpēc poligonā Daibe jaunatvērtā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca Daibe ir nozīmīga, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes.

Par uzņēmuma mērķiem stāsta ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis: «ZAAO izveides un attīstības centrā vienmēr ir bijis cilvēks un vide, uzņēmuma prioritāte nemainīgi ir mūsdienīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma mūsu darbības teritorijā esošajās pašvaldībās, vides ilgtspējas nodrošināšana. Paveiktais infrastruktūrā ļaus mums nākotnē apsaimniekot bioloģiski noārdāmos atkritumus. Šie ir būtiski soļi, lai mēs Vidzemē izpildītu Eiropas Savienības un Latvijas izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanā, bet pie tiem mēs nevaram apstāties. Mums jāiet tālāk, jāveido izpratne un infrastruktūra, kurā patiesi iespējams realizēt aprites ekonomikā balstītas darbības, mums jāspēj nodrošināt uzskaiti katra sabiedrības locekļa radītajām emisijām un realizēt būtisku paradumu maiņu, lai mēs visi kopā spētu nodrošināt mūsu planētas pastāvēšanu ilgtermiņā.»

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas Daibe būvdarbus veica pilnsabiedrība SIA MRK Serviss un SIA AIMASA, būvuzraudzību nodrošināja SIA Lakalme. Rūpnīcas Daibe būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veica SIA A.R.T Projekts.

Kopā ar ZAAO infrastruktūras objektiem piektdien tika atklāta arī ražošanas ēka, kuras būvniecība notikusi sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību. Par to gandarījumu pauda Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: «Sveicu un pateicos visām iesaistītajām pusēm par šī projekta realizāciju – no finansējuma piesaistes brīža līdz svinīgajai atklāšanai! Izdarīts milzīgs darbs un sperts plats solis, lai Daibe kļūtu par nozīmīgu uzņēmējdarbības vietu Vidzemē. Šādi projekti iet roku rokā ar Cēsu novada apņemšanos gan ieviešot bezatkrituma principus, gan nesen parakstīto labas gribas memorandu par pirmā bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā. Lai jaunatvērtā ražošanas ēka ir tikai attīstības sākums!»

Projekts tiek realizēts noslēgtās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ietvaros par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas «Daibe» izveide īstenošanu. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 85% no attiecināmajiem izdevumiem jeb 5706401,20 eiro.

ATSPĒRIENS JAUNĀM TEHNOLOĢIJĀM. Šajos četros tuneļos rūpnīcā Daibe notiks bioloģiski noārdāmo atkritumu fermentēšanas process, pēc tam radušos masu nogatavinās un tad pārstrādās. Šobrīd divi tuneļi jau darbojas testa režīmā. Uģa Brālēna foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru