Vietējie dabas resursi ir jāizmanto

- 4.Februāris, 2020
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Zilais kalns vienmēr asociējies ne tikai ar svētvietu, bet arī ar tā apkārtnē esošajiem kūdras purviem un šī dabas resursa ražotni. Arī tagad, kad purvu apsaimniekošana ir vācu kompānijas «Klasmann-Deilmann Latvia» SIA rokās. «Kompānijai ir vairāki šādi meitas uzņēmumi, tostarp Lietuvā. 

Ar šādu pašu nosaukumu darbība notiek arī bioenerģijas nozarē – enerģētiskajiem resursiem izmantojot koksni,» stāsta ANDIS GREDZENS, kurš, uz Zilokalnu pārnācis pēc 20 Sedā nostrādātajiem gadiem, sākotnēji kompānijā strādājis par ražošanas vadītāju, pēc tam un līdz šim – par valdes locekli. Andis no mātes uzņēmuma – vācu kompānijas «Klasmann-Deilmann Latvia» puses te ir vienīgais vietējais vadītājs. «Zilākalnā kompānijas īpašumā ir purvi pāri 500 hektāru platībā, bet nomā – ap 1000 hektāru. Pavisam šajā reģionā tiek saimniekots piecos purvos, no kuriem četri atrodas Kocēnu, viens Alojas novadā. Stratēģiski tas ir ļoti izdevīgi, jo vienā dienā iespējams apsekot tos visus. Lielākais attālums starp purviem – 30 kilometri. Taču tam ir arī sliktā puse – ja līst, tad līst visos purvos, kas darbību, protams, apgrūtina. Visos šajos purvos notiek aktīva darbošanās, vienā, īpašumā esošajā, liela daļa platības jau izstrādāta. Un, ja purvs ir izstrādāts, ir ārkārtīgi grūti tam atrast turpmāko pielietojumu, jo grunts­ūdens līmeņi ir ļoti augsti, līdz ar to purvs reāli paiet zem ūdens. Šīs platības tiek atdotas atpakaļ dabai, purvs atgriežas 15-20 tūkstošus gadu senā pagātnē, un process sāk veidoties no jauna.»

TĀ IZSKATĀS SAGATAVOTS frēzkūdras lauks. Publicitātes foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru