Viesus gaida Ventastega curonica
Kad jau turpat 10 gadus zinātnieki bija par Gada dabas simboliem nosaukuši dažādas dzīvotnes, 2008. gadā pēc rūjienieša Daiņa Ozola un citu ģeologu ierosinājuma sāka nosaukt arī Gada ģeoloģiskos objektus. Pirmās šo godu izpelnījās Neļķu klintis Mazsalacā.
Sākotnēji šos objektus noteica biedrība «Latvijas petroglifu centrs». «Taču, tā kā tā vairāk nodarbojās ar vēstures, nevis ģeoloģijas ievirzi, Gada objekta noteikšanu uzticēja Ziemeļvidzemes Ģeoparkam,» stāsta tā vadītājs D. Ozols. «Tad arī nolēmām paplašināt iespējamo godā ceļamo vietu apjomu, nosakot, ka turpmāk tiks pasludināta Gada ģeovieta. Mūsu Ģeoparka dibināšanas mērķis bija stāstīt par ģeoloģijas lietām Ziemeļvidzemē. Taču, tā kā citās vietās līdzīgu nodibinājumu nav, nu Gada ģeovietu ieteikšanā darbojamies visā Latvijā.»
Pērn par Ģeovietu bija nosaukti Staiceles dzelzsavoti, pie kuriem notika izglītojoši pasākumi, tūristu informēšanai tika izlikts šīs ģeovietas izcilumu skaidrojošs stends.
Nupat, aizvadītajā trešdienā, LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā atklātā lekcijā zinātnieki prezentēja «Latvijas Gada ģeovietu 2016» un stāstīja par to. Ģeologu un dabas ekspertu plašas aptaujas rezultātā šo godu šogad ieguvuši Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē Skrundas novadā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus «Lēnām». Šie atsegumi kopš 1977. gada ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis un ietilpst Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, kas ir Natura 2000 aizsargājamā teritorija. Pašlaik pie Ketleru atsegumiem vēl nav ne informācijas, ne labiekārtojuma, un tie no sauszemes puses ir pat grūti sasniedzami, bet visvienkāršāk ir pieejami ūdenstūristiem.
SENCIS. Tā sauszemē varēja iznākt Ventastega curonica.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv