Vajadzības un iespējas
Patlaban nozīmīgākais Latvijas politiskās dienaskārtības jautājums ir valsts budžeta 2020. gadam sastādīšana, tostarp arī tādēļ, ka līdzekļu pieprasījums tradicionāli pārsniedz budžeta iespējas.
Veidojot valsts budžetu, galvenais cēlonis domstarpībām starp koalīcijas partijām pašsaprotami ir līdzekļu sadale pamatbudžetā iepriekš neiekļautām vajadzībām. Šos līdzekļus dažādu mērķu īstenošanai pieprasa konkrētas ministrijas, un pieprasījumu kopējais apmērs vienmēr ievērojami pārsniedz pieejamo līdzekļu apmēru. Tā 2020. gada budžeta veidošanas gaitā līdzekļu pieprasījums ir aptuveni miljarda eiro apmērā, bet aprēķini liecina, ka papildu vajadzībām būs iespējams iztērēt tikai ap desmit reizes mazāku summu. Lai arī procesa gaitā, visticamāk, tiks atrastas iespējas ietaupīt citās pozīcijās un palielināt tēriņus, visām vajadzībām līdzekļu, protams, nepietiks.
Ievērojama daļa līdzekļu pieprasījumu arī nav ministriju iegribas vai politiski motivētas vēlmes, cenšoties panākt kādu priekšvēlēšanu solījumu izpildi. Papildu līdzekļi tiek prasīti galvenokārt nozaru darbinieku algu palielināšanai, tostarp pamatoti atsaucoties arī uz iepriekšējās valdības un šā sasaukuma Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Tā skolotāju algu palielināšanai nākamā gada budžetā tiek prasīts atvēlēt 23 miljonus, bet medicīnas darbinieku algu palielināšanai – 120 miljonus eiro. Tāpat tiek prasīti līdzekļi policistu un kultūras darbinieku algu celšanai, pensiju palielināšanai, lauku atbalsta pasākumiem un vēl daudzām citām vajadzībām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv