Vaimanājam pilnām mutēm
Ziņai, ka Latvijas uzņēmums ķēries pie filiāles izveides ASV, it kā vajadzētu kļūt par nacionāla mēroga sensāciju TV infoizlaidumu sākumos un laikrakstu pirmajās lappusēs. Taču «Valmieras stikla šķiedras» pieteiktās ieceres medijos ir veiksmīgi noklusētas — lai šāda vēsts lieki nesatrauktu tautu un tā varētu turpināt saldkaisli sērot par iznīkušo Latvijas rūpniecību.
Neapskaužu uzņēmuma sabiedrisko attiecību veidotājus, kuru izsūtītā informācija mistiskā kārtā pazūd bez jebkādas atbalss medijos un sabiedriskajā domā (protams, izņemot specializēto biznesa žurnālistiku). Arī vēsts, ka VSŠ britu meitasuzņēmuma «Valmiera Glass UK Limited» ražotā tekstilmembrāna «Atex» tiek izmantota Hītrovas lidostas jaunā termināļa būvniecībā, varētu būt pamats nacionālam lepnumam. Taču rādās, ka mums ne pārāk patīk lepoties ar reāliem sasniegumiem (reizēm pat jābrīnās, kā neesam iemanījušies ignorēt arī Māri Štrombergu un citus olimpiskos medaļniekus), jo pareizāk šķiet samāksloti gausties par iedomātām nedienām. Iespējams, tā mēs sev šķietam gudrāki esam, pret ilūzijām un iespējamo vilšanos imūni, visām dzīves grūtībām jau laikus gatavi. Acīmredzami vēstures dzirnavas, kurās esam malti, radījušas nacionālajā raksturā šādu psiholoģisko aizsargmehānismu, no kura joprojām nespējam un negribam atbrīvoties. Gluži otrādi — jo vairāk atkopjamies no ekonomiskās krīzes un labāk dzīvojam, jo uzbāzīgāks kļūst tēlotais pesimisms.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv