Vai ticēsim pasaku teicējiem?
Jau nākamajā nedēļā Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs izvēlēties, kuriem astoņiem no 170 pieteiktajiem uzticēt nākamos piecus gadus pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā, par kura darbību, pieļauju, lielai sabiedrības daļai, ko partiju bosiem izdevīgi turēt informācijas badā, piebarojot ar ziņām par deputātu nesamērīgi lielajām algām un pensijām, ir visai miglains priekšstats. Ja tā nebūtu, diez vai savās programmās partijas atļautos vienkārši pārrakstīt šobrīd jau zināmos aktuālos jautājumus, kas būs nākamā Eiropas Parlamenta dienaskārtībā.
Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības rīcības plānā Latvijas interešu aizstāvībai ES lasām: «Piesaistīsim ES finansējumu enerģētiskās drošības un alternatīvo enerģijas avotu izveidei un aizstāvēsim Latvijas interesēm atbilstošu Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju piesaistes nosacījumu pieņemšanu.» Taču EP darba kārtībā par klimata un enerģijas mērķiem līdz 2030. gadam tas ierakstīts krietni konkrētāk: «Priekšlikums paredz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī panākt ES saistošu mērķi, kas paredz, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars līdz 2030. gadam būtu vismaz 27%.» Tā vien rādās, ka neizbēgamo līdzekļu iekļaušanu šai jomai nākamajā ES budžetā mūsu ZZS turpmākajās kampaņās tālredzīgi grasās pasniegt kā savu nopelnu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv