Sūra cīņa par «krievu balsīm»
Šoreiz Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir asa konkurence ne tikai tā dēvētajā latviski labējā spārnā, bet arī kreisi krievvalodīgajā. Tur sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» spēkojas ar trijiem pašradītiem sāncenšiem.
Rīgas domes vai Saeimas vēlēšanās Nila Ušakova vadītā partija — līdz šim uzrādot pārliecinošus rezultātus iegūto mandātu ziņā un darbībā — ir «nelatviešu» pilsoņu vairākuma politisko simpātiju monopoliste. Taču EP vēlēšanās sabiedrība var un grib ļauties eksperimentiem. Turklāt «Saskaņas» konkurenti — Tatjana Ždanoka ar agrāko PCTVL jeb tagadējo Latvijas Krievu savienību, Aleksandrs Mirskis (vada paša izveidotu sīkpartiju «Alternative»), Alfrēda Rubika vadītā Sociālistiskā partija — ir daudz brīvāki lozungos un izteikumos. Viņi atsaucīgai publikai tēlo lielus drosminiekus, atklāti izrādoties ar savu sovjetiskumu vai promaskaviskumu un lielkrieviskā pārākuma apziņu. Viņi var gānīt latvisku Latviju un tās «fašistisko režīmu», nosodīt «izvirtušo un postā grimstošo Eiropu». Turklāt Ukrainas notikumi un Krievijas diplomātiskā spēkošanās ar Rietumiem elektrizē sabiedrību, radot pateicīgu fonu šiem «krievu interešu aizstāvjiem». Tāpēc sāncenšu sarakstiem, pat neraugoties uz hroniski nožēlojamiem reitingiem, var izdoties iegūt kādu no trim EP mandātiem, ko «Saskaņa», balstoties uz vairāku iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem, uzskata par saviem.