Sulas — spēkam un veselībai
Lai gan par sulu mēnesi tiek uzskatīts aprīlis, klimata untumi noveduši pie tā, ka zemes spēka dzērienu, kuram tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības — attīra organismu, uzlabo imunitāti, apgādā ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm, uzlabo vielmaiņu, tīra nieres, izskalo sāļu nogulsnējumus no kaulu locītavām, attīra asinis no liekajām vielām, — varam baudīt jau marta vidū.
«Bērzu sulas pavasaros esmu tecinājis jau kopš bērnības, ar lielo galdnieka urbi ieurbjot kokā caurumu un iesitot tajā klasisko, bet nu jau vecmodīgo silīti, lai pēc tam kilometru stieptu uz mājām desmitlitrīgos spaiņus. Dzīvojot pilsētā, tādas iespējas nebija, taču tagad kopā ar draudzeni Madaru Vilni plānojam pārcelties uz viņas vecāsmammas lauku mājām,» aicinot bērzu birztaliņā, stāsta Andris Pekšs, kas ikdienā darbojas apsaimniekošanas biznesā, piedāvājot jumtu un bruģa mazgāšanas pakalpojumus: «Dzeram paši, varam visus radus, draugus un paziņas apgādāt, un vēl paliks pāri. Sulu glabāšanai man recepte ir pavisam vienkārša — ar citronmiziņu, ar upeņu zariņu pagraba vēsumā līdz pat siena laikam, kad noraudzētas bērzu sulas ir labākais un spirdzinošākais padzēriens. Mūsdienās bērni ekskursijās ņem līdzi kolas un spraitus, es savulaik ņēmu bērzu sulas ar cukuru. Bērzu sulas, lai saglabātu ilgāk, var arī saldēt, un to mēs šovasar gribam izmēģināt, kā ir, pie jūras aizbraukušiem, iemalkot vēsas sulas ar ledutiņu. Jau pagājušajā gadā gribēju nomēģināt Mārtiņa Rītiņa recepti gatavot bērzu sulu sīrupu — tas gan ilgi jāvāra, un nepieciešami lieli sulas apjomi.»
«LAUKOS IR FORŠI, te var atrast daudz visa kā, ko daba dod, un to vajag izmantot, un tieši to mēs mēģināsim darīt. Zeme ir, tāpēc plānojam kaut ko no netradicionālās lauksaimniecības,» atklāj Madara un Andris.
Anta Lūsas foto