Skaidri apzināties mērķi
Akciju sabiedrības «Valmieras stikla šķiedra» vecākais elektronikas inženieris JURIS NABOKINS vakarskolā pavadījis tikai vienu mācību gadu, taču siltas atmiņas par to palikušas.
Kādēļ jums bija jāmācās vakarskolā?
Tāds interesants savienojums — sports un veselības problēmas. Mācījos Valmieras 2. vidusskolā, kur izlaiduma klase toreiz, 1979. gadā, bija desmitā. Aizrāvos ar riteņbraukšanu un jāšanas sportu, un gadījās, ka reiz treniņa laikā plīsa kuņģa čūla. Sabiju slimnīcā, pienāca pavasaris, un, kad tiku laukā, klases biedri jau bija divus izlaiduma eksāmenus nolikuši. Man to vairs neļāva, un tā es izņēmu dokumentus un iestājos vakarskolā.
Kāda bija pirmā saskare ar jauno skolu?
Kopumā ļoti pozitīva — gan klasesbiedru, gan skolotāju ziņā. Kolektīvs nebija liels, bet patīkams, dažus vēl tagad satieku. Mūsu klase nebija liela, zem 20 cilvēkiem, es biju visjaunākais — pārējiem bija no 18 līdz 25 gadu vecumā, dažiem jau bija ģimenes. Lielākā daļa strādāja, dažam bija nepabeigta vidējā izglītība, citi plānoja vēlāk stāties augstskolās. Toreiz vakarskola atradās tagadējās Valmieras Valsts ģimnāzijas telpās. Daži kādreizējie klasesbiedri tagad aizbraukuši uz ārzemēm.
ATPŪTĀ. Atvaļinājumā Horvātijā. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv