Sistēmai jāsākas no pacienta
Runa būs par veselības aprūpes sistēmu un tās pakalpojumiem. Par sistēmu un cilvēku, kurš ne jau prieka pēc ver kādas ambulances, slimnīcas, ģimenes ārsta prakses vai zobārstniecības kabineta durvis. Labprātāk viņš negribētu to ārstu satikt, to izmeklējumu veikt, bet slimajam nākas pa tām durvīm ieiet, lai risinātu veselības ligu, kas radusies. Ne mazāk svarīgi pa durvīm iznākt uzklausītam, veselākam un, piedodiet, neapcirptam. Ir aitas, ir cirpēji nozīmē.
Nesen runāju ar Latvijā labi zināmu fizioterapeiti, kura bija pārliecināta: ja, plānojot budžetu, vērtējot visas finanšu plūsmas, kas nonāk veselības sistēmā, un tie tomēr ir miljoni, primārā būtu nevis infrastruktūra, darba algas, bet doma par to, kā šos līdzekļus vislabāk izmantot pacienta labā, tad nebūtu tik daudz neapmierināto.
Sabiedrība pēc būtības vairs netic politiķiem, netic tam, ka uz papīra rakstītās reformas, kas nereti ir arī pavisam labas ieceres, lai bardaku viestu nelielā kārtībā, varētu piepildīt.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv