"Saulgriežu" jaunā dzīve
No darba un pierastās vides Valmierā uz dzīvi Vilpulkā ir pārcēlušies gados jaunie BAIBA un ARTIS ROMANOVSKI. Šādu lēmumu viņiem pirms dažiem gadiem nācies pieņemt, kad bez saimnieka palikusi Arta vectēva māja «Saulgrieži». To, ka tas bijis pārdomāts dzīvesveida maiņas solis, apliecina ne tikai šajā sētā paveiktais, bet arī tas, ka mājas jaunā saimniece Baiba jau ir paspējusi LLKC Valmieras nodaļā pērn pabeigt jauniešiem domātās lauku uzņēmējdarbības veicināšanas mācības un šogad turpat kursos apgūst arī lauksaimniecības zināšanu pamatus.
LAIPNI LŪGTI. Baiba Romanovska ar pašas gatavoto dekoru — Lieldienu zaķi ceļa galā: «Vēl jau neko īpašu neesam paveikuši, ir tikai «Saulgriežu» jaunās dzīves sākums.»
A. Koziņeca foto
Sēta pilna dzīvībasKad ierodamies «Saulgriežos», pirmie ar mums steidz sasveicināties divi ziņkārīgi kazlēni — dvīņu brālīši. Tad saimniecei par svešinieku klātbūtni pavēstī divi suņi: lielais un mazais. Sagaidītāju pulku tūlīt papildina arī vairāki pūkaini peļu junkuri. Balsi paceļ prāvās vistu saimes saimnieks gailis, un viņam par ierastā miera traucējumu neapmierinātībā pievienojas arī bariņš pīļu.Trokšņotājus apsaukdama, pretī nāk «Saulgriežu» saimniece Baiba. Kad viņai vaicājam, vai reizēm nav nācies nožēlot pārcelšanos no pilsētas uz laukiem, atbildē dzirdam: «Pilsētas ritms ar nepārtraukto skrējienu — mājas, darbs, mājas darbs — sāka jau apnikt. Gribējās pārmaiņas. Arī tagad mums ar Arti ir algots darbs, man Rūjienā, Artim aiz Rūjienas, bet tagad pēc darba lauku sētā ir tik daudz darāmā un reizē arī tik daudz jauna, interesanta, jo katrs kustonis, ko esam iegādājuši un pieradinājuši, gaida no mums savu uzmanības daļu. Sākumā nedomājām par nopietnu truškopību, bet pamazām no dažiem esam jau nonākuši līdz 80 trušu lielai saimei, kurā ir dažādu trušu šķirņu kolekcija.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv