Rūjienas bibliotēku modelis – atbilstoši lauku realitātei
Saprotot, kā veidojas pašvaldību budžets, un redzot, cik dramatiski ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits laukos, tikai par loģisku var saukt novados veikto izdevumu optimizāciju, tajā skaitā arī bibliotēkās. Nav vairs treknie gadi, kad pēc mūsdienu standartiem aprīkotā, bet dažkārt maz apmeklētā lauku bibliotēkā visu dienu varēja algot bibliotēkas vadītāju un bibliotekāru. Lai arī pastāv Bibliotēku likums, Rūjienas novada dome pirmā ierastajā kārtībā uzdrošinājās veikt pārmaiņas.
Sava ceļa gājēji
Stāsta Rūjienas pilsētas bibliotēkas vadītāja MAIJA JOSTSONE:
«Rūjienieši arvien ir bijuši novatoriski. Tieši tā tas izpaužas arī bibliotēku pakalpojumu pieejamībā.
Jau tad, kad notika novadu apvienošanās, pirmās pārmaiņu vēsmas ienāca arī pilsētas un bibliotēku darba organizācijā. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits pagastos ar katru gadu samazinās, tur vietējo bibliotekāru slodzi samazināja uz pusi, bet, lai konkrētais darbinieks nezaudētu kopējos ikmēneša ienākumus, otro pusslodzi aizpildīja ar citu amatu, piemēram, pagasta pārvaldes vadītājs, sociālais darbinieks. Radot šo modeli, bija uzstādījums, ka Rūjienas pilsētas un pagasta bibliotēkām Ipiķos, Vilpulkā, Lodē un Jeros turpmāk būs vienots budžets. Tas nozīmēja, ka pilsētas bibliotēkai jāveido daudz ciešāka un daudzpusīgāka sadarbība ar pagastu bibliotēkām. Tā Rūjienas bibliotēka kļuva par galveno, bet pagastu bibliotēkas par struktūrvienībām. Veidojot savu modeli, novada pašvaldība pagastos likvidēja bibliotēku vadītāja štata vietas, tādēļ sākotnēji neapmierinātību par rūjieniešu uzdrīkstēšanos izteica reģionālā bibliotēka, kas bibliotēku vienotās sistēmas hierarhijā ir atbildīga arī par mūsu bibliotekāro darbību. Taču jāatceras, ka finansējumu bibliotēku pakalpojumu pieejamībai tomēr nodrošina novada pašvaldība. Prieks, ka kompromisu starp abām pusēm tomēr izdevās atrast, un oficiāli šis modelis tika apstiprināts 2016. gadā, kad notika kārtējā bibliotēku akreditācija un dokumentiem vajadzēja būt juridiski sakārtotiem. Rūjienas novadā pagastu bibliotēkas kļuva par Rūjienas pilsētas bibliotēkas filiālēm.
Pērn novada dome, vēlreiz pārskatot iedzīvotāju skaita samazinājumu pagastos, apliecināja, ka lielākajā daļā pagastu pārvaldēs (izņemot Jerus) tiks nodarbināts tikai viens cilvēks, kas vienlaikus nodrošina pagasta pārvaldes un bibliotēkas pakalpojumu pieejamību. Salīdzinoši mazā slodze, kas nu bija atstāta bibliotekāram, neapmierināja ne Valmieru, ne arī Bibliotēku padomi. Bijām pirmie Latvijā, kas bibliotekārā darba jaunās kārtības dēļ dabūjām pa mici! Domes priekšsēdētājam Guntim Gladkinam nācās doties uz sarkanā paklāja, lai izskaidrotu un aizstāvētu Rūjienas bibliotēku modeli. To, ka esam uz pareizā ceļa, parāda rezultāti: novadā lasītāji no bibliotekāru slodžu samazinājuma nav cietuši. Vairākos rādītājos esam pat plusos! Mūsu modelis radījis rezonansi valstī, to pašlaik pārspriež vēl vairākās pašvaldībās, sagaidāms, ka līdzīgi lēmumi sekos arī citos novados.
Mēs, Rūjienas pilsētas bibliotēkas darbinieces, savstarpēji sastrādājoties, bibliotekāra profesionālo atbildību pagastos, kā, piemēram, dokumentāciju par grāmatu ienākšanu, izslēgšanu un digitālo apstrādi, esam pārņēmušas savā ziņā, pagastu kolēģu ikdienas pārziņā atstājot darbu bibliotēku programmā «Alise», individuālos kontaktus lasītāju apkalpošanā, jaunu grāmatu iepirkšanu, preses izdevumu pasūtīšanu un vietējo pasākumu organizēšanu. Sadarbības rezultāts ir arī intensīva grāmatu savstarpējā apmaiņa starp mūsu bibliotēkām un konsultācijas kolēģiem. Lai arī pagastu bibliotēkās nav profesionālu bibliotekāru, toties visām darbiniecēm ir lieliska pieredze darbā ar vietējiem cilvēkiem. Ikviens, kas atnāk uz pagasta pārvaldi, pie viena var apmeklēt arī bibliotēku, vai otrādi, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ to nespēj izdarīt, tad visu pagastu bibliotekāres, uzklausot vēlmes pa tālruni, grāmatas saviem lasītājiem pieved klāt.»
Tradīciju turpinājums – izbraukuma bibliotēka un darījumu dienas
Rakstot par bibliotēku pieejamību, viens no pozitīva bibliotekārā darba kritērijiem, kā zināms, ir bibliotēku apmeklējums, lasītāju skaits, grāmatu un preses izsniegums. Ielūkosimies divu – mazā Vilpulkas un salīdzinoši lielākā, apdzīvotākā Jeru pagasta – rādītājos un kā tos tur notur pie pozitīvas bilances.
Stāsta Vilpulkas pagasta bibliotekāre un pārvaldes vadītāja INGA STRAUMĪTE:
«Vilpulkas pagasts, saņemot no novada domes finansiālu atbalstu, jau pirms vairākiem gadiem iedibināja izbraukuma bibliotēku. Tas nozīmē, ka reizi mēnesī ar pašvaldības automašīnu pagasta pārvaldes vadītāja, sociālā darbiniece, vietējā feldšere un bibliotekāre devās pie sava pagasta tālumniekiem – galvenokārt cilvēkiem gados, kas, dzīvojot pagasta teritorijas attālākajās vietās, paši vairs nevarēja izbraukāt ceļu uz centru. Feldšere izmērīja asinsspiedienu, sociālā darbiniece izrunāja savus jautājumus, bet bibliotekāre paņēma izlasītās un izsniedza jaunas grāmatas. Šī kārtība daudziem patika. Pašlaik, lai arī braucējos pie lasītājiem esmu palikusi vairs tikai viena, šo tradīciju, cik vien spēju, tik turpinu. Tiesa, tagad tas nenotiek kādā konkrētā mēneša dienā, bet pat daudz biežāk un elastīgāk. Lasītājus esmu pieradinājusi, ka viņi man piezvana, kad ir grāmatas izlasījuši, un izsaka savas vēlmes. Kad pagasta pārvaldē beidzas iedzīvotāju pieņemšanas laiks, tad izbraucu loku gar saviem lasītājiem. Prieks palīdzēt, jo visur esmu gaidīta! Tā man izdevies saglabāt uzticamu un stabilu lasītāju skaitu – pērn tie bija 85 cītīgi lasītāji no 499 pagasta iedzīvotājiem. Izmantoju arī mūsdienu priekšrocību, ko tagad sniedz vienotā bibliotēku sistēma. Ja Vilpulkas bibliotēkā kāda no lasītāja pasūtītajām grāmatām nav pieejama, to atrodu citā bibliotēkā, un pagasta iedzīvotājs saņem to, ko vēlas izlasīt. Lai palielinātu bibliotēku apmeklējumu, iespēju un finansējuma robežās organizēju arī tematiskus pasākumus un dažādas darbnīcas. Pērn mums bija savas kulinārijas un floristikas nodarbības. Pagasta iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt kvalitatīvus pasākumus Rūjienā, uz kuru nokļūšanu novada dome nodrošina transportu.»
Lūk, ko uzzinājām no novadā apdzīvotākā Jeru pagasta pārvaldes vadītājas INDRAS CELMIŅAS un bibliotekāres DZINTRAS VENDES:
«Gada laikā mūsu bibliotēkas apmeklējums ir 1289, šo skaitli sastāda ne tikai grāmatu un drukātās preses lasītāji, bet arī interneta un datoru izmantotāji, kā arī dažādu pasākumu un pat ekskursiju apmeklētāji. Lai arī tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo tālu no pagasta centra, nodrošinātu visus pagasta pārvaldes un bibliotēkas pakalpojumus, jau vairāku gadu garumā mēneša pēdējā ceturtdienā organizējam tā saucamo darījumu dienu, kad ikvienu interesentu pa noteiktu maršrutu bez maksas ar pašvaldības transportu aizvedam vispirms uz Rūjienu, tad atpakaļceļā uz pagasta pārvaldi un bibliotēku. Lasītāji mēnesim dažkārt paņem līdz desmit jaunākajām grāmatām. Lauku cilvēkiem šāda kārtība patīk, un viņi var rēķināties, ka vismaz reizi mēnesī tiks uz Rūjienu un Jeru pagasta centru.»
Kad darba un prasību vairāk
Uzzinājām: novadā nekur neviena no pagastu bibliotēkām nav slēgta, tās tagad pieejamas pat ilgāk. Bibliotēkas un pagasta pārvaldes pakalpojumi nodrošināti visas darba dienas garumā.
Rūjienas pilsētas bibliotēkas vadītāja MAIJA JOSTSONE sarunas izskaņā uzsvēra: «Ejot uz jauno modeli, nācās meklēt kompromisus, jo: no vienas puses ir tomēr valsts prasības, bet no otras – pašvaldības budžets ar lauku realitāti. Tagad kopumā darba ir krietni vairāk kā Rūjienā, tā arī pagastos, jo katram no darbiniekiem klāt nākuši jauni pienākumi, jāprot arī sadarboties, citam citu papildināt, arī pašiem jābūt vēlmei skoloties atbilstoši sapratnei par 21. gadsimta bibliotēku, bet teikšu, kā ir: tas ir pūliņu vērts. Un tikai kopā varam vairāk un labāk!»
VASARAS SEMINĀRĀ. Rūjienas novada bibliotekāres pieredzes apmaiņas braucienā Raunā. Rūjienas pilsētas bibliotēkas foto
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.