Reformā ir daudz nezināmā

– Mēs esam iesnieguši Satversmes tiesā pieteikumu ar cerību, ka izdosies patstāvību saglabāt – lai varētu arī turpmāk paši lemt, kur nonāk mūsu nodokļos iemaksātā nauda un kā tā tiek izmantota. Lai gan, reālistiski skatoties uz šo lietu un kā vispār Satversmes tiesai veicas, un to, kā mūsu Saeima un valdība strādā, – rēķināmies, ka, visticamāk, Mazsalacas novads tiks likvidēts un tiksim apvienoti kopā ar pārējiem. Tādēļ paralēli strādājam kopā ar pārējām pašvaldībām. Valmieras pašvaldības vadībā visu apvienojamo novadu izpilddirektori sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un pašvaldību speciālistiem veic esošās situācijas analīzi un plānos potenciālo jauno novada struktūru. Jaunā struktūra arī skaidri iezīmēs, kādus pakalpojumus un kādā apjomā katrā jaunnovada malā saņemsim. Jāpiemin, ka šis struktūras projekts būs tikai ieteikums un faktiski par to, kā dzīvosim, lems jaunā dome, kas darbu uzsāks nākamā gada 1. jūlijā.

Ko tas mainīs Mazsalacas iedzīvotājiem, ka tiks izveidots viens kopīgs novads?

Kas attiecas uz pašvaldības darbu kā tādu – pakalpojumiem, iestādēm, kultūras pasākumiem, pašdarbības kolektīviem, grāvmalu pļaušanām utt., visu to plašo spektru, ko pašvaldība dara, – par to šobrīd atbildēt nevaru. Tas būtu priekšvēlēšanu solījums. Kas ir pilnīgi noteikti skaidrs, ka mainīsies, – tās ir iedzīvotāju iespējas ietekmēt procesu. Ir tāds smalks vārds – subsidiaritāte – kas nozīmē, ka vara ir pēc iespējas tuvāk tautai. Nav nekādu argumentu, ka reformas laikā vara pietuvināsies tautai, drīzāk notiks pretējais – vara attālināsies. Pašlaik Mazsalacas novadā ir viens deputāts uz trīssimt piecdesmit iedzīvotājiem, Valmieras pašvaldībā viens deputāts uz teju diviem tūkstošiem. Jaunajā novadā būs viens deputāts uz diviem tūkstošiem deviņsimt iedzīvotājiem. Tā ir mazāka iespēja ietekmēt notiekošo, jo vienkārši deputāti būs tālāk.

Līdz šim pašvaldības darbu visvienkāršāk var kontrolēt, uzrunājot veikalā vai darbā satiktu domes deputātu. Šobrīd visi, kas strādājam Mazsalacas novada pašvaldībā, arī tepat esam sastopami. Viens strādā kooperatīvā, kāds cits pats ir darba devējs, kur darbiniekiem ir iespēja viņu sasniegt pa tiešo. Ar nākamā gada 1. jūliju to savu sāpi līdz lēmējvarai aiznest būs sarežģītāk. Tas veids, kā ietekmēt procesus, būs caur politiskajām partijām, jo jaunā novada domē startēs tikai politiskās partijas. Savukārt tā kultūra – stāties partijā un būt aktīvam partijas biedram – mums nav izveidojusies, laukos ne tik, bet patiesībā arī Valmieras pilsētā nemaz tik aktīvi partijas biedri nav. Iedzīvotājam procesus ietekmēt būs grūtāk, un tie kļūs necaurspīdīgāki.

Mazsalacas novada pašvaldības mājaslapā publicējam visu – pašvaldības budžetu tai skaitā, un cilvēkiem īpaši interesē, kā tiek finansēti kultūras pasākumi. Mums ir konkrēts pasākumu plāns ar summām, kas rezervētas konkrētajiem pasākumiem, un arī šis ir brīvi pieejams un apskatāms. Mēs cilvēkiem esam brīvāk pieejami – ja kādā novada stūrī, piemēram, sākam grāvi tīrīt vai ceļu rakt, uzreiz ir zvans no iedzīvotājiem, kuri prasa, kas tad tur notiek, ja nav izsekojuši līdzi notiekošajam.

Skatījums uz izglītību Mazsalacas novadā?

Viens no mērķiem reformas plānošanas procesā bija tas, lai pēc reformas būtu vienkāršāk sakārtot skolu tīklu, kas nozīmē, ka tika cerēts, ka mazās skolas, kurās ir nesamērīgi zems skolēnu skaits, varētu tikt slēgtas vai arī samazināts skolas klašu spektrs no vidusskolām uz pamatskolām vai sākumskolām. Teorētiski tā tas varētu notikt, tomēr jāņem vērā, ka arī līdzšinējās domes šajā virzienā jau ir gājušas gan Mazsalacas, gan Burtnieku, Strenču, Naukšēnu un Kocēnu novadā.

Daudz nopietnāka problēma nekā nelielais bērnu skaits klasēs būs pedagogu trūkums. Ja šobrīd daļu priekšmetu māca pedagogi, kuri strādā vairākās skolās atšķirīgos novados, viņi tehniski nostrādā vairāk stundu nedēļā, nekā tas būtu atļauts pie viena darba devēja. Kad visi būsim viena novada iedzīvotāji, pedagogi kļūs par viena darba devēja darbiniekiem un, piemēram, ķīmiķis vairs nevarēs pasniegt ķīmiju trīs dažādās skolās, kopā nostrādājot sešdesmit stundas nedēļā atļauto četrdesmit vietā. Skaidrs, ka nākamā gada 1. septembrī diez vai būs pieteikušies tik daudz jauno pedagogu, kuri būs gatavi šos caurumus aizlāpīt. Skolām un pašvaldībai nāksies vai nu pārkāpt likumu, ļaujot profesionāļiem strādāt vairāk par darba likumā atļauto, izlīdzēties ar citu priekšmetu skolotājiem vai samazināt klašu skaitu.

Šobrīd topošā novada teritorijā bērnudārza pakalpojumi ir uz pietiekamības robežas. Ne vienmēr bērnam atrodas vieta bērnudārzā, kas ir tuvāk dzīves vai vecāku darba vietai. Iespējams, ka, plānojot bērnudārza jautājumu plašākā teritorijā, izdosies rast kādu papildu vietu, bet ilgtermiņā jādomā par telpu paplašināšanu vai pat jaunu bērnudārzu būvniecību Valmierā vai tās tuvumā, jo pieredze rāda, ka šādu centralizācijas reformu ietekmē pastiprinās iedzīvotāju plūsma uz centriem, papildus turpinot uzturēt esošos bērnudārzus reģionā un nodrošinot ērtu satiksmi, liekot uzsvaru uz galveno novada ceļu rekonstrukciju, lai pārvietošanās būtu maksimāli ērta un ātra.

Kā būs ar kultūras dzīvi Mazsalacas novadā?

Arī kultūras dzīve tiek organizēta atšķirīgi. Dažos novados tai tiek tērēts vairāk, citos mazāk. Ir novadi ar uzsvaru uz kultūras pasākumiem, un ir novadi, kas vairāk līdzekļus novirza pašdarbnieku atbalstam. Domāju – kamēr vien būs cilvēki, kuri gribēs dziedāt, dejot un spēlēt teātri, pašdarbības kolektīvi pastāvēs, un domājams, ka lielas pārmaiņas šajā jomā nav gaidāmas. Cits jautājums būs par kultūras pasākumu finansēšanu un organizēšanu. Lielajā novadā noteikti būs vieglāk plānot pasākumus tā, lai tie nepārklātos, un gan jau tradicionālās iestrādnes tiks saglabātas.

Vai pašreizējos kultūras un tautas namos saglabāsies tik liels finansējums un darbinieku skaits? Grūti teikt, jo esošās pieredzes ir atšķirīgas. Ir novadi, kur arī pagastos tautas namiem ir kārtīgs štats, un ir novadi, kur viens cilvēks-orķestris cenšas vadīt kultūras procesu plašā teritorijā. Manuprāt, ir svarīgi saglabāt kultūras namus arī pagastos, lai kaut mazliet bremzētu cilvēku aizplūšanu no laukiem, gan tādēļ, ka lauki ir īstenā Latvijas vērtība, gan tādēļ, ka uz jauno novada centru Valmieru nemaz tik vienkārši pārvākties nevar, jo arī tur trūkst dzīvojamās platības, un tad ģimene izvēlas pārvākties, piemēram, uz Rīgu vai ārzemēm.

Kādi varētu būt ieguvumi?

Tas ir stipri atkarīgs no tā, kāds būs jaunā novada domes uzstādījums. Ja šobrīd runājam par taustāmām lietām, kur ir skaidrība par to, kas noteikti būs labāk, – to nevar pateikt neviens. Kas teorētiski varētu uzlaboties – dažādi infrastruktūras darbi, kuri skar ceļu jomu. Noteikti būs ērtāk plānot ceļu un ielu sakārtošanas darbus gan tādēļ, ka šobrīd ceļi šķērso vairāku novadu robežas, gan tādēļ, ka tie bieži ir lieli ieguldījumi, un plašākā teritorijā ir vieglāk veikt stratēģiskus sakārtošanas darbus un izdarīt kopīgus pasūtījumus. Piemēram, Mazsalacas novadā ceļu sakārtošanas darbi uz Latvijas fona ir tik nelieli, ka nereti nākas gaidīt garā rindā, kamēr kāds uzņēmējs vispār apsver iespēju šos darbus veikt, jo ir lielāki pasūtījumi. Šogad bija paredzēta trīs pašvaldības ceļu posmu sakārtošana – grants uzbēršana, lai šie ceļi būtu labākā stāvoklī. Tos darbus paveicām tieši pirms valsts svētkiem, jo uz kopējā fona šie darbi ir tik nelieli, ka uzņēmējiem nav intereses šos darbus veikt. Ir bezmaz vai jāskrien pakaļ uzņēmējam, sakot, ka samaksāsim tik, cik pienākas, bet lai vienkārši izdara šo darbiņu.

Lielnovadā skaidrs, ka šādas lietas ir kopīgajā lielajā iepirkumā. Tie cipari būs kārdinošāki, tad tos darbus ir iespējams pabeigt savlaicīgāk vai tā, kā ir plānots. Tas pats stāsts mums ir par apgaismojuma projektu – bija paredzēts šogad izbūvēt ielu apgaismojumu Baznīcas ielā, kuras galā ir arī daudzdzīvokļu māja. Tas darbiņš ir tik maziņš, ka projektētājs to atstāj pēdējo. Un tad viss projektēšanas process ievelkas, un, kamēr vēl atradīsim būvnieku, kam tik mazs darbiņš interesē... Diemžēl tā dēļ ieplānotais projekts šogad īstenots netiks. Lielnovadā tas varētu būt pluss, ka plānotais tiek izdarīts. Pašlaik tas, ka esam mazi, mums vienkārši nestrādā par labu.

Patlaban, runājot par reformas ieviešanas gaitu, skaidrs ir viens – ir ļoti daudz neskaidrību. Daudz jautājumu, piemēram, cik un vai kādus ceļus remontēs, kuras iestādes tiks saglabātas, kādi pasākumi notiks un kā tiks organizēti komunālie pakalpojumi, kāds būs ūdens un kanalizācijas tarifs – par to lems jaunā dome. Viss, kas saistīts ar šiem jautājumiem, jaunajai domei būs jārisina, un jebkuri apgalvojumi par to, kā būs, jāuztver kā priekšvēlēšanu solījums, nevis fakts.

TIKĀMIES AR HARIJU ROKPELNI vēl pirms stingrajiem ierobežojumiem. Ārijas Romanovskas foto