Prast sadraudzēties ar dabu
Ne visiem zināms, ka tikai pāris kilometru no Valmieras uz Brenguļu pusi atrodas īstena paradīze zemes virsū, ko sauc par Siltumnīcu. Un tā tik tiešām ir liela stikla siltumnīca, kurā agrāk auguši gan tomāti, gan citi labumi, bet šobrīd ViA studente MAGDA JĒGERE ar ģimeni tur izveidojusi vietu, kur cilvēki atzīmē dzimšanas dienas, rīko koncertus un pat svin kāzas.
Pastāsti par sevi!Mana ģimene pirms 16 gadiem pārvācās no Rīgas uz Valmieru. Mamma nopirka māju ar zemi netālu aiz Valmieras robežas, lai bērni varētu uzaugt pie dabas, nevis pilsētā. Turpat arī turpinām dzīvot, un tur arī var atrast mūsu Siltumnīcu. Skolu pabeidzu Valmierā, tad atkal pamēģināju dzīvot galvaspilsētā, tur uzsākot studijas Latvijas Kultūras akadēmijā un strādājot, bet sapratu, ka Rīga tomēr nav mana īstā vieta. Pirms atgriešanās Valmierā vēl izmēģināju laimi Kanādā, bet arī tur nejutos kā savējā. Tā nu esmu jau trešo gadu atpakaļ mājās. Studēju ViA programmas «Mediju studijas un žurnālistika» 3. kursā.Ar ko tu nodarbojies ikdienā?Pēdējos gados esmu strādājusi dažādos uzņēmumos — biju gan viesmīle, gan bārmene. Tikko esmu uzsākusi darbu divās vietās — Valmiermuižas alus tirgotavā (ar šo uzņēmumu mums šovasar izveidojās lieliska sadarbība sakarā ar izbraukuma tirdzniecību) un otrs izaicinājums, ko esmu pieņēmusi, ir mācīt angļu valodu 1. — 4. klasei Trikātas pamatskolā.Kādi ir tavi hobiji?Man patīk daudzas lietas. Esmu izmēģinājusi dažādas nodarbes un tad atkal atradusi ko citu. Pagaidām esmu aizrāvusies ar adīšanu. Abas ar brāļa draudzeni Kristu adām katra savu segu, tad jau redzēs, vai tiksim līdz galam.Kāds ir jūsu Siltumnīcas stāsts?Pirms mums to bija izmantojis iepriekšējais mājas īpašnieks, kas tajā audzēja gurķus un puķes savam biznesiņam. Siltumnīca bija jau krietni nolietojusies. Mūsu vectēvs tur vēl vairākus gadus audzēja zemenes, tomātus, bet tās stāvoklis bija pavisam bēdīgs. Kā un kad radās doma to pārveidot? Precīzi neatceros, kā radās šī doma, jo tā bija mana vecākā brāļa Paula ideja, pati tajā laikā biju Kanādā. Viņš arī šobrīd ir galvenais. Manai ģimenei vienmēr ir paticis rīkot dažādus pasākumus un uzņemt viesus mūsu mājā. Tad nu tur kļuva par šauru, un nolēmām lietderīgi izmantot to, kas bija atlicis no vecās siltumnīcas. Brālis uzsāka realizēt šo ideju, un mēs pārējie pievienojāmies. Gandrīz visu esam darījuši paši — rakuši, stiklojuši, taisījuši grīdu, stādījuši vīnogas un vēl daudz ko citu.