Pie balti klātiem galdiem

«Visvairāk galdautu muzeja krājumā ir no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, jo tajā laikā Latvijā bija populāra izšūšana, tā bija iekļauta skolu programmās. Mācīja dažādas tehnikas, Valmierā 3. pamatskolas telpās Aleksandra ielā 11 bija arī bezmaksas kursi, kuros papildināt iemaņas un zināšanas, tāpat par rokdarbiem bija rakstīts dažādos žurnālos – Sievietes Pasaulē, Zeltenē, Atpūtā.

Šajā ekspresizstādē skatāmie galdauti, sedziņas, kumodes paklāji darināti aušanas, rišeljē, broderī, knipelēšanas, tamborēšanas, adīšanas, krustdūriena un izšūšanā uz tilla tehnikās. Atsevišķiem rokdarbiem ir sava pievienotā vērtība – varbūt darbiņš no malas izskatās maziņš un necils, taču tas izšūts izsūtījumā Amūras apgabalā, auduma gabaliņš sūtīts no Latvijas, arī izšujamo diegu tur nav bijis, tikuši ārdīti zīda apakšsvārki, lai varētu izšūt maziņu sedziņu.

Galdauts latvietim vienmēr saistījies ar svētkiem, tas ir kā simbols, īpaši pieminot Latvijas valsts otro dzimšanu 4. maijā, Baltā galdauta svētkos, ko varam atzīmēt gan ģimenes un draugu lokā, gan aicinot pie galda nepazīstamus cilvēkus.

Divpadsmit stāstu sērijas ekspresizstādes jubilejas gadā tiek rīkotas, lai parādītu, kas atrodams Valmieras muzeja krājumos. Pirms galdautiem bija stāsts par pulksteņiem, bet pēc Muzeju dienām būs jauna ekspozīcija Kā senā dziesmā par dzejoļu un dziesmu kladēm, savukārt jūnijā attiecīgi – Jāņu alus, Jāņu siers. Taču apmeklētājiem nevajadzētu meklēt lielu, apjomīgu izstādi, šie stāsti veidoti kā neliels ieskats vēsturē, lai cilvēkus ieinteresētu apmeklēt muzeju,» aicina ekspozīcijas veidotāja.

MAIRA MIĶELSONE: «Būtu labi, ja 2016. gadā iedibinātā Baltā galdauta svētku tradīcija turpinātos.» Jāņa Līgata foto